• Šobrīd

    weather img

    Rīga +17°C

    Viss Tavas ādas skaistumam un veselībai!
    Myskin logo

    Vēl negribu bērniņu… Kādu kontracepcijas veidu izvēlēties?

    Kontracepcija
    Ginta Auzniece-Jaunzeme
    20. februāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Tavai kontracepcijai jābūt kā vairogam, aiz kura stāvot zini, ka nekas nenoies šķērsām. Konsultē Dr. ZANE KRASTIŅA, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Stradiņa slimnīcas Dzemdību nodaļā, pasniedz ginekoloģijas un dzemdniecības kursu jaunajiem ārstiem Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē.

    – Cik bieži jums savā kabinetā jāsniedz padomi par kontracepcijas izvēli?

    – Bieži. Vēl jo vairāk tāpēc, ka liela daļa manu pacienšu ir grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā, tāpēc visbiežāk man jāpalīdz sievietēm gūt atbildi uz jautājumu – ko drīkst lietot, barojot bērniņu ar krūti? 

    Bet vispār – kontracepcija ir diezgan sāpīga tēma, jo, lai cik attīstītas būtu tehnoloģijas un medicīna, neviens vēl nav spējis izgudrot vienu ideālo variantu, kas būtu simtprocentīgi drošs, derētu ikvienai sievietei un būtu bez blakusparādību riska.

    Manuprāt, visdrošākā kontracepcija arvien ir hormonālās tabletes, tāpēc mēs, ārsti, to bieži iesakām un daudz sieviešu to lieto. Nav pasaulē atrastas efektīvākas izsargāšanās metodes par šo, ja nu vienīgi sterilizācija, kas ir neatgriezeniska. Visas pārējās metodes? Arī izmantojamas, bet – ne vairs tik drošas.

    – Labi, bet kādu kontracepcijas veidu jūs ieteiktu jaunām, nedzemdējušām sievietēm?

    – Droši vien kontracepcijas tabletes. Visbiežāk nozīmē divu hormonu tabletes, kas satur progesteronu un estrogēnu, un, ja ir blaknes – piemēram, svara pieaugums, galvassāpes, asiņošana, smērēšanās cikla vidū (un tās ir biežākās problēmas, ar ko nākas sastapties) –, tad varam koriģēt tablešu devu, tablešu veidu.

    – Bet no vairākām savām gados jaunām draudzenēm pēc ginekologa apmeklējuma (un viņas neiet pie viena ārsta) esmu dzirdējusi: daktere teica, ka es kontracepcijas tabletes vēl nedrīkstu lietot, jo neesmu dzemdējusi.

    – Tas nav pareizi. Tieši nedzemdējušām, jaunām sievietēm visvairāk ir nepieciešama uzticama kontracepcija, jo bieži vien viņas vēl ir karjeras pašā plaukumā, reizēm nav stabilu, drošu attiecību, tāpēc kontracepcijas izvēlē galvenais raksturlielums ir – tas, ko sieviete šobrīd vēlas, kas ir viņas dzīves prioritāte. Un – viņa vēlas nepalikt stāvoklī. Jaunībā arī mazāk jāsatraucas par svara pieaugumu kā blakni, lietojot hormonālās tabletes, jo jaunas sievietes bieži vien ir aktīvas, regulāri sporto, viņām, pateicoties šīm aktivitātēm, ļoti labi strādā vielmaiņa, un liekā svara problēma iet secen.

    Redziet, kā ir – mēs, cilvēki, arī ārsti, katru lietu vērtējam pēc savas personīgās pieredzes. To var redzēt kaut vai, paskatoties forumus internetā – tas ārsts ir fui, bet tas – ļoti labs… Šāda mēraukla. To zinu arī pēc sevis. Man dzīvē bijis periods, kad nekas nebija svarīgāks par to, lai tik es nepaliktu stāvoklī. Prioritāte numur viens! Tāpēc arī cenšos saprast šīs savas jaunās pacientes, kurām tas ir no sirds svarīgi. Un, protams, vērtēt kontracepcijas metodes pēc to apraksta un pēc savas pacientes personīgās mērauklas.

    Labs testa un ievadjautājums ir – jā, tu negribi tagad otru bērniņu, bet, ja viņš gadītos, atnāktu – ko tu darītu?

