• Šobrīd

    weather img

    Rīga +2°C Mākoņains, D/DR vējš, 5.14 m/s

    3 svarīgi jautājumi, kas sievietēm jāzina par epidurālo analgēziju

    Dzemdības
    Evija Ridūze-Skujiņa
    17. janvāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Kopš 1. augusta Latvijā epidurālā analgēzija ir pieejama bez maksas visām dzemdētājām, kas to vēlas. Kāda šobrīd ir situācija dzemdību iestādēs, vai tiešām atsāpināšanu var nodrošināt visām dzemdētājām, un kādos gadījumos epidurālo analgēziju tomēr nevar veikt?

    Uz jautājumiem atbild: Anna Miskova, Rīgas Dzemdību nama Dzemdību centra vadītāja, Jolanta Bārbale-Mālniece, Jūrmalas slimnīcas Dzemdību nodaļas vadītāja, Sandra Tamane, Siguldas slimnīcas Dzemdību nodaļas vadītāja un Signe Irša, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas galvenā vecmāte.

    Trīs jautājumi dzemdību speciālistēm

    1. Kā vērtējat to, ka no 1. augusta epidurālā analgēzija dzemdībās bez maksas pieejama visām sievietēm?

    Anna Miskova: «Tas ir ļoti pozitīvs lēmums, kas mūs pietuvina 21. gadsimta Eiropas Savienības līmenim. Rīgas Dzemdību nama komanda jau sen meklēja veidus, kā likumiski panākt, ka epidurālā analgēzija ir pieejama jebkurai sievietei, ne tikai dzemdētājām ar noteiktām indikācijām. Iepriekš bija diskriminējoši, ka vesela sieviete, kas izjūt spēcīgas dzemdību sāpes, epidurālo analgēziju varēja saņemt tikai par maksu.»

    Jolanta Bārbale-Mālniece: «Uzskatu, ka visām sievietēm pienākas bezmaksas epidurālā analgēzija, tāpēc tas ir ļoti pozitīvs lēmums. Iepriekš jau pastāvēja dažādas indikācijas, kad sieviete varēja to saņemt bez maksas, bet dažas no tām bija tik nekonkrētas, ka ārstiem bija jālauza galva, vai sievietei prasīt vai neprasīt samaksu par atsāpināšanu. Tagad ir viegli, jo epidurālo analgēziju var saņemt jebkura dzemdētāja.»

    Signe Irša: «Jā, pozitīvi ir tas, ka ir iespēja nodrošināt pakalpojuma saņemšanu neatkarīgi no dzemdētājas iespējas par to samaksāt. Taču ir būtiski to neizmantot nevajadzīgi – tikai lai pamēģinātu, kā ir dzemdēt ar epidurālo atsāpināšanu.

    Dzemdību sāpes ir dzemdību procesa neatņemama sastāvdaļa. Domāju, ka gan sabiedrībai, gan veselības aprūpes speciālistiem ir jāatgriežas pie fizioloģisko norišu izpratnes un pieņemšanas. Ja dzemdību sāpes rada ciešanas, tad jādomā par atsāpināšanu.»

    Sandra Tamane: «Jāsaprot, ka epidurālā analgēzija patiesībā ir ekstra, jo sievietes ir spējīgas dzemdēt arī bez tās. Dzemdētājai vajadzētu ļoti rūpīgi izvērtēt epidurālās analgēzijas iespējamos riskus, ja viņa vēlas to saņemt tikai tāpēc, ka tā ir par brīvu, nevis tāpēc, ka nevar pārciest sāpes. Jāņem vērā – lai ievadītu anestezējošo medikamentu, ir jāveic dūriens mugurā līdz pat muguras smadzenēm, un ir iespējams ievainot durālo maisu, kā rezultātā sievietei pēc dzemdībām var būt stipras galvassāpes un ilgstošs diskomforts.»

    Svarīgi!

    Dzemdību laikā sievietei ir jāparaksta dokuments, ka viņa piekrīt, ka epidurālā analgēzija tiks veikta. Šajā dokumentā tiek arī izskaidroti epidurālās analgēzijas riski, kas saistīti ar dūriena vietu un dzemdību tālāko gaitu, piemēram, ka var būt ilgāks izstumšanas periods, var pazemināties asinsspiediens u. c.

    2. Cik liels šobrīd ir pieprasījums pēc epidurālās analgēzijas?

    Anna Miskova: «Pirms 1. augusta Rīgas Dzemdību namā epidurālā analgēzija tika izmantota aptuveni 40% dzemdību, pēc 1. augusta tas palielinājies līdz 50%.»

