Dāvāt gaismu. Ginekoloģe Maija Lilo palīdz sievietēm piepildīt sapni par bērniņu

SADARBĪBĀ AR

embrions.lv 📞67543350, 25706225

«Ginekoloģija ir burvīga ar to, ka šeit nav stāsts tikai par slimībām – mēs veidojam veselu sievieti, ģimeni un, jā, arī Latviju,» saka klīnikas Embrions ginekoloģe MAIJA LILO. Īpaša viņas aizraušanās un specializācija ir reproduktīvā medicīna, kas palīdz tikt pie bērniņa.

• Vecums: 34 gadi. 
• Rūpes par sevi: reizi gadā veicu asins analīzes un krūšu sonogrāfiju. 
• Hobiji: pārgājieni ar ģimeni, riteņbraukšana, slēpošana un mazais balkona dārziņš.
• Dzīves moto: Mums katrai ir ļoti svarīgi rūpēties par sevi vēl tad, kad nekas nesāp. Tas veicina apziņu – ja rūpējos par sevi, varu parūpēties arī par citiem.

Mammas piemērs

«Mans prieks un lepnums ir mani vecāki, kuri, neraugoties uz bagāto dzīves pieredzi, joprojām ir vitalitātes un dzīvesprieka pilni. Esmu viņiem ļoti pateicīga par vērtībām, ko viņi manī ir ielikuši, – atbildību, neatlaidību un darba mīlestību. Atceros, jau uzzinot, ka esmu tikusi Medicīnas fakultātē, mamma teica: «Viegli nebūs, bet tu ar to tiksi galā.» Šos vārdus vienmēr, pie jebkurām grūtībām, paturu prātā: es tikšu galā. Mamma ir ginekoloģe ar 50 gadu stāžu, un viņa ir mans profesionālais piemērs. Viņa vienmēr pratusi profesionālo grūtumu iznest ar vieglumu, un ar savu paraugu parādījusi man, cik svarīgs ir katrs pacients un ka ārsta profesijā mācīšanās nekad nebeidzas.

Šobrīd, kad pati Rīgas Stradiņa universitātē vadu lekcijas topošajiem ārstiem, man ir svarīgi nodot tālāk vēstījumu – lai kādu specialitāti viņi izvēlētos, būtiskākais ir neaizmirst, ka otrā pusē vispirms ir cilvēks, saglabājot empātiju un godīgumu pret pacientu.»

Mācīties no labākajiem

«Nāku no Madonas, un pamati mīlestībai uz medicīnu man ielikti jau ģimnāzijā, jo mana klases audzinātāja bija bioloģijas skolotāja. Esmu pateicīga, ka vēlāk izglītošanās ceļā rezidentūrā man bijusi iespēja mācīties no labākajiem nozares ārstiem. Apbrīnoju dakteru Ginta Treija un Zanes Vītiņas milzīgās darba spējas, cilvēcību un emocionālo inteliģenci. Mana skolotāja ir arī daktere Dace Matule – ārste, kura apvieno gan eleganci, gan dziļu profesionālo viedumu.

Gadu esmu mācījusies Ungārijā apmaiņas programmā un divus mēnešus pavadījusi Milānā ļoti lielā slimnīcā, kas aptver visas ginekoloģijas jomas un kur varēju būt lieciniece ārkārtīgi retu un sarežģītu gadījumu risināšanai.

Tas noteikti paplašinājis manu redzesloku, ļāvis iepazīt jaunākās tehnoloģijas un arī saprast, cik Latvijā medicīna tomēr ir augstā līmenī.»

