Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc bērni tā dara?
Nagu graušana jebkurā vecumā visbiežāk ir saistīta emocionāliem traucējumiem, kas radušies dažādu psiholoģisku problēmu dēļ. Cēloņi var būt visdažādākie – to var izraisīt vainas vai kauna izjūta, agresija vai bailes. Retos gadījumos nagu graušana var būt kā pavadītājsimptoms bērniem ar uzmanības deficīta sindromu vai autiskā spektra traucējumiem.
Kādā vecumā tas notiek visbiežāk?
Dažkārt jau gadu vecs mazulis grauž nadziņus, bet biežāk to novēro bērndārzniekiem vai bērniem sākumskolas vecumā.
Kā mazajam palīdzēt?
Nebūtu pareizi, ja vecāki nemitīgi bērnam aizrādītu: «Nedari tā, tas ir nesmuki!» Tā rodas apburtais loks. Proti, problēma, kas bērnu nomāc, netiek izprasta un novērsta. Viņš var baidīties no vecāka dusmīgajiem aizrādījumiem un sākt nagus grauzt vēl vairāk.
Šis process nav pakļauts bērna gribai, viņš pat nejūt, ka pirksts jau ir pie mutes. Nagu graušana ir bērna drošā piesaiste – pagraužu nagus un jūtos mierīgāk.
Arī nomierinošu medikamentu vai nagu smēres lietošanai būs vien īslaicīga iedarbība – bērns kļūs mierīgāks, taču emocionālie traucējumi turpinās izpausties, tikai citādi (kā valodas raustīšana, čurāšana gultā, acu mirkšķināšana, matu graušana).
Pareiza taktika šādā gadījumā būtu: brīdī, kad redz bērnu graužam nagus, viņam neaizrādīt, bet mierīgi aprunāties. Piemēram, var pajautāt: «Par ko tu tikko domāji?» Bērns noteikti spēs pateikt, kas tas bija. Ja tomēr viņš izvairās no atklātas sarunas vai vēl ir pārāk mazs, lai paskaidrotu, kas viņu nomāc, ieteicams vērsties pie psihologa. Protams, arī vecākiem jābūt gataviem sadarboties un kaut ko mainīt, lai novērstu šo problēmu.
Kādi ir iespējamie nagu graušanas cēloņi?
Daļai bērnu nervozitātes, līdz ar to nagu graušanas cēlonis var būt vecāku pāraprūpe un visatļautība. Bērns ir pieradis, ka mājās viņu nemitīgi apkalpo un pasargā no dažādām satraukuma pilnām situācijām. Sākot bērnudārza gaitas, mazais apjūk, jo nu viss ir jādara pašam – jāģērbjas, jāēd utt. Neziņa un neprasme rīkoties mazajam var radīt stresu, jo ir grūtības sevi disciplinēt. Piemēram, bērns ir pieradis, ka mamma jebkurā gadījumā izdarīs to, ko viņš grib. Turpretī bērnudārzā tā nenotiek, jo tur ir savi uzvedības noteikumi.
Tieši vecāki ir tie, kas ieliek bērnā disciplīnas rāmjus un noteikumus, bet tas var nebūt tik vienkārši. Bērns ir pieradis spēlēt pēc saviem noteikumiem, un pēkšņi pretī stājas aizliegumi.
Ja tomēr ir nolemts to darīt, tad konsekventi visiem bērna audzināšanā iesaistītajiem cilvēkiem (vecākiem, vecvecākiem, radiniekiem) jāievēro jaunie noteikumi.
Negatīvas emocijas bērnā var provocēt arī vecāku savstarpējās attiecības. Piemēram, mazais jūt, ka starp vecākiem valda spriedze, un tas rada nemieru. Vai arī mamma ikdienā ir pārgurusi un nemitīgi sevī cīnās ar vainas apziņu vai nemitīgi uztraucas par mazo, vai tikai viss ar viņu ir kārtībā. Tieši tādas pašas emocijas var just arī bērns. Iespējams, emocionāli jūtīgāks bērns izteiktāk reaģēs uz izmaiņām apkārtējā vidē. Tas, cik bērns ir jūtīgs, varētu būt saistīts ar mammas emocionālo stāvokli grūtniecības laikā jeb jūtu gammu, ko viņa piedzīvo. Savukārt radošām personībām jūtīgums varētu izpausties kā rakstura iezīme.
Starp citu, ietekmi atstāj arī dažādas interaktīvās datorspēles. Bērns satraucas, nobīstas un dažkārt sevi nomierina, graužot nagus.
Vai nagu graušana var pāriet pati no sevis?
Ja vecāki paši spēj bez speciālistu palīdzības atpazīt cēloni, to novērš un rada bērnam emocionāli drošu vidi, nagu graušana izzudīs. Vēl jāņem vērā, ka nagu graušana var būt arī viļņveidīga. Piemēram, vecāki novēro, ka mazajam satraukums rodas tieši bērnudārzā un tad viņš grauž nagus, bet vasarā, dzīvojot mājās, nagus negrauž. Līdzko bērns atsāk doties uz dārziņu, problēma parādās no jauna.
