Rīga +11°C 
Plašajā piedāvājumā joprojām mēdz slēpties vielas, kas uzlabo kosmētikas īstermiņa efektu, taču ilgtermiņā grauj veselību. Lai gan Eiropas Savienībā ir spēkā pasaulē stingrākie noteikumi attiecībā uz kosmētiku un higiēnas precēm, joprojām pastāv tā saucamā pelēkā zona – vielas, kas pagaidām ir atļautas, taču kuru absolūts nekaitīgums nav pierādīts, jo gadiem ilgi pētījumi joprojām turpinās.
Savukārt Āzijā un Ziemeļamerikā daudzas bīstamas vielas joprojām drīkst iekļaut sastāvā, tostarp pasaulslavenu zīmolu produktos, ko ikviena no mums var viegli pasūtīt internetā. Vides zinātniece Agnese Meija-Toropova aicina būt īpaši uzmanīgām ar lētajiem Ķīnas e-veikaliem, piemēram, Shein un Temu. Tajos tirgotajai kosmētikai netiek piemēroti Eiropas Savienības stingrie ierobežojumi. Turklāt vairākos pētījumos noskaidrots, ka bīstamo ķīmisko vielu koncentrācija šajos produktos var pat vairākkārt pārsniegt pieļaujamās normas.
Sintētiskie polimēri un mikroplastmasa
Vienas no videi kaitīgākajām vielām kosmētikā ir sintētiskie polimēri, ko visbiežāk iegūst no naftas produktiem. Polimēri ir populāri, jo tie rada to perfekti zīdaino, maigo plēvīti, kas ļauj krēmam uz sejas uzklāties gluži kā sviestam. Tāpēc tie visbiežāk atrodami losjonos, tonālajos krēmos, grima bāzēs, fiksatoros un matu kopšanas līdzekļos.
Sintētiskie polimēri pēc būtības ir smalka plastmasa, kas bioloģiski nesadalās un var uzkrāties cilvēka organismā. Daudziem līdzekļiem ražotāji pievieno arī ārkārtīgi smalkus plastmasas gabaliņus jeb mikroplastmasu, lai nodrošinātu abrazīvu efektu – piemēram, skrubjos vai zobu pastās. Lai gan mikroplastmasas ietekme ilgtermiņā vēl tiek pētīta, zinātnieki brīdina: šīs mazās plastmasas daļiņas laika gaitā
var veicināt hronisku un dzīvībai bīstamu slimību attīstību, tostarp autoimūnās un sirds un asinsvadu slimības, audzējus un pat demenci.
Turklāt, ik dienas noskalojot seju, milzīgs daudzums polimēru aizplūst kanalizācijā. Tā kā daļiņas ir pārāk smalkas, ūdens attīrīšanas iekārtas nespēj tās aizturēt, un tās nonāk atklātās ūdenstilpēs. Tāpat sintētiskie polimēri var kairināt ādu, izraisīt dermatītu vai saasināt reakcijas tiem, kuri sadzīvo ar ekzēmu.
Skaļās diskusijas par mikroplastmasas graujošo ietekmi uz vidi un veselību nav atturējušas ražotājus – kosmētika ar mikroplastmasu joprojām ir atļauta. «Dekoratīvajā kosmētikā tā ir lūpu spīdumos, lūpukrāsās, acu ēnās, pūderos un vaigu sārtumos… Eiropas Savienībā 2023. gadā tika pieņemts likums, kas aizliedz pievienot mikroplastmasu, taču vairākām produktu grupām noteikts ilgs pārejas periods. Noskalojamiem līdzekļiem (šampūniem, dušas želejām) aizliegums stāsies spēkā visdrīzāk, savukārt nenoskalojamiem līdzekļiem (krēmiem, serumiem) – no 2029. gada, bet lūpu, nagu un dekoratīvajai kosmētikai – tikai no 2035. gada,» skaidro vides zinātniece Agnese Meija-Toropova.
Biežākie polimēri kosmētikā:
- Akrilātu kopolimērs (Acrylates Copolymer, VP/VA Copolymer, PVP): izveido elastīgu, ūdensizturīgu slāni jeb plēvīti, kas paildzina grima noturību. Bieži izmanto skropstu tušās, tonālajos krēmos un nagu lakās.
- Dimetikons (Dimethicone): silikona polimērs, kas piešķir kosmētikai zīdainu tekstūru un vizuāli nolīdzina sīkās krunciņas. Plaši izmanto grima bāzēs, tonālajos krēmos un mitrinošos līdzekļos.
- Vinilpirolidona/VA kopolimērs (Vinyl Pyrrolidone/VA Copolymer): kalpo kā saistviela grima pigmentiem, samazinot smērēšanos un izbalēšanu. Atrodams skropstu tušās, acu laineros un lūpukrāsās.
- Polietilēns (PE): polietilēna mikrolodītes, ko savulaik plaši izmantoja skrubjos, dušas želejās un zobu pastās. Eiropā tās atradīsi reti, taču ASV ražotajā kosmētikā tā joprojām ir bieža sastāvdaļa.
Uzmanības centrā
Ftalāti un PFAS jeb mūžīgās ķimikālijas
Vēl bīstamāki par polimēriem ir ftalāti un PFAS (per- un polifluoralkilsavienojumi), kas var būtiski traucēt hormonālās sistēmas darbību. Šīs vielas visbiežāk pievieno nagu lakām, matu lakām un smaržām.
