Šķaudu vienā laidā! Vai alerģija var parādīties arī pieaugušā vecumā?

Vai alerģija var attīstīties jau brieduma gados? Jā, un galvenais iemesls ir ģenētiska nosliece. Ja alerģija ir vienam vai abiem vecākiem, tas palielina risku, lai gan alerģija var sākties arī tad, ja viņi to nav piedzīvojuši. Tie, kam tagad ir 50 vai vairāk gadu, savu bērnību piedzīvoja citā, ne tik sterilā laikmetā kā pašreizējā jaunatne, kas arī nosaka to, ka šie cilvēki saslimst daudz vēlāk. Arī mūsdienās bērni, kas piedzimst lauku saimniecībā un jau agrīnā vecumā saskaras ar dzīvniekiem, sienu un zemi, ar alerģiju parasti slimo retāk. Piemēram, uzskata, ka viens no faktoriem, kas aizkavē alerģijas attīstību, ir augsnes baktērijas.

Kas īsti notiek?

Pavasarī alerģiju visbiežāk izraisa koku – bērza, alkšņa un lazdas – putekšņi. Otrs izplatītākais alergēns ir jūnijā un jūlijā timotiņš un augustā vībotne. Ja ādas un zarnu trakta gļotādas barjerfunkcija ir traucēta, alergēns iekļūst organisma iekšējā vidē un izraisa imūnās atbildes reakciju. Rodas šūnas, kas ir jutīgas pret alergēnu, kas savukārt stimulē citu šūnu veidošanos, kuras ražo imūnglobulīnu E un uzsēžas uz tā dēvēto tuklo šūnu virsmas gļotādā un ādā, gaidot atkārtotu kontaktu, un tad, antivielām satiekoties ar alergēnu, attīstās alerģiska reakcija. Ja tā atkārtojas, veidojas hronisks iekaisums, piemēram, alerģiskas iesnas, astma vai atopiskais dermatīts.

Bērniem alerģijas process norit visaktīvāk, simptomi ir izteiktāki un nepieciešama intensīvāka ārstēšana nekā pieaugušajiem. Pubertātes vecumā iekaisuma aktivitāte un simptomu intensitāte visbiežāk būtiski samazinās, un turpmākās dzīves laikā imūnās atbildes reakcija var daļēji vājināties, bet, kā jau sacīju, gadās, ka alerģija pirmo reizi parādās pusmūžā vai pat vēlāk.

Kā atklāt?

Agrāk, kad cilvēki bija mazāk informēti par alerģiju, pirmajā sezonā to nereti jauca ar akūtu elpceļu infekciju, taču alerģiju no saaukstēšanās var atšķirt pēc niezes acu gļotādā, degunā un mīkstajās aukslējās.

Alerģiju prot diagnosticēt arī ģimenes ārsts, bet, lai noteiktu tās cēloni, būtu vēlams doties pie alergologa un veikt ādas testu, kas ir pirmais solis diagnostikā, kā arī noteikt imūnglobulīnu IgE asins serumā.

Pēdējā laikā ir attīstījusies molekulārā alergoloģija, kas nozīmē, ka iespējams noteikt imūnglobulīnu E (IgE) pret atsevišķām molekulām, kas diagnostikas procesu padara daudz precīzāku. Tā var atpazīt arī krustotās alerģiskās reakcijas. Piemēram, bērza galvenais alergēns sastopams ne tikai citu pavasara koku putekšņos, piemēram, alkšņa vai lazdas, bet arī burkānos, ogās un augļos – ābolos, bumbieros, aprikozēs, ķiršos, persikos –, kā arī lazdu riekstos un zemesriekstos. Tātad viens dabā ļoti plaši izplatīts alergēns var novest ne tikai pie alerģiskām Foto – Shutterstock un no Skrides Sirds klīnikas arhīva iesnām un astmas uzliesmojuma pavasarī, bet arī pie tā dēvētā mutes alerģijas sindroma, kad, ēdot manis nosauktos produktus, niez mute.

Tikai jāatceras, ka pirms ādas testa veikšanas vismaz vienu nedēļu nevar lietot noteiktus medikamentus, piemēram, antihistamīnus, dažus antidepresantus un nomierinošus līdzekļus, jo tie bloķē histamīnu, un līdz ar to var iegūt viltus negatīvu rezultātu.

