Vai «smukās» tiešām ir «labākas»? Vīriešu atklātās sarunas par pievilcību un seksapīlu

Es pats kaut kā visu laiku biju ieciklējies uz tām smukajām. Man patīk tādas melniem matiem, tumšas. Nē, nu, blondas arī patīk, bet tad ar lielām krūtīm. Kādreiz ļoti patika Pamela Andersone, bet nu tolaik jau viņa visiem patika. Tagad Natālija Portmane liekas skaista, Skārleta Johansone. Nu, un es arī centos ar tādām tikties, domāju, ka pārsvarā arī sanāca.

Tikmēr labākajam draugam viena izskatījās pēc dzērājas un bomzenes no stacijas, otra tāda līku muguru, ar kupri gandrīz. Tad vispār – resna, šķību muti. Sākām runāt par preferencēm.

Nē, nu, viņam arī esot patikušas smukās, bet tad esot izvēlējies jaunu profilu – neglītās.

Pirmkārt, nav konkurences – par smukajām jācīnās, bet nesmukajām pietiekot vienkārši pajautāt. Otrkārt, viņas ļoti cenšoties. Atcerējāmies vienu kopīgu kursabiedri, izskatīgu, ar kuru, kā izrādījās, esam dažādos laikos abi pārgulējuši. Salīdzinot pieredzes, abi secinājām, ka to droši vien varētu ierindot pie sliktākās seksa pieredzes – guļ, skatās griestos un tādā drūmā balsī paziņo: «Es zinu, ka esmu slikta seksā.» Protams, pēc tāda pašpaziņojuma jebkurš kļūst slikts seksā. Nu redz, draugs saka, vajag iet pie nesmukajām, tur cita štelle!

Tad viņam bija tāda, ko pats sauca par kroksenīti.