«Hormonālo sistēmu bojājošās vielas imitē mūsu dabīgos hormonus, kā rezultātā organisms tiek sajaukts un tā iekšējais kods nobrūk. Šādas iedarbības dēļ samazinās reproduktīvās spējas – vīriešiem pasliktinās spermatozoīdu kvalitāte, bet sievietēm var rasties grūtības tikt pie mazuļa. Tā kā ikdienā lietojam visdažādākos kosmētikas un sadzīves ķīmijas līdzekļus, šo vielu ietekme summējas,» uzsver Agnese Meija-Toropova. Eiropas Savienībā bīstamākie ftalāti (piemēram, DBP, DEHP) kosmētikā ir aizliegti, taču DEP (dietilftalāts) nelielās devās joprojām ir atļauts. Ftalātus sastāvā visbiežāk atpazīst pēc vārda daļas phthalate, taču ražotājs to var arī apslēpt. Ja produktā ir DEP, norādēs var parādīties nosaukums Alcohol Denat.
Vēl viena ārkārtīgi bīstama sastāvdaļa ir PFAS. «ASV tos plaši izmanto ūdens un eļļas atgrūdošo īpašību dēļ. PFAS pievieno ūdensizturīgajām skropstu tušām, lūpukrāsām un laineriem, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgiem, iepērkoties ārzemju interneta veikalos. PFAS izraisa hormonālos traucējumus, kaitē imūnsistēmai, un atsevišķi šo vielu savienojumi ir pat kancerogēni,» brīdina speciāliste.
PFAS ir ārkārtīgi noturīgi un uzkrājas vidē, tāpēc tos dēvē par mūžīgajām ķimikālijām – no vides tos iztīrīt vairs nav iespējams. «Šīs vielas atrodamas ne tikai kosmētikā, bet arī pannu pārklājumos, ūdensnecaurlaidīgā apģērbā un pretputekļu tekstilā. Lai gan Eiropā tiek izstrādāti aizvien jauni ierobežojumi, šo ķimikāliju piesārņojums vidē jau šobrīd ir milzīgs,» turpina zinātniece. Par PFAS klātbūtni sastāvā visbiežāk liecina vārdu daļas fluoro, perfluoro vai PTFE.
Kā zināt, kas ir kosmētikas produkta sastāvā?
Ieejot veikalā, no milzīgā klāsta var apjukt pat tie, kuriem ķīmija nav sveša. Katram produktam tiek solītas teju brīnumainas spējas, bet ražotāju lietotie sarežģītie nosaukumi rada papildu apjukumu. Par laimi, sastāvdaļu saraksta lasīšana nav nemaz tik sarežģīta, ja zina pamatprincipus.
Sastāvdaļu saraksts (INCI) vienmēr sakārtots dilstošā secībā – vispirms norādītas vielas, kuru produktā ir visvairāk. Pirmās piecas sastāvdaļas parasti veido lauvas tiesu no visa produkta. Tālāk seko vielas, kuru īpatsvars pārsniedz 1%, bet paša saraksta beigās atrodas smaržvielas un krāsvielas, kuru koncentrācija ir zem 1%.
Špikeris sastāvdaļu atšifrēšanai:
Dabiskās sastāvdaļas vienmēr tiek norādītas to latīniskajos nosaukumos, piemēram, Aloe Barbadensis Leaf Juice (alvejas lapu sula).
Krāsvielas atpazīst pēc burtiem CI (Color Index) un ciparu koda, piemēram, CI 14700.
Sintētiskās smaržvielas apzīmē ar vārdiem Parfum, Aroma vai Fragrance.
Lētāka bāze: masveida produktos par bāzi bieži izmanto minerāleļļas jeb parafīnu (Paraffinum Liquidum, Mineral Oil, Liquid Paraffin), kas nepietiekamas attīrīšanas dēļ var saturēt nevēlamus blakusproduktus.
Spirta bāzes šķīdinātāji atpazīstami pēc nosaukumiem Alcohol Denat, Benzyl Alcohol, Ethanol, Isopropanol, Isopropyl Alcohol, savukārt glikoli – pēc galotnes -glycol vai -diol.
Viedie palīgi un ekomarķējumi
Ja nevēlies no galvas iegaumēt ķīmiskos nosaukumus, palīgā nāk tehnoloģijas. «Lieliska lietotne ir INCI Beauty – veikalā var vienkārši noskenēt produkta svītrkodu un uzreiz noskaidrot tā ietekmi uz veselību un vidi. Aplikācija parāda kaitīgās vielas un paskaidro, kāpēc tās ir bīstamas – piemēram, ka tās kairina ādu, ir alergēni vai bojā reproduktīvo sistēmu,» iesaka Agnese Meija-Toropova.
Sastāvdaļas tiek iedalītas pēc luksofora principa: zaļā krāsa nozīmē drošas vielas, dzeltenā – pastiprināti regulētas vai kairinošas vielas, oranžā – videi nedraudzīgas, bet sarkanā – veselībai bīstamas (kancerogēnas, hormonālos traucējumus izraisošas) vielas.
Vēl viens drošs orientieris ir ekomarķējumi. «Sertificēti produkti garantē, ka tie ir izgājuši stingras pārbaudes un ir droši gan lietotājam, gan videi. Latvijā pieejamajai kosmētikai visbiežāk atrodams Ecocert un EU Ecolabel marķējums,» rezumē vides zinātniece Agnese Meija-Toropova.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
