• Šobrīd

    weather img

    Rīga +13°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    ​​​​​​​Muskuļu tonusa traucējumi zīdainim — kā tos atpazīt un palīdzēt?

    Pirmais gads
    Madara Ozoliņa
    Madara Ozoliņa
    25. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Tikko dzimis bērniņš pirmā gada laikā kļūst par zinātkāru mazuli, kurš tik daudz ko jau spēj paveikt pats. Lai kā vecākiem dažkārt gribētos, lai mazulis iepazīst pasauli ātrāk, steidzināšana un bērna nepareiza aprūpe var novest pie muskuļu tonusa traucējumiem. Kādi ir galvenie tonusa traucējumu iemesli, kā tos atpazīt un kā mazulim palīdzēt? Stāsta Mans Mazais eksperte – Sanita Polka, sertificēta fizioterapeite veselības mājā Olīva.

    Pirmie signāli

    Visi bērni piedzimst ar fizioloģiski paaugstinātu muskuļu tonusu, tomēr jau dažu nedēļu laikā tam būtu jāizzūd. Parasti par iespējamiem tonusa traucējumiem vecākus informē ģimenes ārsts, kad tiek veikta mazuļa ikmēneša apskate. Ja būs nepieciešams, ģimenes ārsts ieteiks doties uz konsultāciju pie fizioterapeita, jo tieši speciālists visprecīzāk spēs noteikt problēmas, kas saistītas ar muskuļu spriedzi. Fizioterapeite Sanita Polka uzsver, ka katrs bērniņš un viņa kustību prasmes jāizvērtē individuāli: «Fizioterapeita apskatē sākumā tiek novērota bērna poza, acu kontakts, aktīvās kustību prasmes, kustību amplitūda, ātrums, simetriskums, plastiskums. Lai konstatētu, vai nav muskuļu tonusa traucējumu, fizioterapeits veic bērniņa kustību amplitūdas izvērtējumu arī ar savām rokām – pārbaudot locītavu kustību apjomu un pretestību pasīvai kustībai, novērtējot simetriskumu.»

    No divu mēnešu vecuma bērniņš pozā uz vēdera pakāpeniski sāk iztaisnoties, dažas sekundes atceļot galvu no pamatnes, spēj to pagriezt un nolikt uz pretējiem sāniem.

    Ar katru nākamo dzīves mēnesi mazulis attīsta dažādas prasmes, kas ļauj labāk izvērtēt, vai muskuļos nav paaugstināts sasprindzinājums. «Triju līdz četru mēnešu vecumā, atrodoties pozā uz muguras, mazulim attīstās mērķtiecīga tveršana. Šajā vecumā fizioterapeitam jāizvērtē mazuļa galvas pozīcija viduslīnijā, spēja galvu pagriezt uz sāniem, jāvēro, ko mazulis dara ar savām rociņām, kādā stāvoklī atrodas pleci, elkoņi, plaukstas, roku pirksti, vai bērniņš ir sācis veikt aktīvas spārdīšanās kustības ar kājām, kādā pozīcijā atrodas iegurnis, gūžas, ceļi, pēdas, kāju pirksti. Ja mazulis pozā uz vēdera nespēj atbrīvot galvu, ir izteikts kakla daļas muskulatūras sasprindzinājums, grūtības veidot apakšdelma balstu, ir asimetriska ķermeņa pozīcija, var novērot nekontrolētu velšanos (ar izbīli no vēdera uz muguras) – tas liecina par muskuļu paaugstinātu sasprindzinājumu.

    Izvērtējot mazuli triju četru mēnešu vecumā, viena no paaugstināta muskuļu tonusa pazīmēm ir arī mērķtiecīgas tveršanas kustības aizkavēšanās, mazulis savas rociņas neliek kopā (viduslīnijā), plaukstas ir savilktas dūrītēs, pirksti savilkti, īkšķis paslēpts starp pirkstiņiem, pleci ir piepaceltā pozīcijā, elkoņu locītavas saliektas. Savukārt astoņus mēnešus vecam zīdainim par paaugstinātu muskuļu tonusu var liecināt pārāk ātra vertikalizēšanās, sasprindzinājums kājās, gūžās, ceļos un pēdiņās, nevēlēšanās rāpot,» skaidro fizioterapeite, norādot, ka šādas pazīmes var ietekmēt bērna stāju un gaitu arī nākotnē.

