Rīga +9°C 
Parasts vīruss vai sarkanais karodziņš?
Slimošana liedz bērnam apmeklēt izglītības iestādi, kārtīgi izgulēties un pilnvērtīgi atgūties, savukārt vecākiem jādomā, kā apvienot mazā slimnieka pieskatīšanu ar pašu ikdienas pienākumiem. Otolaringoloģe uzsver – kaut arī tāda bieža slimošana var būt apgrūtinoša, patiesībā vairāk uzmanības jāpievērš tam, kā bērns atveseļojas.
«Mazi bērni tiešām var slimot ļoti bieži – no 6 līdz pat 12 reizēm gadā. Jautājums – cik ilgstoša ir katra slimošana un, pats galvenais, vai bērns pilnībā atveseļojas starp slimošanas epizodēm,» skaidro Dr. Bikova.
Parasti vīrusu izraisītas iesnas un citas augšējo elpceļu infekcijas ilgst aptuveni 7–10 dienas.
Šajā laikā simptomiem vajadzētu pakāpeniski mazināties. Ja bērns starp saslimšanas epizodēm jūtas labi, pilnībā atveseļojas un viņam ir periodi bez iesnām un klepus, bieža slimošana var būt vecumam raksturīga īpatnība. Toties vizīti pie ārsta nevajadzētu atlikt, ja:
- iesnas ilgst vairāk nekā 10 dienas;
- pēc sākotnēja uzlabojuma pašsajūta atkal pasliktinās, parādās temperatūra, pastiprinās klepus vai aizlikts deguns;
- bērns starp slimošanas epizodēm pilnībā neatveseļojas, un nelielas iesnas bez temperatūras saglabājas 2–3 nedēļas;
- bieži atkārtojas akūti tonsilīti (angīnas), vidusauss iekaisumi vai sinusīti;
- bērns sūdzas par ausu sāpēm abās pusēs, ir izdalījumi no auss vai pasliktinās dzirde;
- īsā laika posmā atkārtoti nepieciešama antibiotiku lietošana.
Tāpat vajadzētu sekot līdzi slimošanas biežumam.
Otrajā, trešajā bērnudārza gadā saslimšanas epizožu skaitam vajadzētu samazināties.
Arī skolas sākumā bērnam jauna vide, saskarsme ar citiem bērniem un stress var veicināt biežāku slimošanu, bet tai nevajadzētu kļūt par normu.
«Ne katras iesnas nozīmē, ka bērns nekavējoties jāved pie ārsta. Ja pašsajūta ir laba un simptomi pakāpeniski mazinās, sākotnēji var pietikt ar simptomātisku ārstēšanu un novērošanu. Tomēr labāk lieku reizi apmeklēt speciālistu, nekā gaidīt, ka viss atrisināsies pats no sevis,» iesaka ārste.
Kas var slēpties aiz biežām iesnām un atkārtotiem iekaisumiem?
Ja bērnam regulāri ir aizlikts deguns, iesnas, ausu iekaisumi, pasliktinās dzirde, viņš naktīs krāc, elpo caur muti, piedzīvo miega apnojas jeb elpošanas apstāšanās epizodes, – visām šīm problēmām nereti var būt viens kopīgs iemesls, kas jāmeklē, lai izvēlētos atbilstošu ārstēšanu.
Biežākie iemesli hroniskām LOR problēmām bērniem ir adenoīdi jeb palielinātas aizdegunes mandeles vai alerģisks rinīts.
Izvērtējot, kas ir pie vainas – aizdegunes mandele vai deguna gļotāda –, atšķiras arī turpmākā ārstēšanas taktika, stāsta Bikova.
Adenoīdi jeb palielinātas aizdegunes mandeles var traucēt elpošanu caur degunu, veicināt atkārtotas infekcijas un radīt dzirdes problēmas. Piemēram, ja aizdegunes mandeles nosprosto dzirdes kanālu atveres, tiek apgrūtināta šķidruma aizplūšana no vidusauss, tāpēc šķidrums uzkrājas ausī. Par adenoīdu problēmām var liecināt:
- ilgstoši aizlikts deguns un elpošana caur muti;
- atkārtotas iesnas un deguna blakusdobumu iekaisuma epizodes;
- bieži vidusauss iekaisumi;
- šķidruma uzkrāšanās vidusausī un pasliktināta dzirde;
- krākšana un traucēta elpošana miegā.