Kā sevi pasargāt no alerģijas

• Pēc iespējas mazāk uzturies ārā sausā, saulainā un vējainā laikā, kad putekšņu koncentrācija gaisā ir visaugstākā. Tad arī nevēdini telpas.
• No rīta iepūt degunā speciālu aerosolu, kas izveido uz gļotādas želejveida slāni, tādējādi aizkavējot putekšņu iekļūšanu elpceļos.
• Pārnākot mājās, izskalo degunu ar fizioloģisko šķīdumu, tādējādi atbrīvojoties no putekšņiem uz deguna gļotādas.
• Ja vari atļauties, ierīko telpās gaisa filtrus, kas samazinās putekšņu koncentrāciju gaisā.

Zini! Kur tiek prognozēta putekšņu koncentrācija gaisā un kāda tā ir pašlaik, skaties lietotnē Pasyfo, ko var lejuplādēt viedtālrunī.

Līdzekļi, kas palīdzēs

1. Antihistamīni

Ja putekšņu laikā šķaudi vienā laidā un alerģija ir tevi pārsteigusi nesagatavotu, vari doties pa taisno uz aptieku un iegādāties antihistamīna preparātus, kas pieejami tablešu, deguna aerosola un acu pilienu veidā, ko nereti savstarpēji kombinē, bet tas nenozīmē, ka zāļu efekts divkāršosies vai trīskāršosies.

Antihistamīni alerģiju neārstē, tikai novērš simptomus, bloķējot histamīna receptorus – tā ir galvenā viela, kas izdalās no tuklajām šūnām –, un līdz ar to vājinās alerģijai raksturīgās izpausmes: šķaudīšana, deguna tecēšana, nieze, acu asarošana, acu gļotādas apsārtums un tūska.

Tiesa, bieži vien pirmā sezona ir arī pēdējā, kad tie palīdz, jo alerģijas process kļūst aktīvāks un slimības smaguma pakāpe pieaug. Nereti pirmās sezonas laikā var tikt galā ar dažām tabletēm pēc vajadzības, bet trešajā sezonā tās vairs nepalīdz un tik un tā nākas doties pie alergologa.

No antihistamīnu pirmās paaudzes medikamentiem būtu jācenšas atteikties, jo lielākajai daļai piemīt miega efekts. Vienīgais to pluss ir draudzīgā cena.

Priekšroka būtu dodama otrās paaudzes preparātiem, kam ir ievērojami vājāka nomierinošā iedarbība, lai gan daļai būs miegainība arī no tiem. Citu blakņu antihistamīniem nav, taču, lai nerastos neparedzēti augsta medikamenta koncentrācija asinīs, aknu slimniekiem labāk izvēlēties tādu, kas izdalās caur nierēm, bet tiem, kas sirgst ar nieru mazspēju, tādu, kas sadalās aknās. Informāciju par to var iegūt zāļu instrukcijās, arī konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.

Šīs grupas medikamenti iedarbojas ātri – dažu stundu laikā. Efekts saglabājas diennakti un vēlākais divu diennakšu laikā izzūd. Līdz ar to var lietot pēc vajadzības, bet, ja simptomi ir izteikti, vēlams turpināt lietot regulāri visu sezonu. Ja antihistamīnus nepieciešams lietot pastāvīgi, izdevīgāk tos iegādāties ar ārsta recepti lielāku iepakojumu veidā. Daži medikamenti tad izmaksās gandrīz divas reizes lētāk.

Kā atpazīt antihistamīnu paaudzes? Atbild IEVAS Veselība

• Pie pirmās paaudzes antihistamīniem pieder medikamenti, kas satur difenhidramīnu, hloropiramīnu, klemastīnu.
• Otrās paaudzes antihistamīnu aktīvās vielas ir cetirizīns, levocetirizīns, loratadīns, desloratadīns, rupatadīns, hifenadīns un bilastīns.

2. Degunā pūšamie glikokortikoīdi

Tos izmanto vidēji smagas slimības gaitas gadījumā, kad antihistamīni vairs nepalīdz. Šie preparāti atšķirībā no antihistamīniem nodrošina pretiekaisuma efektu un alerģiskā iekaisuma kontroli ilgākā laika periodā.

Glikokortikoīdus ieteicams sākt lietot jau nedēļu pirms putekšņu parādīšanās, jo tie neiedarbojas uzreiz.

