• Šobrīd

    weather img

    Rīga +13°C

    Senioram bailes nokrist! Kā samazināt kritiena risku?

    Padomi
    Aiva Alksne
    9. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Tie gados vecākie cilvēki, kuriem visdažādāko iemeslu dēļ gadījies nokrist un piedzīvot traumu, pēc tam ļoti baidās, ka atkal varētu nokrist. Šīs bailes ietekmē gan cilvēka fizisko, gan psiholoģisko veselību. Noskaidrojam, kā iespējams samazināt kritiena risku un līdz ar to arī bailes būt tikpat aktīviem kā līdz tam.

    Kā liecina aptauja, 70% senioru, kas kaut reizi dzīvē ir nokrituši, uztraucas, ka tas varētu atkārtoties. Puse no viņiem baiļu dēļ samazina savas aktivitātes, kas tālāk kā pa ķēdīti var izraisīt citas emocionālas un fiziskas veselības problēmas.  Piemēram, pēc gūžas kaula lūzuma 20–30% senioru gada laikā piedzīvo nāvi, taču nāves iemesls nav vis gūžas locītavas savainojums, bet gan no tā izrietošās bezdarbības sekas. Nereti kritiena sekas ir tikai īslaicīgi ievainojumi, taču arī tie var likt pēc tam baidīties iespēju robežās pilnvērtīgi dzīvot un kustēties.

    Svarīgi fakti

    • 35–50% senioru piedzīvo kritienu vismaz vienu reizi gadā.
    • 50–80% senioru pēc kritiena nespēj piecelties bez līdzcilvēku palīdzības.

    Kāpēc cilvēki gados mēdz nokrist?

    Bieži iemesls ir vairāku faktoru kopums. Piemēram, cilvēks nokrīt, naktī dodoties uz vannas istabu. Šajā gadījumā pie vainas var būt fiziskais faktors – asinsspiediena dēļ cilvēks sajuta reiboni pieceļoties. Iespējams, vannas istabā bija kaut kas nokritis uz grīdas, un, liecoties pacelt, sareiba galva, vai arī cilvēks nevarēja noliekties, lai to paceltu.  Iespējams, vainīga bija tumsa, kas neļāva ieraudzīt nokritušo priekšmetu, aiz kura vai nu aizķērās kāja, vai tā paslīdēja. Līdz ar to kritiena risku var diezgan viegli samazināt, pievēršot uzmanību trim svarīgām lietām: savam vispārējam veselības stāvoklim, videi sev apkārt un piedomājot par saviem ikdienas paradumiem.

    Seniora veselība

    Senioriem ar diabētu ir lielāks risks nokrist un sasisties. Daļēji tas ir tāpēc, ka pēdu nerva bojājumi, ko izraisa slimība, var radīt līdzsvara un gaitas problēmas. Turklāt hipoglikēmija (zems cukura līmenis asinīs) var izraisīt redzes problēmas un apjukumu. Nākamais riska faktors – asinsspiediens. Tieši zems asinsspiediens vecāka gadagājuma cilvēkiem var izraisīt reiboni, kas, savukārt, var novest pie kritiena. Pēkšņa asinsspiediena pazemināšanās jeb ortostatiska hipotensija var notikt tad, kad cilvēks pieceļas vai pēkšņi maina stāvokli. To piedzīvo aptuveni 20% cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem. Un visbeidzot – medikamenti, kurus cilvēks lieto. Tieši to blakusparādības (kā, piemēram, reibonis) bieži ir tās, kas noved pie kritiena. Īpaši būtu jāuzmanās tiem, kas lieto vairākus medikamentus vienlaikus. Vienmēr būtu vērts pajautāt ārstam visu informāciju par zālēm, iespējams, kādu medikamentu lietošanu var pārskatīt, varbūt no kāda var atteikties, ja tiek mainīts dzīvesveids. Noteikti ārsts ir jāinformē par to, ka cilvēks lieto kādus ārstniecības augus vai paralēli pievērsies kādām alternatīvām ārstēšanās metodēm. Arī tas var ietekmēt līdzsvara sajūtu, asinsspiedienu un citus riska faktorus, kas var novest pie kritiena.