    Kādi ir biežākie iemesli?

    Paaugstināts vai pazemināts muskulatūras tonuss bērnam veidojas jau grūtniecības laikā, un to nosaka vairāku faktoru kopums. Muskuļu tonusu regulē impulsi, kas ceļo no smadzenēm un liek muskuļiem sasprindzināties. Dažādu veidu stimuli un kairinājumi, ko bērns piedzimstot saņem no apkārtējās vides, arī ietekmē muskulatūras tonusa attīstību. Pareiza ikdienas aprūpe (mazuļa pacelšana, nolikšana, poza, kādā tiek sagaidīta atraudziņa, bērniņa turēšana un nēsāšana, ģērbšana, autiņbiksīšu maiņa), tāpat kā vecāku kustību temps, balss tonis, pieskārieni, veicamo darbību nosaukšana un komentēšana, jaunu bērna kustību un emocionālo prasmju ievērošana un nosaukšana vārdos, saruna ar bērnu aprūpes laikā, atbildēšana uz bērna skaņām, acu kontakta uzturēšana, veidošana – tas viss ļoti būtiski ietekmē mazuļa muskulatūras tonusu un tālāko motoro attīstību.

    Atceries!

    • Jo mazāks bērns, jo satvērienam jābūt tuvāk ķermenim, piemēram, mainot autiņbiksītes, nedrīkst mazuļa kājas celt aiz pēdiņām, ģērbjot jaciņu vai krekliņu, jāizvairās turēt mazuļa rociņu aiz pirkstiem, ikdienas aprūpē jāizmanto lēnas velšanas kustības.
    • Mazgājot bērniņu, mazajam ir svarīgi just pēc iespējas lielāku kontaktu ar virsmu. Nav pieļaujams, ka bērns balstās pāri vecāka vienai rokai, kamēr zem ūdens krāna tiek mazgāts dupsis. Svarīgi paturēt prātā, ka katrā attīstības posmā un vecumā bērna turēšanas un nēsāšanas pozas atšķiras. Te lieti noderēs fizioterapeita konsultācija.
    • Muskulatūras tonusu rokās un sabalansētu darbību starp plaukstas un pirkstu muskulatūru ietekmē piemērotu rotaļlietu izvēle. Jāraugās, lai rotaļlietas būtu atbilstošas bērniņa vecumam.

    Dažkārt vecāki aiz nezināšanas bērnam rada nevajadzīgu un pat kaitīgu muskuļu sasprindzinājumu, pārmēru ātri noliekot mazuli stāvus pozā vai ikdienā izmantojot kādu palīgierīci (piemēram, 6–7 mēnešu vecumā bērniņu ieliekot staigulī).

    • Fizioterapeite Sanita Polka neiesaka mazuli nēsāt slingā pēc divu mēnešu vecuma. «Ir pieļaujama zīdaiņa nēsāšana slingā līdz divu mēnešu vecumam, kad bērns atrodas horizontālā pozā, cieši piekļauts mātei. Slinga izmantošana ir ērta vecākam, jo atvieglo un mazina slodzi rokām. Taču, bērnam paaugoties, nav iespējams viņu ielikt slingā, neizmantojot vertikālo pozīciju. Tieši vertikālā pozīcija ar skatu pret pieaugušo rada piespiestu ķermeņa pozu, ierobežotas galvas, roku un kāju kustības, uztur slodzi mugurkaulam – mazulis ieņem piespiedu sēdus pozu ar apaļu muguru vai pārmēru atliecas atpakaļ ar uzrautiem pleciem. Tas veicina muskuļu sasprindzinājumu.»
    • Nelabvēlīga kustību attīstībai ir arī mazuļa nēsāšana ķengursomā – pasīvā sēdus pozā un neatbilstošā vecumā, kad mazais pats vēl neprot apsēsties un patstāvīgi sēdēt.
    • Mazuļa bieža sēdināšana autokrēsliņā vai Baby Bjorn tipa krēsliņos 45 grādu leņķī var veicināt muskulatūras tonusa traucējumus (nevienmērīgu sasprindzinājumu starp saliecējmuskulatūru un atliecējmuskulatūru rumpī).