    Jolanta Bārbale-Mālniece: «Pieprasījums pēc epidurālās analgēzijas Jūrmalas slimnīcas Dzemdību nodaļā kopš 1. augusta nav mainījies. Aptuveni 40% sieviešu dzemdē ar epidurālo analgēziju. Ir arī sievietes, kas joprojām grib dzemdēt bez atsāpināšanas, jo vēlas tikt galā ar sāpēm citos veidos un piedzīvot maksimāli dabīgas dzemdības. Tāpat ir sievietes, kas baidās no atsāpināšanas un dūriena mugurā.»

    Sandra Tamane: «Pēc 1. augusta Siguldas slimnīcas Dzemdību nodaļā dzemdību skaits ar epidurālo atsāpināšanu ir pieaudzis tā iemesla dēļ, ka to nodrošina par brīvu. Epidurālā atsāpināšana tiek veikta ap 40% dzemdību.»

    Signe Irša: «Man nav zināma konkrēta statistika, taču esam novērojušas, ka interese par epidurālo analgēziju pēc 1. augusta ir augusi. Mūsu slimnīcā bieži dzemdē augsta riska grūtnieces, tāpēc epidurālās analgēzijas izmantošana vienmēr ir bijusi procentuāli augstāka. Šobrīd arī grūtnieces bez komplikācijām vairāk interesējas par epidurālās analgēzijas saņemšamu.»

    3. Vai tiešām visas dzemdētājas, kas to vēlas, saņem epidurālo anestēziju?

    Anna Miskova: «Rīgas Dzemdību namā epidurālo analgēziju varam nodrošināt visām dzemdētājām, kas to vēlas, bet – rindas kārtībā. Pacientes, kurām būs nepieciešama epidurālā analgēzija, piemēram, ķeizargrieziena veikšanai vai citu indikāciju gadījumā, atsāpināšanu saņems pirmās. Fizioloģiskas dzemdības kā tādas nav bīstamas dzīvībai, tāpēc, ja ir liels pieprasījums, var nākties kādu stundu, pusotru pagaidīt savu kārtu. Tāpat var gadīties, ka, gaidot anesteziologu, dzemdību process jau būs pavirzījies tik tālu (piemēram, dzemdes kakla atvērums jau 9 cm), ka jau var mēģināt iztikt bez atsāpināšanas.»

    Jolanta Bārbale-Mālniece: «Pa dienu Jūrmalas slimnīcā strādā vairāki anesteziologi, bet naktīs – viens anesteziologs. Visas sievietes, kas vēlas epidurālo analgēziju, to saņem, bet atkarībā no anesteziologa noslodzes var būt pusstundu, stundu ilgs gaidīšanas laiks.»

    Sandra Tamane: «Šobrīd Siguldas Dzemdību nodaļā varam nodrošināt šo pakalpojumu visām dzemdētājām, kuras to vēlas. Grūtāk ir pa dienu, jo anesteziologs diennakts maiņā ir viens, un, ja ir plānveida operācijas, viņa prioritāte ir atrasties operāciju zālē. Tad sievietēm, kurām nav medicīnisku indikāciju, var nākties pagaidīt, var pat gadīties, ka netiek sagaidīta kārta uz epidurālo analgēziju, jo dzemdību process jau strauji ir pavirzījies uz priekšu.»

    Signe Irša: «Līdzīgi kā līdz 1. augustam, ja anesteziologs ir aizņemts citā operācijā, pacientei ir jāgaida. Dažreiz bērniņš piedzimst ātrāk, nekā ir pieejams anesteziologs. Analgēzijas/anestēzijas kvalitāte nemainās no maksātāja.»

    Uzziņai

    20. gadsimta 90. gadu vidū dzemdību sāpju mazināšanai sāka izmantot epidurālo analgēziju (no grieķu valodas an-algosbez sāpēm). Tās galvenais uzdevums ir pārtraukt sāpju ceļu no perifērās nervu sistēmas uz centrālo nervu sistēmu.

    Sāpju uztvere katram cilvēkam atšķiras, arī dzemdību sāpju intensitāte var krasi atšķirties – to ietekmē daudz dažādu faktoru (iepriekšējā sāpju pieredze, psihodinamika, uztraukums, bailes, trauksme, spēja koncentrēt uzmanību, motivācija u. c.).

    Kā veic epidurālo analgēziju?

    Anestezējošā viela tiek ievadīta epidurālajā telpā (vienā no muguras smadzeņu kanāla līmeņiem) muguras jostas apvidū. Injekcijas vieta tiek atsāpināta, tad sterilos apstākļos veic injekciju un katetra ievadīšanu epidurālajā telpā. Ļoti būtiski, lai katetra ievadīšanas laikā (tas ilgst 3–5 minūtes) sieviete būtu nekustīgā pozā.