    Pēc tā, ko sieviete atbild, es kā ārste arī varu izsecināt, cik droša kontracepcija šai sievietei ir vajadzīga. Un hormonālās kontracepcijas drošība ir augsta, efektivitāte ir teju 99 procenti.

    – Minējāt, ka bieži nākas konsultēt jaunās māmiņas par kontracepciju. Bet tajās reizēs noteikti ir svarīgi, cik ātri grib nākamo bērniņu un cik ātri vispār drīkstētu plānot vēl vienu bērniņu.

    – Es savām pacientēm stāstu tā… Ja dzemdības ir noritējušas pa dabiskajiem ceļiem, tad vēlamais laiks starp bērniņiem ir divi gadi. Bet tam nav strikta medicīniska pamatojuma, tāpēc, ja dzemdības ir bijušas dabiskas, nākamā grūtniecība teorētiski drīkstētu iestāties arī agrāk.

    Tikai te jāvērtē sievietes pašas emocionālie un fiziskie resursi – kalcijs, olbaltumvielas, kas iztērētas, iznēsājot bērniņu… Katrai sievietei jāatceras, ka, esot stāvoklī, iztērējas visu dzīves laikā uzkrāto uzturvielu un minerālvielu banka. Un, lai to atjaunotu, ir ļoti sabalansēti un regulāri jāēd. Visvairāk jādomā par to, vai organismā ir pietiekami dzelzs un kalcijs.

    – Bet kā ir ar kontracepciju pēc grūtniecības?

    – Atkal – cik ļoti vai sieviete ir par nākamo grūtniecību. Ja tas ir pilnīgs tuvāko divu trīs gadu laikā, es iesaku hormonālo spirāli jeb hormonus saturošu intrauterīno sistēmu.

    Spirālēm šobrīd ir trīs veidi, kas pieejami arī pie mums Latvijā, – Mirena, Fleree, Levosert. Tās drīkst ievietot sievietes dzemdē jau četras līdz sešas nedēļas pēc dzemdībām, arī pēc ķeizargrieziena operācijas. Tāpat iespēja ir hormonāls implants, viena hormona hormonālās tabletes – tikai tīrie gestagēni jeb minipilles…

    Ja sieviete tomēr negrib hormonālu metodi, pieejama arī dzemdes spirāle bez hormoniem – plastikāta spirāle ar vara tinumu un sudraba vai zelta stīdziņu. Atšķirībā no parastajām vara spirālēm, kādas bija agrāk, apmēram pirms desmit, piecpadsmit gadiem, šis zelta vai sudraba piepinums mazina iespējamo iekaisumu risku, kāds ar nehormonālo dzemdes spirāli tomēr pastāv. Tāpēc šī veida spirāles ginekologi neiesaka sievietēm, kam ir seksuāli transmisīvo slimību risks, vairāki partneri.

    Nehormonālajai spirālei ir vēl kāds cits mīnuss – proti, grūtniecības iestāšanās risks jeb tā saucamais Perla indekss (neveiksmju indekss) ir 1,5.

    Tas nozīmē, ka, vienu gadu lietojot šo metodi, pusotram procentam sieviešu iestājas grūtniecība. Tas ir diezgan daudz un liecina par relatīvi nepietiekamu drošību. Bet, ja sieviete ir nesen dzemdējusi un baro bērniņu ar krūti, pirmos sešus mēnešus iespēja palikt stāvoklī ir divi procenti. Tāpēc šai periodā šī metode būtu pieņemama. Nehormonālās spirāles efektivitāte ir aptuveni piecus gadus.

    – Un kādas savukārt ir hormonālo spirāļu priekšrocības?

    – Lielākais pluss ir augstā drošība – Perla indekss ir tikai 0,03, kas ir praktiski nekas, salīdzinot ar 1,5.

    – Jūs teicāt, pie mums pieejami trīs spirāļu veidi. Kā tās atšķiras?

    Mirena ir ar lielāku hormonu devu un ieliekama sievietes dzemdē uz pieciem gadiem. Levosert ir mazāka hormonu deva, un līdz ar to tā darbojas trīs gadus, arī Fleree ir ar mazāku devu un uz trim gadiem.

    – Man vienmēr licies interesanti saprast – kā īsti tas mazais āķītis dzemdē spēj iedarboties pret Visuma gribu, pret bērniņa rašanos?

