Rīga +10°C 
Eleonora Circene ir viena no 33 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pazuda pēc 26. augusta plūdiem un dubļu nogruvumiem Nepālas un Tibetas pierobežā. Mēnesi pēc mammas pazušanas Facebook ierakstā Kristīne atklājusi, kāds bijis šis laiks, kad dzīve pēkšņi apgriezusies kājām gaisā.
Šūpoles starp cerību un tukšumu
Sākumā Kristīnei bijis grūti pat aptvert, ka saņemtās ziņas varētu būt saistītas ar vietu, kur tobrīd atradās viņas mamma. Sekoja zvani ministrijām un konsulātiem, katru dienu tika pētīti pazudušo saraksti, tulkota informāciju no ķīniešu un nepāliešu valodas. Pēc tam – nodoti arī DNS paraugi, lai saglabātu cerību atrast Nepālā pazudušo māti.
Kristīne ķērusies pie katras mazākās detaļas un iespējas, kas varētu palīdzēt mammu atpazīt kādā evakuācijas bāzē vai slimnīcā aiz robežas. Domājusi par mammas tetovējumu – pazīmi, kas varētu palīdzēt, ja dokumenti būtu zuduši un vārds nevienam neko neizteiktu.
«Šis laiks bija kā neizturamas šūpoles starp trauslu cerību un tukšumu,» viņa atzīst.
Vienlaikus jāturpina dzīvot tepat Latvijā — jāiet uz darbu, jārūpējas par ģimeni un reizēm arī jāatgādina sev vienkārši paēst. «Un paralēli tam visam sirreālā realitāte, kas nekaunīgi turpina ritēt savu gaitu. Kamēr tu lūdz Dievu par vienu vienīgu ziņu, sāk birt praktiski jautājumi, kuri jākārto,» tā Kristīne.
Atbalsts, ko nevar izmērīt
Šajā laikā sieviete saņēmusi arī palīdzību no cilvēkiem, kuri nepazīst ne viņu, ne viņas mammu, ne citus pazudušās grupas dalībniekus. Cilvēki Ķīnā, Nepālā un citās valstīs meklējuši un snieguši informāciju, atbalstījuši un bijuši gatavi uzņemt Kristīni savās mājās, ja viņa vēlētos turp doties.
«Pilnīgi sveši cilvēki. Ar plašu sirdi,» viņa raksta.
Kristīne pateicas arī tiem, kuri praktiski palīdzējuši, bijuši līdzās un nav uzdevuši liekus jautājumus. «Mēs visi esam mācījušies būt iejūtīgāki, nepalikt malā un turēties kopā,» viņa secina.
«Mūsu ģimenei atbalsts nav nepieciešams»
Kristīne uzsver, ka situācija Nepālas plūdos pazudušo latviešu ģimenēs atšķiras. «Mūsu ģimenei atbalsts nav nepieciešams, jo mamma ir par visu parūpējusies. Bet cietušo ģimeņu vidū situācijas ir ļoti dažādas un arī smagas.
Kādam mājās palikuši bērni, kādam gados veci vecāki, kādam kredīti un neatrisinātas sadzīves lietas.
Un tas viss iestidzis birokrātijas labirintos, kamēr sirds joprojām ir sastingusi neziņā un trauslā, niecīgā cerībā,» viņa raksta.
Tāpēc viņa aicina atbalstīt Ievas Tarandas organizēto mākslinieku gleznu labdarības izsoli Pāri kalniem — pie savējiem, lai palīdzētu Nepālā pazudušo tuviniekiem.
Notikušais viņai licis aizdomāties par to, kas citkārt šķiet pašsaprotams. «Piezvaniet saviem mīļajiem šodien un pasakiet, cik ļoti viņus mīlat. Neatlieciet to uz rītdienu, tas ir pārāk trausls jēdziens…» aicina Kristīne.
I
zstāde Pāri kalniem — pie savējiem būs apskatāma no 13. oktobra līdz 1. novembrim tirdzniecības centrā Spice, bet 1. novembrī, plkst. 12 paredzēta izsole. Iegūtos līdzekļus iecerēts novirzīt Nepālas plūdos pazudušo tuvinieku atbalstam.