    Svarīgi!

    Mazulim jāļauj brīvi darboties un spēlēties uz horizontālas virsmas ar cietu segumu pozā uz muguras, uz sāniem, vēdera, vēlāk četrrāpus, sānsēdē. Svarīgi, lai bērnam uz grīdas nav garlaicīgi un lai mazais pēc iespējas daudzveidīgāk var iepazīt un izzināt apkārtējo vidi, dažādus priekšmetus, faktūras utt. Bērnam, kurš pārmēru ātri vēlas nostāties vertikālā pozā, jānodrošina rotaļlietu un interesantu priekšmetu novietojums tieši uz grīdas, nevis uz apkārtesošiem paaugstinājumiem vai mēbelēm. Arī pašiem vecākiem būtu jāatrodas uz grīdas, pēc iespējas vienā acu līmenī ar bērnu, tādējādi uzturot un veicinot kustību prasmes horizontālā vidē.

    Kā mazulim palīdzēt?

    Pirmajos mēnešos pēc bērna piedzimšanas ļoti svarīga ir pareiza pozicionēšana un ikdienas aprūpe jeb hendlings, ciešs ķermeņa kontakts un pieskārieni, pirmo svarīgāko kustību sakārtošana uz bērniņa ķermeņa viduslīniju. Fizioterapeite Sanita Polka uzsver: «Vecākiem jau grūtniecības pēdējā posmā ieteicams apmeklēt fizioterapeitu, kas individuāli izglīto un apmāca, kā pareizi nodrošināt ikdienas aprūpi jaundzimušajam. Bērna pirmais dzīves mēnesis ir adaptācijas laiks, bet otrajā mēnesī pēc bērna piedzimšanas vecākiem būtu ieteicams doties uz klātienes konsultāciju pie fizioterapeita, lai apgūtu, kā ikdienas aprūpē sekmēt pareizākas kustību un pozu prasmes bērniņam.»

    Bet kā palīdzēt mazulim šobrīd, kad mūsu ikdienas gaitas ietekmē Covid-19 vīrusa izplatība un pandēmijas ierobežojumi? «Ja bērna motorajā attīstībā vecāki pamana kaut ko aizdomīgu, jebkurā vecumā vērtīga būtu arī vienreizēja konsultācija pie fizioterapeita. Ja bērna kustību attīstībā nav būtisku un nopietnu problēmu, pandēmijas laikā fizioterapeits var sniegt norādes par vienkāršākiem vingrinājumiem, pozicionēšanu, hendlinga izmantošanu ikdienā mājas apstākļos.

    Tad būtu svarīgi vēlreiz apmeklēt fizioterapeitu pēc mēneša, lai atkārtoti izvērtētu mazuļa kustību attīstību un, ja nepieciešams, veiktu kādas korekcijas.

    Ja bērnam ir motorās attīstības aizkavēšanās, nopietni kustību traucējumi vai ierobežojumi, būtiska ir regulāra kustību terapija un nodarbības klātienē pie fizioterapeita. Arī pandēmijas apstākļos būtu vēlams doties ar bērnu uz klātienes nodarbību vienreiz nedēļā (kopā ar bērnu ir viens vecāks), ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus.

    Ja runa ir par bērna pašaktivitātes veicināšanu un izziņas funkciju sekmēšanu, pandēmijas apstākļos iespējama arī attālināta konsultācija videoformātā. Tas var radīt vecākiem jaunu skatījumu un citādu izpratni par vides iekārtojumu mājās, lai bērnam būtu interesanti rotaļāties uz grīdas, iepazīt jaunas rotaļlietas utt.»

    Muskuļu tonuss un riski

    Runājot par muskuļu tonusu, mēs domājam par bērna kustību kvalitāti un prasmēm, muskulatūras spēku, plastiskumu, līdzsvaru, koordināciju, stabilitāti, stāju un gaitu nākotnē. Bērns pats nevar izlemt, kā pareizi gulēt, tvert rotaļlietas, velties, sēdēt, līst, rāpot, veidot kustību pārejas.