    – Hormonālo spirāļu darbības mehānisms balstās uz to, ka mazajā cilindrā spirāles virsotnē atrodas mikroporas, caur kurām visu spirāles darbības laiku sievietes organismā izdalās hormoni. Piemēram, par Mirenu ir zināms, ka tie ir aptuveni 20 mikrogrami levonorgestrela dienā visus piecus gadus.

    Kas notiek pēc šiem pieciem gadiem? Viss hormonu daudzums ir izdalījies, un sievietei atsākas mēnešreizes, kas spirāles darbības laikā nav vispār vai arī ir nelielas, parādās sāpīgas sajūtas ovulācijas laikā… Pēc tā zinām: spirāles iedarbība ir beigusies. Man bijušas pacientes, kam jau pēc četriem gadiem efekts ir samazinājies. Tā ka – tas ir ļoti individuāli.

    – No kā tas ir atkarīgs – kad hormoni spirāles cilindriņā beigsies? Vai kaut kāda ietekme ir arī sievietes organismam, piemēram, cik daudz hormonus tās spēj sevī uzņemt?

    – Nē, daudz vienkāršāk – tas atkarīgs no pašas spirāles, jo ražošanas tehnoloģija acīmredzot ne vienmēr spēj tik precīzi nodozēt šos hormonu mikrogramus. Pati spirāles ražošanas tehnoloģija ir ļoti komplicēta.

    Daži Latvijas ginekologi ir bijuši ekskursijā spirāļu ražotnēs – ļoti smalks, niansēts darbs.

    Atgriežoties pie spirāļu atšķirībām, gribu teikt, ka, piemēram, Fleree ir tāda kā nākamās paaudzes spirāle – ražotāji ir radījuši spirāli, kurai ir tikpat labs efekts pret grūtniecību, bet mazāka hormonu deva, mazāks blakņu risks.

    – Esmu par šo spirāli dzirdējusi – Fleree ir spirāle, ko drīkst lietot arī nedzemdējušas sievietes.

    – Visas spirāles drīkst lietot nedzemdējušas sievietes. Tas ir absolūti nepareizi, ka daļa kolēģu propagandējuši – spirāle ir dzemdējušu sieviešu kontracepcijas metode. Nē, nē un vēlreiz nē! Nav tādu striktu vadlīniju, arī Pasaules Veselības organizācija to neapgalvo.

    Sieviete nedrīkst lietot spirāli tikai tad, ja tam konkrētajā brīdī ir kādas kontrindikācijas.

    – Un tās būtu? Kad nedrīkst likt spirāli?

    – Ja slimo ar mazā iegurņa iekaisuma slimību vai arī tā pēdējo divu mēnešu laikā bijusi. Šāds iegurņa iekaisums varētu attīstīties pēc seksuāli transmisīvo slimību pārslimošanas, arī stafilokoks un streptokoks var attīstīties šādā plaknē… Arī dzemdes kakla audzējs ir kontrindikācija jebkura veida spirālei. Hormonālo spirāli nedrīkst likt arī tad, ja ir aknu audzējs. Protams, grūtniecības laikā spirāli neliek. Bet citu aizliegumu īsti nav.

    Vēl ginekoloģijā pastāv tāds jēdziens kā – dzemdes spirāles ievietošana kā avārijas kontracepcija. Tas ir vienīgais, ko mēs varam darīt, piemēram, piecas dienas pēc neaizsargāta dzimumakta.

    Viens no variantiem, ja sieviete ir tikusi izvarota un pēc dažām dienām atnāk pie daktera un prasa – ko man tagad darīt?

    Teorētiski, ja mēs pieveram acis uz to, ka varētu būt arī seksuāli transmisīvu infekciju risks, es varu sievietei dzemdē ievietot hormonālo spirāli un tādā veidā pasargāt no nevēlamās grūtniecības. Otrs variants – iespējamai infekcijai izrakstīt antibiotikas profilaktiski. Tādā veidā mēģinām šo situāciju atrisināt.

    – Par hormonālajām spirālēm skaidrs, bet kāds darbības mehānisms ir tā saucamajām vara spirālēm?

     – Metāli, ko satur spirāle, sievietes dzemdē oksidējas, organisms it kā cīnās ar svešķermeni, un rezultātā savairojas leikocīti, kas traucē spermatozoīdiem iekļūt dzemdē. Audi ap dzemdes kakliņu sabiezē un aizšķērso vīrišķajām šūnām ceļu.