    Par epidurālās analgēzijas iedarbības efektivitāti var spriest jau pēc 10–15 minūtēm, kad kontrakcijas un sāpju viļņi kļūst īsāki. Atsāpinošā medikamenta vienas devas darbības ilgums ir individuāls, bet parasti tās ir 60–90 minūtes. Ļoti svarīgi atkārtotu medikamenta devu ievadīt tad, kad dzemdību sāpes sāk atjaunoties, nevis jau ir kļuvušas intensīvas. Tad laba efekta panākšanai būs vajadzīga mazāka atsāpinošā medikamenta deva.

    Kas vēl var atvieglot dzemdību sāpes?

    • Var izmantot spazmolītiķus, kas mīkstina dzemdes kaklu, tādējādi padarot sāpes mazāk izteiktas.
    • Kopā ar anesteziologu var lemt par medikamentu intravenozu lietošanu sāpju mazināšanai.
    • Ja sāpes ir ārkārtīgi intensīvas, var izmantot tokolīzi – zem mēles pūšamu medikamentu, kas mazina kontrakciju intensitāti, ja, piemēram, vēl jāgaida rindā pēc epidurālās analgēzijas.
    • Dažās slimnīcās ir pieejama smieklu gāze, kuru var lietot kontrakciju laikā, tā mazinot sāpju izjūtu.
    • Relaksācija ūdenī atslābina ķermeni, sāpes mazinās, un, esot ūdenī, sieviete jūtas mierīgāka un atbrīvotāka.
    • Dzemdību pozu maiņa var palīdzēt iegrozīt bērniņu citādi un mazliet mazināt ļoti izteikto sāpju sajūtu.
    • Kontrakciju pārvarēšanai ieteicams izmantot pareizu elpošanu.
    • Būtisks ir arī dzemdību komandas emocionālais atbalsts.

    Kādos gadījumos nevar saņemt epidurālo analgēziju?

    Anesteziologs izvērtēs sievietes medicīnisko vēsturi un situāciju, lai pieņemtu lēmumu, vai var veikt epidurālo analgēziju.

    • Parasti epidurālo analgēziju var veikt, sākot ar 4 cm dzemdes kakla atvērumu. Bet, piemēram, situācijās, kad dzemdības ir medicīniski ierosinātas un kontrakcijas ir ārkārtīgi sāpīgas, epidurālo analgēziju var veikt jau pie 1–2 cm atvēruma.
    • Atkārtotās dzemdībās, ja ir 8–9 cm dzemdes kakla atvērums, atsāpināšanu, visticamāk, neievadīs, jo atkārtotas dzemdības parasti ir daudz straujākas. Savukārt pirmdzemdētājām, ja ir 8–9 cm atvērums, var izmantot epidurālo analgēziju, jo izstumšanas periods būs pietiekami ilgs.
    • Izstumšanas periodā parasti neievada epidurālo analgēziju – lai ievietotu mugurā katetru, sievietei jābūt miera stāvoklī, bet šajā dzemdību posmā to ir ļoti grūti nodrošināt.
    • Epidurālo analgēziju neizmanto, dzemdējot ūdenī, jo, lai ievadītu atsāpinošo medikamentu, mugurā tiek ievietots katetrs, kas savieno mugurkaula kanālu ar ārējo vidi, – tas palielina infekcijas draudus, un ūdenī infekcijas risks palielinās vēl vairāk.
    • Ja sievietei ir mugurkaula problēmas vai alerģiska reakcija uz atsāpinošajiem medikamentiem.
    • Ja punkcijas vietā ir ādas izmaiņas – strutu pūtītes, tetovējumi (ir reizes, kad tetovējums var nebūt šķērslis atsāpināšanas ievadīšanai, taču to izvērtēs anesteziologs).
    • Tāpat arī, ja ir asins recēšanas traucējumi un neilgi pirms epidurālās analgēzijas nepieciešamības lietoti antikoagulanti (medikamenti, kas samazina asins recēšanu).

    Anesteziologa viedoklis

    Egīls Lapiņš, anesteziologs, reanimatologs, Rīgas Dzemdību nama Anestezioloģijas dienesta vadītājs: «Nav tāda dzemdību posma, kad ir par ātru vai par vēlu veikt epidurālo analgēziju. Ja sievietei sāp, tas sagādā ciešanas un ja viņa vēlas, lai nesāp, epidurālo analgēziju var piemērot jebkurā brīdī. Bet visgudrāk – tad, kad sāpes ir regulāras un paciente vairs nevēlas tās ciest. Un nav svarīgi, vai tajā brīdī ir divu vai deviņu desmit centimetru atvērums.»

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+