Rīga +6°C 
Bijušais Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans žurnālam Privātā Dzīve teic, ka divas dienas pirms Ēvalda Grabovska nāves ar viņu runājis pa telefonu. «Viņš piezvanīja, Ēvaldam bija plāni – gribēja atzīmēt Latvijas Hokeja federācijas jubileju un prasīja manu viedokli.
Jā, sūdzējās, ka jūtas slikti, taču mums bija pilnīgi normāla saruna, kurā nekas neliecināja par to, ka varētu notikt kas tāds,» atceras Lipmans.
Par notikušo Kirovam paziņojusi Grabovska meita. «Piezvanīja un teica, ka Ēvalds miris. Nespēju tam noticēt, biju šokā. Kā tas iespējams, ja vēl tikko runājām.»
Abus saistījusi vairāk nekā 50 gadus ilga draudzība, kuras aizsākumi meklējami laikā, kad Lipmans strādājis VEF. «Biju skaitļošanas centra vadītājs. Es tajā laikā spēlēju futbolu un pierunāju Georgiju Smirnovu kļūt par VEF futbola komandas treneri. Kā tagad atceros, viņi kļuva par Latvijas PSR čempioniem, un toreiz pie manis pienāca Ēvalds. Viņš teica: «Mums sportā ir vajadzīgi tādi cilvēki kā tu.»
Atvadas no Ēvalda Grabovska
No tā brīža sākās mūsu draudzība,» stāsta Lipmans. Vēlāk abi cieši sadarbojušies Latvijas hokeja labā. Kad Lipmans pagājušā gadsimta 90. gadu vidū kļuva par Latvijas Hokeja federācijas prezidentu, viņš uzaicināja Grabovski kļūt par Latvijas izlases galveno treneri. Vēlāk Grabovskis strādājis arī federācijas vadībā.
«Turpmākajos gados mēs bieži tikāmies un pārrunājām dažādus ar hokeju saistītus jautājumus. Ja bija kāda starptautiska hokeja spēle, es ņēmu viņu līdzi,» atceras Lipmans.
Atvadīties no drauga Kirovs bija ieradies kopā ar dēlu Filipu. Pārvietojoties pa Baltezera kapiem, viņš ar vienu roku balstījās uz spieķa, bet ar otru pieturējās pie dēla elkoņa. Kamēr pārējie bēru viesi ceļu no kapličas līdz aizgājēja pēdējai atdusas vietai mēroja kājām, Lipmans šo attālumu veica ar automašīnu.