Pulksteņi netikšķ vienā ritmā

«Salīdzinot ar pagātni, kad bērniņi dzima ļoti agrā vecumā, mūsu dzīvē ļoti mainījušās prioritātes. Finansiālais, izglītības, karjeras un bioloģiskais pulkstenis netikšķ vienā ritmā. Proti, vēlme pēc bērniņa arvien biežāk parādās brieduma gados, kad ir sasniegti citi dzīves mērķi, taču olšūnu kvalitāte, sākot no 35 gadu vecuma, strauji krīt. Tāpēc es aicinātu apsvērt olšūnu sasaldēšanu tām pacientēm, kuras apzināti izvēlas ģimenes veidošanu atlikt uz vēlāku laiku. Tāpat es apbrīnoju mūsdienu reproduktīvās medicīnas iespējas un arī klīnikas Embrions komplekso pieeju sieviešu un vīriešu neauglības ārstēšanā. Mēs spējam apturēt laiku šūnu līmenī un embrioskopā – speciālā kamerā – laboratorijā vērot embrija attīstību, šūnu dalīšanos, vēlāk pārnest embriju sievietes ķermenī… Tas ir viens no medicīnas brīnumiem! Vislielākais gandarījums man ir tad, kad pēc ilga neauglības stāsta tuneļa galā ieraugāma gaisma – kad ir realizēts sapnis par bērniņu. Šajās reizēs zinām, ka šie vecāki būs labākie savam bērnam, jo bērniņš ir tik ilgi gaidīts, lolots, un viņam tiks dots labākais.»

Izaicināt sevi

«Kad vien iespējams, pārvietojos ar riteni, ziemā labprāt slēpoju. Un ik pa laikam es apzināti izlieku sevi ārpus komforta zonas, lai pārbaudītu, ka varu vairāk – piemēram, piedaloties gājienā Kolka–Dubulti, kur 55 stundu laikā ir jānoiet 136 kilometri. Sākotnēji liekas, ka tas būs brīdis, kad pārdomāt visu dzīvi, bet patiesībā tam nav laika, jo cīnies ar sevi, ar savām grūtībām un tādā veidā attīri prātu no visa liekā, un kļūsti atkal mentāli spēcīgs, lai spētu atkal patiesi sadzirdēt pacientes – arī viņu dusmas, izmisumu un sāpes – un būt līdzās arī visgrūtākajos brīžos.

Man ir svarīgi rādīt veselīgu un aktīvu piemēru saviem bērniem – piecgadīgajam dēliņam un meitiņai divgadniecei. Es pati to esmu pārņēmusi no sava tēta, kurš ļoti dabiski un nepiespiesti iededza mīlestību pret dabu, pret slēpošanu. Strādājot reproduktoloģijā, katru dienu līdz aizkustinājumam novērtēju savus bērnus. Tas ir stāsts par ģimeni, par pēctecību, bērni tevi māca un veido un liek strādāt pašam ar sevi.»

Stigma ap olšūnu ziedošanu

«Ņemot vērā tendences, arvien pieaug vajadzība pēc dzimumšūnu donoriem, un jo īpaši trūkst olšūnu donoru. Sievietēm vecumā no 18 līdz 35 gadiem ir iespēja palīdzēt citām sievietēm piepildīt sapni par bērniņu, jo īpaši, ja pašām jau ir savs bērniņš. Ir vairāki mīti, ko vēlētos kliedēt. Viens – olšūnu donēšana jeb ziedošana neizraisa priekšlaicīgu olnīcu izsīkumu. Proti, stimulācijas laikā olšūnas tiek iegūtas no tiem folikuliem, kas konkrētajā ciklā jebkurā gadījumā ietu bojā, līdz ar to netiek patērētas nākotnes rezerves. Otrs – pastāv uzskats, ka, lietojot stimulēšanai nepieciešamos hormonālos medikamentus, var izraisīt estrogēnu atkarīgu audzēju attīstību, bet pašreizējie dati šādu cēloņsakarību neapstiprina. Gribētu arī iedrošināt ģimenes, ka ar donora dzimumšūnām ir iespēja piedzīvot veiksmīgu grūtniecību un bērniņa piedzimšanu.»