Rīga +9°C 
«Gandrīz nekas. Izņēmums ir mani bērni, kuri ar saviem izgājieniem mani regulāri uzjautrina,» uz jautājumu, kas viņu var sasmīdināt, rubrikā Nenopietni par nopietno sarunā ar žurnālu Privātā Dzīve savulaik atbildēja Arigo Toro, kuru tolaik vēl pazinām kā Aldi Gobzemu. «Mani pavisam noteikti var sasmīdināt, bet joki, kas man šķiet ļoti smieklīgi, gadās reti. Tas gan nenozīmē, ka man nepiemīt humora izjūta. Man tā ir laba un arī asa,» uzsvēra viņš. Lūk, ko vēl Arigo Toro, kuram šoreiz deputāta krēslā iesēsties neizdevās, pirms septņiem gadiem domāja par politiku!
– Kurš laikmets jums piestāvētu labāk nekā mūsdienas?
– Es jūtos pašpietiekami šeit un šobrīd. Šis ir mans laikmets!
– Nenožēlojat, ka devāties politikā?
– Tas bija mans mērķis jau no 16 gadu vecuma. Un esmu dziļi pārliecināts, ka ar manām rakstura iezīmēm un gribasspēku
pienāks diena, kad es vadīšu Latvijas valsti.
Lai arī kā par to politiskie oponenti smīkņātu un negribētu pieļaut.
– Kas ir grūtāk – teikt runu tiesas vai Saeimas deputātu priekšā?
– Tiesa tevi klausās. Saeimas deputāta runa no tribīnes ir tāda, ka tev būtībā jākoncentrējas un nosacīti jārunā pašam ar sevi, jo liela daļa tevī neklausās, sarunājas savā starpā, ņirgājas. Un, zinot, ka oponenti var tevi apzināti traucēt un provocēt, ir ļoti jāsaņemas, lai uz to nereaģētu. Tiesas zālē nekā tāda nav.
– Ja jums nostādītu priekšā juristu un politiķi, spētu noteikt, kurš ir kurš?
– Mierīgi! Tikai pēc vizuālā to, protams, būtu grūtāk izdarīt, bet, ja cilvēks sāktu lietot savu argumentāciju sarunā, viņu uzreiz varētu atšifrēt. Politiķis runā vispārīgāk, jurists – detalizētāk. Tā sākotnēji bija arī mana lielākā grūtība publiskā komunikācijā – atmest savā publiskajā argumentācijā juridiskos niķus un pasniegt savu sakāmo vienkāršāk.
– Ko jūs darītu, ja uz burvja mājiena varētu uz vienu dienu ieņemt premjera vietu?
– Man nevajadzēs burvja mājienu, es šo vietu ieņemšu. Un ne jau uz vienu dienu. Visam savs laiks.