    – Bet – kā ir ar dzīvesveidu, ja ir spirāle?

    – Visu var darīt – ballēties, sportot, peldēt… Vienīgi, ja sievietei ir ļoti aktīva sportiskā un seksuālā dzīve un vēl tendence vājēt, tad gan spirāle var izkustēties no vietas, izslīdēt. Bet sieviete to noteikti sajutīs.

    – Kolēģes, zinot, ka nākšu pie jums uz interviju, visas vienbalsīgi iesaucās – neaizmirsti pajautāt par mums, kam jau pāri 40! Kāda kontracepcija visieteicamākā būtu sievietēm šajā vecumā?

    – Te jāteic, ka fertilitāte jeb spēja radīt pēcnācējus šajā vecumā mazinās, līdz ar to pamats uztraukumam par neplānotu grūtniecību nav tik liels. Bet – par kontracepciju tik un tā nedrīkst aizmirst. Un te nu daudz ko nosaka sievietes dzimumdzīves biežums. Ja viņa mīlējas reizi pusgadā, teorētiski var lietot arī avārijas kontracepciju, jo regulāri lietot hormonālu kontracepciju tāpēc, ka pēc pusgada, iespējams, būs seksuāls kontakts, īsti nav jēgas. Tāpat gana labas metodes ir prezervatīvs, arī citas, ķīmiskās barjermetodes, piemēram, vaginālie krēmi, kas pēc 40 gadiem ir akceptējama un pietiekami droša metode. Viens no tādiem – Pharmatex, kas joprojām ir dabūjams.

    Ko redzu pēc savām pacientēm – ja viņām visu dzīvi ir stabilas attiecības, viens pastāvīgs partneris, viņas un viņu partneri diezgan labi ir iemācījušies manevrēt arī ar pārtrauktā dzimumakta metodi.

    Un man kā ārstei jāsaka tā – stabilās partnerattiecībās šī metode tiešām darbojas.

    Viss atkal ir saistīts tikai ar šo divu cilvēku individuālo dzīves plānu. Ja tas ir no sērijas – mīlējamies ar pārtraukto aktu, bet, ja bērniņš būs, tad būs un priecāsimies, ka tā, – viss ir OK. Te svarīgi, lai nav kategoriskais NĒ. Lai pāris ir gatavs ļauties šai grūtniecībai, ja tā būs.

    Daudzi pāri man tieši tā arī ir atzinušies – kāpēc mums papildus jālieto vēl kaut kas ķīmisks, kāpēc sievai jādzer hormoni, lai varētu mīlēties, kāpēc tam jātērē nauda? Un man šeit nav, ko iebilst, jo tiešām – kāpēc ne?

    – Bet ko jūs teiktu par šo variantu – hormonālā kontracepcija pēc 40 kā terapija…

    – Jā, tas ir otrs variants sievietei šajā vecumā. Sievietēm, kurām ir 40+ gadi, nereti ir dzemdes gļotādas hiperplāzija, sīkas dzemdes miomas, neregulāras un ļoti stipras mēnešreizes… Tās sievietes, kurām tā ir, tiešām ir hormonālo tablešu vai spirāļu mērķauditorija.

    Ja jaunām sievietēm hormoni ir vajadzīgi augstās efektivitātes dēļ, šinī vecumā hormonālā kontracepcija ir vērtīga sava vienlaicīgi ārstējošā efekta dēļ.

    Daudzām sievietēm, sākot aptuveni no 38 gadiem, ir izteikts premenstruālais sindroms un ar to saistītās sūdzības. Arī te ļoti labi palīdz kontracepcijas tabletes.

    Vēl, man šķiet, ļoti svarīgi būtu, lai valsts ģimenēm, kam jau ir trīs, četri un vairāk bērni, kompensētu kontracepciju – īpaši, ja ģimenē tiešām nav vēlams vēl viens bērniņš. Piemēram, spirāli Mirena 50 procentu apmērā kompensē sievietēm, kurām ir pierādīta dzemdes gļotādas hiperplāzija. Ginekologiem gan tas būtu jāzina, bet par visiem saviem kolēģiem neesmu pārliecināta, ka viņi to zina un stāsta savām pacientēm.