Savukārt alerģisks rinīts var izpausties ar ilgstošu deguna aizlikumu un atkārtotām iesnām, kuras vecāki mēdz uztvert kā kārtējo saaukstēšanos. LOR ārsta uzdevums ir noskaidrot, kas izraisa atkārtotas sūdzības, un izvēlēties atbilstošu taktiku. Ja terapija nepalīdz, var būt vajadzīga padziļināta izmeklēšana, konsultācija pie alergologa vai atsevišķos gadījumos arī ķirurģiska ārstēšana.
Uzmanības centrā
Kā notiek konsultācija pie LOR ārsta?
Jebkura LOR ārsta konsultācija sākas ar sarunu. Pirmajā vizītē galvenais ir iepazīties un radīt bērnam drošības sajūtu, lai nākamreiz un arī turpmāk nākotnē būtu vieglāk sadarboties gan ar konkrēto LOR ārstu, gan ar ārstiem vispār.
Ārstam ir svarīgi saprast ne tikai pašreizējās sūdzības, bet arī bērna iepriekšējo veselības vēsturi.
«Sarunā vēlams piedalīties arī pašam bērnam, ja iespējams. Bērniem ir daudz, ko teikt.
Šādi viņi jūtas drošāk un var pateikt kaut ko tādu, ko vecāki palaiduši garām,» stāsta Dr. Elza Bikova.
Pēc tam seko apskate, kuru var veikt, bērnam sēžot gan krēslā, gan klēpī vecākam. Ja bērns ir satraucies, pirmajā reizē bieži vien varam iztikt bez īpašiem instrumentiem: ausis un muti bērnam nereti ir iespējams apskatīt arī bez tiem.
Ja ir sūdzības par dzirdes traucējumiem, ārsts var veikt timpanometriju, lai izmērītu bungplēvītes kustīgumu un vidusauss funkciju, un nereti arī audiogrammu vai citus dzirdes izmeklējumus, lai novērtētu, kā darbojas dzirdes nervs. Līdz 5–6 gadu vecumam audiogrammu veic ar spēles elementiem, tāpēc šis izmeklējums var izrādīties visai izklaidējošs.
Visnepatīkamākā procedūra ir endoskopija, kas ir neaizstājama, lai iegūtu informāciju par aizdegunes mandeli un deguna dobuma stāvokli, taču ne vienmēr to veic jau pirmajā konsultācijā.
«Vispirms nepieciešams izvērtēt akūto situāciju, mazināt simptomus un tālākus izmeklējumus veikt tad, kad bērns ir vesels,» iedrošina Bikova.
Kā palīdzēt bērnam nebaidīties no LOR ārsta?
Bērna pieredze ārsta kabinetā ir atkarīga no tā, cik droši viņš jūtas. Tāpēc sagatavošanās vizītei sākas mājās – ar mierīgu sarunu un vecāku attieksmi.
«Nav pareizi bērnam apsolīt, ka viņš neko nejutīs.
Mūsu mērķis nav nodarīt sāpes, bet, protams, kaut ko bērns jutīs – var kaut kas kņudēt, kutināt, var būt bailīgi,» stāsta Bikova.
Lai vizīte noritētu mierīgāk, vecāki var:
- mājās kopā patrenēties atvērt muti, izbāzt garu mēli;
- paņemt līdzi mīļāko rotaļlietu – ārsts var vispirms apskatīt lāča vai zaķa degunu un ausis, lai bērns saprastu, kas viņu sagaida;
- būt gatavi rādīt priekšzīmi – ja ar bērnu ir grūti sarunāt, vispirms ārsts var apskatīt mammu vai tēti. Tā bērns redzēs, ka nekas biedējošs nav gaidāms;
- ļaut bērnam sēdēt klēpī – tas var palīdzēt justies drošāk;
- izvēlēties piemērotu vizītes laiku – izgulējies un paēdis bērns parasti vieglāk tiek galā ar satraukumu;
- uzklausīt bērna bailes – ja bērns nav gatavs kādam izmeklējumam, ir svarīgi to respektēt un izvērtēt, vai izmeklējumu iespējams atlikt;
- paļauties uz ārsta pieredzi – ne visi izmeklējumi ir jāveic uzreiz, un ārsts palīdzēs saprast, kas konkrētajā situācijā ir nepieciešams.
«Svarīgākais ir nevis katru reizi novērst simptomus, bet saprast, kāpēc tie atkārtojas. Savlaicīga izvērtēšana un laba sadarbība ar LOR ārstu var palīdzēt uzlabot bērna dzīves kvalitāti un mazināt atkārtotu saslimšanu radītās neērtības,» saka otolaringoloģe.
