Rīga +9°C 
Ikea veiktā aptaujā secināts, ka, katru dienu veltot vismaz trīs minūtes nevietā noliktu mantu meklēšanai, gada laikā šim nolūkam tiek patērētas 18 vai pat vairāk stundas. Un reizēm daudzi cilvēki spiesti meklēt ne tikai savas, bet arī citu mājsaimniecības locekļu personīgās mantas. Aptaujas dati liecina, ka katrs piektais respondents ik dienu pavada vismaz trīs minūtes, meklējot savam partnerim piederošas mantas. Turklāt vēl katrs piektais aptaujātais tikpat daudz laika velta dažādu bērnu mantu meklēšanai. Un katrs sestais respondents atzīst, ka ir iegādājies kādas lietas otru eksemplāru, jo nav varējis to mājās atrast.
Aptauja arī atklāj, ka lietu meklēšana mājās var ietekmēt mūsu noskaņojumu konkrētajā dienā. Katrs otrais respondents Latvijā atzīst, ka lietu meklēšana viņu ietekmē vismaz nedaudz, un daži pat apgalvo, ka tā var sabojāt visu dienu.
Kā nelielas neērtības var radīt lielāku stresu
Psiholoģijā tādas nelielas neērtības mūsu ikdienā kā atslēgu vai lādētāja meklēšana ir pazīstami kā nelieli stresa veicinātāji. Lai gan šīs neērtības var šķist nenozīmīgas, tās var izraisīt negatīvas emocijas un organismā radīt stresa reakciju.
Pat neliela neērtība var izraisīt ķēdes reakciju – kavēšanos, steigu, trauksmi vai nepacietīgu izturēšanos pret apkārtējiem.
«Nozaudētu priekšmetu meklēšana arī palielina mājsaimniecības kognitīvo slodzi. Papildus fiziskajai piepūlei šādas situācijas rada nepieciešamību pastāvīgi atcerēties, plānot un visu uzraudzīt, lai mēs zinātu, kur kas atrodas, kas būs nepieciešams un kas jāiegādājas. Ģimenes loceklim, kurš seko līdzi ikviena mantām, bērnu grafikiem un mājsaimniecības krājumiem, jānes nemitīgs un bieži vien neredzams garīgais slogs. Šī atbildības sajūta mūs nekad nepamet, pat tad, kad mēs koncentrējamies uz citiem uzdevumiem,» saka psiholoģe Kristīne Dūdiņa.
Viņa skaidro, ka laika gaitā šīs šķietami nelielās neērtības var uzkrāties, pārvēršot ikdienas mājas soli par stresa avotu. Tāpēc mājas pienākumu sadalīšana var atvieglot mentālo slodzi, ikdienā samazināt stresu un novērst konfliktus ģimenē. Tā arī palīdz radīt mierīgāku mājas vidi, kurā rīti iesākas bez stresa, jo mums nav jāmeklē pazudušas atslēgas vai cimdus.
Uzmanības centrā
Izmanto mājokļa un ģimenes dabiskos paradumus kā priekšrocību
Dariuss Rimkus norāda, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem bieži mājās nākas meklē mantas, ir tas, ka tām nav pastāvīgas vietas, kur tās ērti uzglabāt.
«Daudzi bieži mēģina organizēt mantas, novietojot tās tur, kur tās labi izskatītos vai kur tām it kā būtu jābūt. Tā vietā ieteicams mēģināt atrast īpaši paredzētu vietu tur, kur šīs mantas dabiski nonāk dienas beigās. Piemēram, ja atslēgas bieži tiek nomestas kaudzītē pie durvīm, tieši blakus durvīm novieto dekoratīvu bļodu vai piestiprini pie sienas pašlīmējošus pakaramos. Kad mantu nolikšana tām paredzētajā vietā šķiet dabiska un neprasa papildu piepūli, ir lielāka iespēja, ka tas kļūs par ikdienas ieradumu,» saka interjera dizainers.
Viņš skaidro, ka daudzos mājokļos ir savas «nomešanas zonas» jeb vietas, kur ikdienā nonāk dažādas lietas.
Tā vietā, lai cīnītos ar tendenci atstāt ikdienā izmantojamas mantas vienā vietā, Rimkus iesaka pavērot, kur tās dabiski uzkrājas, un tad pielāgot risinājumus šiem paradumiem.
Piemēram, ja tālrunis vai planšetdators bieži tiek lādēts pirms gulētiešanas vai nakts laikā, lādētājus var nolikt uzglabāšanas kastē naktsskapīša atvilktnē. Cimdus un cepures, kas mēdz būt atstātas uz sola priekšnamā, iespējams novietot viegli aizsniedzamā vietā, izmantojot pakaramo durvīm.
Ikdienā bieži izmantojamas lietas – redzamā vietā
Interjera dizainers novērojis, ka ir vieglāk uzturēt kārtību un atrast bieži izmantojamas mantas, ja tās mums ir pa rokai. Atvērti plaukti var palīdzēt pārvērst šīs mantas par daļu no mājokļa rakstura un nodrošināt, ka tās netiek noliktas nepareizā vietā un netiek izmētātas pa māju. Lai izskats būtu estētiski organizētāks, Rimkus iesaka grupēt līdzīgus priekšmetus grozos vai kastēs, lai katrai lietai būtu skaidra vieta un tā joprojām būtu viegli aizsniedzama.