    Pats svarīgākais, lai hormonālās kontracepcijas līdzeklis būtu piemērots konkrētajai sievietei. Jo dažām tiešām ir vajadzīgas ļoti minimālas devas, bet dažām – mazliet lielākas, īpaši, ja jāpanāk arī ārstniecisks efekts. Un – kā jau mūsu sarunas sākumā minēju – svarīgi, lai ārsts ir gatavs atgriezties pie šīs tēmas pēc mēneša, diviem un trijiem…

    – Pastāstiet, kādas ir tās situācijas, kas, sākot lietot hormonālo kontracepciju, var nebūt īsti, kā vajag! Kam pievērst uzmanību?

    – Lielākoties ir raksturīgas pārejošās jeb pierašanas blaknes, kas visdrīzāk mitējas mēneša līdz trīs mēnešu laikā. Piemēram, nepārtraukti nelieli smērējoši vai pat asiņaini izdalījumi visu ciklu pat vairākus mēnešus. Viegls nelabums, diskomforts. Periodiskas galvassāpes.

    Bieži vien savām pacientēm, kas sāk lietot kontracepcijas tabletes, piekodinu – neieplānojiet to darīt pirms sesijas, pirms kāzām… Sāc lietot tabletes tad, kad dzīvē nav priekšā atbildīgi risinājumi, jo tu vari justies citādi! Deviņdesmit procentos gadījumu gan organisms pielāgojas šīm pārmaiņām un pēc pāris tablešu lietošanas mēnešiem viss sakārtojas, tāpēc tablešu maiņa, ko jūs minējāt, nav nepieciešama.

    Galvenais – nedrīkst nobīties un pārtraukt dzert tabletes, sajūtot ko neparastu.

    Tad, kad organismā viss salīmeņojas, sievietes parasti pašas priecīgas nāk un saka, ka viss kārtībā, bija dažas nepatīkamas blaknes, bet viņas tās pašu spēkiem uzveikušas un tagad ir laimīgas. Un tādās reizēs es saprotu – cik labi, ka es šai pacientei to visu, kas var būt, sīki un smalki izstāstīju. Viņa ar to rēķinājās un nenobijās. Super!

    Reizēm ar pacientēm pakomunicējam ar īsziņām, ja ir kādas neskaidrības – es atbildu: tas ok, tā var būt.

    – Tieši tas jau ir svarīgākais – zināt, ko gaidīt, un saprast, kā rīkoties. Un zelta vērtē – ārsts, kurš par to visu ir pabrīdinājis. Tad jau nemaz vairs nav jātraucē viņš ar īsziņām, jo tu jūties droši ar to, ko jau zini.

    – Piekrītu jums. Daudzi ārsti tiešām strādā pēc principa – še recepte un ej. Bet otrs – arī cilvēki ir tik dažādi. Citam tu vari stāstīt pagurdams, un viņš vienalga nekā nav dzirdējis. Un vēl tāds sīkums – katrām zālēm līdzi tiek dota instrukcija, ko tikai retais īstenībā pamanās izlasīt. Bet tur jau ir tā līdzestība sadarbībai ar ārstu – pasēdēt piecas minūtes un izlasīt, ko vari no šiem medikamentiem sagaidīt.

    Tāpat ir svarīgi nesamierināties, ka kaut kas nav gluži labi. Man ir bijusi paciente, kas, gadu lietojot kontracepcijas tabletes, pieņēmusies svarā par 15 kilogramiem. Tad man gribas iesaukties – bet kāpēc tad tu lietoji, ja tev nāk klāt pa kilogramam mēnesī?

    Vienmēr taču var aiziet pie tā paša ārsta, aiziet pie cita ārsta – meklēt, mainīt, menedžēt, lai sievietei būtu laba sajūta, nevis paliek mieles 15 kilogramu apmērā. Tā nav jābūt!

    – Vai, pirms uzsākt lietot kontracepcijas tabletes, ir vērts taisīt kādas hormonu analīzes?

    – Nav vērts. Jā, mēs varam noskaidrot hormonālās svārstības ar dažādiem asinsanalīžu marķieriem, bet tas, ko mēs noskaidrosim, būs tikai tās dienas situācija. Pēc dienas, nedēļas un mēneša hormonālais fons būs jau vairākkārt mainījies.

    Tāpēc es mēdzu teikt – īsto tablešu izvēle vienmēr ir ārsta un pacientes kopīgais eksperiments.