Tā kā iekaisuma atbildes reakcija tiks bloķēta, tad arī simptomi izpaliks, vai arī tie būs ievērojami vieglāki. Par glikokortikoīdu iespējamām blaknēm nevajag satraukties, jo tikai apmēram pusprocents no degunā iepūstās devas nonāk asinīs. Jaunākie glikokortikoīdi lielākoties uzsūcas caur zarnu sieniņu, nokļūst aknās un tiek pārvērsti neaktīvos vielmaiņas produktos, kuriem praktiski nav nekādas ietekmes.

Tā kā iekaisums saglabājas arī pēc ziedēšanas perioda, gan antihistamīnus, gan glikokortikoīdus ieteicams turpināt lietot vēl pāris nedēļas.

Var izārstēt pavisam!

Ja ir vidēji smaga vai smaga alerģijas gaita un katru gadu vairākus mēnešus regulāri jālieto medikamenti, un vēl pilns komplekts – gan antihistamīni, gan deguna glikokortikoīdi –, būtu vērts veikt imūnterapiju, kas nozīmē pieradināšanu pie konkrētā alergēna, kuru cilvēks nepanes. Ārstēšanas rezultātā tiek mainīta imūnsistēmas atbilde uz kairinājumu. Tai ir divas galvenās metodes – zemādas un zemmēles.

Zemādas injekcijas veic pie alergologa reizi mēnesī 3–5 gadus. Tā kā pastāv alerģiskas reakcijas risks, ārsta praksē jāuzturas 20 minūtes pēc injekcijas. Jaunākās paaudzes vakcīnām ar koku ziedputekšņiem, kā arī pļavas zāļu un nezāļu alergēniem vispārējas alerģiskas reakcijas novēro reti. Vienīgi pēc injekcijas pāris dienas iespējama lokāla reakcija – neliels apsārtums un sāpīgums ievadīšanas vietā. Zemādas injekcijas gada laikā izmaksā aptuveni 300 eiro.

Zemmēles imūnterapijā izmanto aerosolu, ko ar dozatoru iepūš zem mēles, vai arī tabletes. To sāk vismaz trīs mēnešus pirms sezonas un turpina sezonas laikā, pēc tam ietur pārtraukumu un tā atkārto 3–5 reizes. Vispārējas alerģiskas reakcijas nemēdz būt, iespējamas tikai minimālas lokālas sajūtas – nieze, kairinājums un tūska mutes gļotādā. Ja ir arī cita veida alerģija, vienlaikus var ievadīt līdz pat trim alergēniem.

Zemmēles imūnterapija izmaksā ap 300 eiro gadā, bet, ja izmanto vairākus alergēnus, cena pieaug tikai nedaudz. Savukārt tabletes ir daudz dārgākas – ap 1500 eiro gadā, bet efekts neatšķiras.

Tabletēm dodama priekšroka, ja bieži dodies komandējumos vai ceļojumos, jo aerosola šķīdums jāglabā ledusskapī un jāpārnēsā aukstuma somā. Imūnterapijas efekts parādās trīs līdz sešu mēnešu laikā. Lai gan literatūrā raksta, ka tā ir efektīva 70–80 procentos gadījumu, manuprāt, efektivitāte ir augstāka. Galvenā metodes priekšrocība ir gadiem ilga slimības atkāpšanās. Tie var būt četri, desmit gadi vai pat visa atlikusī dzīve, kas atkarīgs no katra individuālās reakcijas. Lielākoties šo ārstēšanu dzīves laikā nepieciešams atkārtot, taču – ja slimība atkāpjas uz desmit gadiem, tas ir izcils panākums. Turklāt būtiski samazinās astmas risks, it īpaši bērniem. Imūnterapiju var izmantot no sešu gadu vecuma, un novērots, ka jauniem cilvēkiem efekts ir labāks. Ārstēties ar imūnterapiju var turpināt arī grūtniecības laikā.

KUR un PAR CIK?

Šeit alergologi pieņem par valsts naudu

• P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.
• Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrā.
• Rīgas veselības centrā, Valmieras veselības centrā, Ventspils poliklīnikā, Ogres rajona slimnīcā, Bauskas slimnīcā, Jelgavas klīnikā, Zemgales veselības centrā, Ādažu slimnīcā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, Veselības centru apvienības Liepājas medicīnas centrā.
• Dinas Sebres ārsta praksē Tukumā.
• Viktorijas Vēveres ārsta praksē Rēzeknē.

Gaidīšanas laiks 5–150 dienas. Konsultācija maksā 4 eiro (ar ģimenes ārsta nosūtījumu). Alergologa maksas konsultācijas cena: 60–80 eiro.