Harita Kublinska-Tohme: «Man bija vienalga, ko saka mamma. Biju neprātīgi iemīlējusies»
11. septembrī, tēva 90. jubilejas dienā, Harita nopeldējās jūrā. Mūsu sarunas laikā šalc atvasaras vējš. «Tad jau jūrā būs silts ūdens,» saka slavenā komponista Aleksandra Kublinska meita, nolēmusi baudīt peldes, cik ilgi vien laika apstākļi to ļaus. Rakstura stingrības viņai netrūkst. «Mēs to varam!» Harita bieži sev skaļi apgalvojusi, un var tikai apbrīnot, cik daudz šī augumā nelielā gaišmate ar apņēmīgo skatienu spējusi paveikt.
Foto: Matīss Markovskis
Haritas Kublinskas-Tohmes sasniegumu pamatā noteikti ir lieliska gēnu kombinācija. Tēvs – komponists un pianists, mamma Rita – dziedātāja, vēlāk Jūrmalas ceļojumu un ekskursiju biroja direktore. Harita pašlaik ir meitas Karlas labā roka, divus gadus rūpējoties par viesnīcu un restorānu Le Dome Vecrīgā.
«Te bija bēdu ieleja. Mana vīra draugu ģimene bija ieguldījusi viesnīcā un palūdza talkgribā, lai palīdzam kontrolēt, kā te viss notiek.»
Savulaik Kublinskim tieši Noktirne – dziesma par šaurajām Vecrīgas ielām – atnesa milzu slavu toreizējās Padomju Savienības mērogā, un šī joprojām ir populārākā Rīgai veltītā dziesma.
Savukārt Haritā atdzīvojusies ilgi snaudošā vēlme dziedāt – jau ieskaņotas vairākas dziesmas, viņa dziedājusi koncertā Bīriņu pilī…
Dziedošā ģimene
«Mans sabiedrotais mūzikā tagad ir ģitārists un dziedātājs Māris Repšs,» stāsta Harita. «Viņa priekšnesumu manā jubilejā uzdāvināja kopīgs draugs. Iepatikās, jo Mārim un man ir radniecīga franču mūzikas stīga, kas ieskanas arī papa dziesmās. Patiesībā nekad neesmu ilgojusies dziedāt, mans lielais sapnis bija balets, bet jau četru gadu vecumā mani piesēdināja pie klavierēm. Sešos gados sāku nopietni nodarboties ar daiļslidošanu, un vēlāk Horeogrāfijas vidusskolā mani izbrāķēja baletam.
Dzīvojām centrā, vienā istabiņā – tagad brīnos, kā varējām izturēt trijatā četrpadsmit kvadrātmetros, kur pusi telpas aizņēma tēva flīģelis.
Varbūt šis arī bija viens no iemesliem, kāpēc vecāku attiecības izjuka…