    – Riski…

    – Vienīgais objektīvais un pierādītais risks ir iespējamā vēnu tromboze. Arī varikozo vēnu veidošanās neiztur kritiku. Bet – uz daudzo lietotāju skaita fona pat šo trombožu gadījumu skaits ir ārkārtīgi mazs. Uz desmit tūkstošiem sieviešu ir viens vai divi trombozes gadījumi.

    Lai no tā izvairītos, pirms izrakstīt kontracepcijas tabletes, ļoti rūpīgi jāizvērtē sievietes pašas un ģimenes riska faktori.

    Ko tas nozīmē? Jāizslēdz, vai sievietei pašai dzīves laikā nav bijusi tromboze, sievietes ģimenē jauniem cilvēkiem līdz 50 gadiem nav bijusi tromboze, nav bijušas neskaidras, grūti novēršamas asiņošanas (piemēram, asiņo vēl nedēļu pēc zoba izraušanas), vai bieži nerodas zilumi ne no kā… Manā praksē reiz bija jauna sieviete, kura stāstīja – tēvam bija stipra asiņošana pēc zoba izraušanas, bet vecmāmiņa piedzīvojusi trombu kājas vēnā… Tātad – man šis stāsts jau nepatīk, un es viņai noteikti neizrakstītu hormonālo kontracepciju. Vai arī – lai izslēgtu risku, var veikt iedzimtas trombofilijas izmeklējumu, cena aptuveni 150 eiro. Tiesa, valsts šos izmeklējumus neapmaksā, jo uzskata, ka šo gadījumu skaits ir tik rets, ka tam īsti nav jēgas.

    Ir, protams, arī citi gadījumi, kad sievietei hormonālās tabletes ir pat ļoti piemērotas. Piemērs – 36 gadi, divas nedēļas premenstruālais sindroms, sāpīgas krūtis, gribas kašķēties un raudāt… Tās ir hormonālā disbalansa pazīmes, un tieši hormonālā kontracepcija var palīdzēt to sakārtot. Vai sievietes pirmsmenopauzē – karstuma viļņi, neregulāras asiņošanas… Arī tas pats – jāsakārto hormonālais fons.

    – Sirds pārsitieni pēc 40…

    – Nav tiešu pierādījumu, kas apgalvotu, ka estrogēnu deficīts izraisa sirds ritma traucējumus, bet, ja šādas pazīmes sakrīt ar menstruālā cikla svārstībām, neregularitāti un ja sievietes veselībā nekādas citas novirzes neatklāj, tad tas varētu būt saistīts. Ja sievietei nav traucēta lipīdu vielmaiņa, par ko liecina holesterīna rādītāji, ja nav bijis krūts audzējs vai kādi citi audzēji, varētu mēģināt lietot hormonālo kontracepciju un, iespējams, pat palīdzēt.

    Sievietēm pēc 35 gadu vecuma kombinētā hormonālā kontracepcija nekādā gadījumā nav savienojama ar smēķēšanu.

    Tad var lietot tikai tabletes, kas satur tīros gestagēnus – tie ir pieejami gan tabletēs, gan spirālē Mirena, gan arī implantu veidā.

    – Un – alkohols?

    – Tas varētu būt risks aknām tikai tad, ja tā ir pārmērīga apzināta alkohola lietošana. Bet glāze vīna viesībās noteikti neko ļaunu nenodarīs. Cits variants, ja sievietei bijusi mežonīga ballīte, kuras dēļ pāršauts pār strīpu ar šampanieti, un nākamajā dienā paģiru dēļ nākas vemt… Tad pastāv iespēja, ka iedzertā hormonālā tabletīte nav paspējusi uzsūkties un drošībai seksa laikā labāk lietot vēl kādu papildmetodi.

    – Kontracepcijas tabletes un cita veida zāles, piemēram, akūti saslimstot un lietojot antibiotikas?

    – Vienīgais, ko var izraisīt zāļu mijiedarbība, ir hormonu sliktāka uzsūkšanās. Un tas ir pierādīts – lietojot hormonālās tabletes kombinācijā ar tādām antibiotikām kā amoksiciklīns un amoksiklāvs, tās var kavēt hormonu uzsūkšanos, un sieviete var palikt stāvoklī. Tāpēc šādā situācijā labāk izsargāties vēl papildus. Tāpat ir psihotropie medikamenti, piemēram, depresijas ārstēšanai, kas ietekmē tablešu uzsūkšanos. Bet šo citu zāļu lietošanas instrukcijās parasti ir rakstīts, ar kādiem medikamentiem tās nesadarbojas.