    Fizioterapeits, izvērtējot bērna prasmes, vecākiem var sniegt vērtīgus un izglītojošus padomus, ieteikumus, lai mazuļa motoro attīstību virzītu pēc iespējas labvēlīgākā, sekmīgākā virzienā.

    Fizioterapeite uzsver: «Aktīva stāvēšana un staigāšana, ko bērns ātri uzsāk pirmajā dzīves gadā, negarantē muskulatūras spēku, labu stāju un gaitu. Motorajā attīstībā svarīga ir kustību dažādība, daudzveidība. Jo vairāk kustību variāciju un pozu zīdaiņa vecumā, jo bērns būs stabilāks staigāšanas vecumā. Bērna kustību attīstība ir jāizvērtē dinamikā. Piemēram, vecāki reizi mēnesī var nofilmēt mazuli (bez drēbēm, tikai autiņbiksītēs), kad viņš uz grīdas brīvi rotaļājas un nejūt vecāku vērošanu. Video vajadzētu ilgt vismaz piecas minūtes. Tas ir labs veids, kā redzēt izmaiņas muskulatūras sasprindzinājumā, jaunas prasmes kustību attīstībā un to salīdzināt.»

    Ja bērnam ir nopietnāka diagnoze un paliekoši kustību traucējumi, tad patoloģiskais muskulatūras tonuss nekad nepāries pats no sevis. Šādā gadījumā ir nepieciešama regulāra (1–2 reizes nedēļā) kustību terapija fizioterapeita kontrolē. «Ja bērnam nav neiroloģisku problēmu, bet ir kādi no minētajiem traucējumi kustību attīstībā, iespējamie riski sākotnēji var būt stājas un gaitas traucējumi, tendence uz nepareizu mugurkaula izliekumu; vēlāk – sāpes, diskomforts, elpošanas grūtības, nogurums un nespēks nesabalansēta muskulatūras darba dēļ; uzsākot skolas gaitas, koncentrēšanās grūtības mācībās,» skaidro Sanita Polka.

    Zīdaiņa vecumā kustību un pozu korekciju iespējams veikt ar kustību terapijas palīdzību, vēlākā vecumā – ar individuāli piemeklētām regulārām fiziskajām aktivitātēm. Lai uzturētu labu muskulatūras tonusu, jebkurā vecumā svarīga ir sabalansēta muskulatūras slodze fizisko aktivitāšu laikā.

    Atkarībā no bērna vecuma un prasmēm, muskulatūras tonuss var būt:

    3–5 mēnešu vecumā:

    • sasprindzinājums plecu daļā, pleci atliekti un uzrauti,
    • galvas atliekšana pozā uz muguras vai sāniem,
    • plaukstas savilktas dūrītēs, īkšķis ievilkts starp pirkstiem,
    • gūžas locītavās kustību ierobežojums,
    • asimetriska ķermeņa poza,
    • abu kāju automātiskas kustības pret gravitāti.      

    6–8 mēnešu vecumā:

    • pozā uz vēdera ar plaukstu balstu – vertikalizēšanās uz pirkstgaliem, iztaisnotām ceļa locītavām,
    • aktīvu, dinamisku kustību nepietiekamība gūžas, ceļu un pēdu locītavās,
    • plecu daļas un abu roku pārmērīga virzīšana atmuguriski, plaukstas balsta iztrūkums vai nepietiekamība,
    • aizsargreakcijas virzienā uz priekšu, uz sāniem – vājums,
    • plaukstas balsta neveidošana uz vienas rokas, automātiskas abu roku kustības.

    9–11 mēnešu vecumā:

    • vājas aizsargreakcijas uz rokām – uz priekšu, uz sāniem, nepietiekams balsts,
    • diagonālo kustību iztrūkums līšanas vai rāpošanas vecumā,
    • rotācijas kustību iztrūkums rumpī, sānsēdes neveidošana, asimetriska sānsēde,
    • asimetriska līšana, vienas ķermeņa puses sānu muskulatūras lielāka kontrole,
    • vertikalizēšanās uz pirkstgaliem, rumpja nestabilitāte, stājas traucējumi,
    • daļējas ceļa stājas ieņemšanas iztrūkums, vienlaicīgs sasprindzinājums abās kājās,
    • asimetriska daļēja ceļa stāja. 

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+