    – Jūs iepriekš pieminējāt implantus… Kas tie tādi?

    – Implanti ir salīdzinoši jauna zemādas kontracepcijas metode. Šīs metodes darbības princips ir pavisam vienkāršs – sievietei zem ādas (parasti augšdelmā) tiek ievietots pavisam neliels, elastīgs polimēru stienītis, kas izdala sievietes organismā hormonu progesteronu. Hormons, līdzīgi kā lietojot hormonālo spirāli, sabiezina gļotas ap dzemdes kakliņu, tādā veidā nobloķējot ceļu spermatozoīdiem. Tāpat tiek nomākta ikmēneša ovulācija un uzturēta plānāka dzemdes sieniņa, kas, pat ja spermatozoīds ir ticis tālāk, neļauj apaugļotajai olšūnai ieligzdoties.

    Efektivitāte šai kontracepcijas metodei ir vienā līmenī ar kontracepcijas tabletēm un hormonālo spirāli – ap 99 procentiem.

    Līdzīgi darbojas arī hormonālais riņķis (jeb NuvaRing) – arī kombinēta kontracepcijas metode ar efektivitāti 99 procentos gadījumu. Tas satur etanogestrēlu un etinilestradiolu, caur maksts gļotādu hormoni uzsūcas organismā, rezultātā kavējot iespēju palikt stāvoklī. Riņķītis sievietei pašai pirmajā mēnešreižu dienā jāievieto makstī un pēc trim nedēļām atkal jāizņem. Tam seko nedēļa bez riņķīša, un tieši pēc nedēļas makstī atkal jāievieto jauns riņķītis.

    – Pirms nākšanas pie jums palasīju forumus, lai saprastu, kas sievietes uztrauc par šo tēmu. Daudzas raksta: «Lietoju kontracepcijas tabletes, bet no tām iestājies tāds sausums makstī, īsts tuksnesis, kad par mīlas dzīvi var aizmirst.»

    – Šāda iespējamā blakne piemīt visām hormonālajām kontracepcijas metodēm, bet jūsu raksturotajā gadījumā svarīga cita nianse… Vai tabletes gadījumā neietekmē sievietes libido jeb seksuālo gribēšanu un sausums makstī nav no tā, ka vienkārši negribas mīlēties? Ja tā, tad es labāk ieteiktu kontracepcijas veidu mainīt.

    Pēc savām pacientēm redzu, ka sievietes Latvijā pārāk bieži pieņem par normu to, ka viņām negribas mīlēties. Mīlēties ir jāgrib!

    – Kā pareizi pārtraukt lietot tabletes?

    – Noteikti ne cikla vidū no sērijas – vienu dienu izdomāju, ka apnika un vairs nedzeršu. Tādās reizēs sākas asiņošana, kuru nereti pat ir diezgan grūti apturēt. Tad jālieto hormoni vēl lielākās devās, lai asiņošana mitētos, to sauc par hormonālo hemostāzi.

    Ja vairs negribas lietot kontracepciju, vienkārši jāizdzer paciņa līdz galam un tad jāpārtrauc. Īsti nekādām sūdzībām būt nevajadzētu. Var mēnesi vai divus nobīdīties mēnešreizes, tā kā uz laiku pazust, bet par to nav jāsatraucas.

    – Sieviete tabletes ir atmetusi… Kad drīkst plānot bērniņu?

    – Tradicionāli mēs, ārsti, to iesakām aptuveni pēc pusgada, bet patiesībā tam nekādu pierādījumu nav. Principā var vienkārši pārtraukt dzert tabletes un mēģināt palikt stāvoklī. Un pat tad, ja grūtniecība iestājas jau nākamajā mēnesī, nekādu pierādītu problēmu no tā nevarētu būt.

    – Draudi mazulim?

    – Absolūti nē. Hormoni, ko sieviete lieto, pēc savām ķīmiskajām formulām ir ļoti līdzīgi mūsu dabiskajiem hormoniem, un tāpēc jau tie arī darbojas. Kamēr tiek lietoti un darbojas, tie bloķē grūtniecības iestāšanās iespēju, bloķē ovulāciju.

    Kad hormonu lietošana tiek pārtraukta, tie vairs nestrādā un uz grūtniecību nekādi neiedarbojas, un viss notiek, kā dabiski notiek.

    – Vai ir kaut kas tāds, ko jūs pati man gribējāt izstāstīt?

    – To, ka izstrādes stadijā pašlaik ir dažādas jaunas kontracepcijas metodes, kas akcentētas uz vīriešiem. Zinātniekiem pat ir doma par hormonālām tabletēm vīriešiem, kas mazina vīriešu spēju apaugļot sievieti. Bet tas ir daudz grūtāk, nekā radīt hormonālo kontracepciju sievietei, jo jāatrisina jautājums par to, lai vīrietis būtu spējīgs pildīt seksuālo funkciju. Proti, lai neražojas spermatozoīdi, bet lai saglabājas libido.

    Vēl pirms pāris gadiem kādā kontracepcijas konferencē bija interesants ziņojums par šķidrā prezervatīva izstrādi. Tas izskatītos apmēram tā – uz dzimumlocekļa uzpilina šķidrumu, kurš to apņem gluži kā glazūra, kas seksa laikā organiski pieguļ, nevis ļurkājas šurpu turpu kā lateksa prezervatīvs.

    Tā ka – pasaule mainās un par novitātēm kontracepcijā mēs vēl dzirdēsim!

    Tu NEDRĪKSTI lietot hormonālo kontracepciju, ja:

    • kādreiz dzīvē bijusi asinsvadu tromboze;
    • kādam radiniekam vecumā līdz 50 gadiem bijusi asinsvadu tromboze;
    • bijušas neskaidras asiņošanas, piemēram, pēc zoba izraušanas;
    • bieži it kā ne no kā veidojas zilumi.

    Ņem vērā!

    Centies pierakstīt, kādas hormonālās tabletes dzīves laikā esi lietojusi, kā arī to, kuras derēja un kuras ne. Tā, vēloties pēc kāda laika atkal uzsākt tablešu lietošanu pie cita ārsta, viņam būs vieglāk izraudzīties tev īsto, piemēroto medikamentu un devu.

    Ko par hormonālo kontracepciju saka vēnu ārsts?

    INTS ŪDRIS, asinsvadu ķirurgs Austrumu slimnīcā un Baltijas Vēnu klīnikā:

    – Hormonālā kontracepcija nedaudz atslābina vēnu sieniņas un paaugstina trombu veidošanās risku. Ir seši galvenie vēnu trombozes riska faktori: vecums virs 35 gadiem, smēķēšana, liekais svars, hormonālās kontracepcijas lietošana, grūtniecība un iedzimtība. Un – jo vairāki šie faktori summējas, jo lielāks risks, ka vēnā var izveidoties trombs.

    No savas, vēnu ārsta, pieredzes varu teikt – cik esmu ārstējis jaunas meitenes vecumā līdz 30 gadiem ar dziļo vēnu trombozi, viņas visas bija lietojušas hormonālo kontracepciju. Jā, viņām visām, iespējams, bijis pie vainas vēl kāds no riska faktoriem, bet katrā ziņā hormoni vēl pieliek pēdējo pilienu, un vēna aiziet ciet, notrombējas.

    Man pat gribētos teikt: ja tev ir vairāk par 35 gadiem, tu smēķē un tev rados bijušas problēmas ar vēnām, izvēlēties hormonālo kontracepciju ir tas pats, kas pašnāvība.

    Nekādu priekšvēstnešu vēnu trombozei īsti nav. Tas parasti notiek pēkšņi – vienā rītā tu pamosties ar piepampušu kāju. Šo pampumu var pavadīt sāpes ikrā, arī sāpīgums pa vēnas gaitu. Tad uzreiz jāiet pie ārsta – jo ātrāk sāksi lietot prettrombu zāles, jo lielāka iespēja, ka rezultāts būs labs. Noteikti nedrīkst ar satūkušu kāju staigāt mēnesi un gaidīt – gan jau pāries. Nepāries!

    Protams, daudzām sievietēm hormonālā kontracepcija izrakstīta kā ārstēšanas metode kādu veselības problēmu dēļ, tad tā ir jālieto. Vēl ir nozīme hormonu devai – jo mazāka, jo drošāk.

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+