    Ikdienas paradumi

    Baidoties vēl kādreiz nokrist, cilvēki cenšas samazināt savas fiziskās aktivitātes. Viņi kļūst ne vien piesardzīgi, bet arī mazkustīgi, un tas nebūt nav pareizais risinājums. Jau tā, kļūstot vecākiem, mēs katru desmitgadi zaudējam līdz pat 30% no savu muskuļa spēka, ja vien aktīvi nedarbojamies, lai to uzturētu. Izturība un līdzsvara izjūta ir noteicošie, kas var ievērojami samazināt kritienu risku un veicināt atveseļošanos.  Runājot par fiziskām aktivitātēm, ļoti piemērota ir peldēšana. Pētījumos pierādīts, ka tieši peldēšana ir viens no labākajiem vingrinājumiem līdzsvara sajūtas uzlabošanai. Turklāt – atrodoties ūdenī, nav iespējams nokrist. Tāpat līdzsvaru un spēju sajust savu ķermeni bez apzinātas domāšanas uzlabo joga un tai chi vingrinājumi. Un noteikti – spēka treniņi, kas ļauj vairot muskuļu spēku un izturību. Tie ne tikai palīdz līdzsvarot ķermeni, bet arī vienmērīgi piecelties un apsēsties. Savukārt, runājot par ikdienas paradumiem, ko būtu vērts ieviest, jāatceras būtu par šādām lietām:

    *valkāt neslīdošas kurpes pat istabā. Iespējams, apavu nēsāšana iekštelpās nešķiet labais tonis, taču pētījumi apstiprina, ka apavi senioriem ir drošāki nekā plikas kājas, zeķes vai čības.  Protams, jāpārliecinās, vai kurpes nav par lielu un vai zole ir labā stāvoklī;

    *celties lēnām. Ja naktī ir jāceļas no gultas, vispirms būtu jāapsēžas un jānovieto abas pēdas uz grīdas. Pēc tam jāsēž minūti vai divas un tikai tad jāceļas no gultas, lai staigātu;

    *dzert daudz ūdens. Seniori bieži grēko, nepietiekami daudz dzerot šķidrumu, kas var novest pie organisma atūdeņošanās un izraisīt apjukumu un dezorientāciju. Ja cilvēks nav pārliecināts, cik daudz ūdens dienā viņam būtu jāizdzer, par to droši var vaicāt ārstam;

    *iet drošā dušā. Vajag mēģināt mazgāties tā, lai viena ķermeņa daļa vienmēr pieskartos dušas sienai. Tas palīdz uzlabot līdzsvara sajūtu un labāk sajust savu ķermeni.

    *izmantot specializētu aprīkojumu. Varbūt nepieciešams apsvērt iespēju nomāt vai iegādāties, piemēram, roku balstus, staigāšanas rāmjus vai uzstādīt automātiskās gaismas.

    Vide

    Dažkārt seniori pretojas tam, lai viņu mājas būtu drošas pret kritieniem, jo domā, ka tā viņi citu acīs izskatīsies bezpalīdzīgi. Taču visbiežāk cilvēki pakrīt tieši mājās. Savukārt nelielas izmaiņas kritiena risku var krietni samazināt:

    *vēlams noņemt no grīdām un kāpnēm visu, kas var veicināt kritienu. Piemēram, aiz paklāja var aizķerties kāja, tāpat var traucēt pārvietoties arī dažādi dekoratīvi priekšmeti, kas novietoti istabā;

    * jāpārdomā mēbeļu izkārtojums. Svarīgi radīt brīvus pārvietošanās ceļus cauri katrai istabai. Varbūt vērts apsvērt domu atbrīvoties no nevajadzīgām mēbelēm, it īpaši, ja tās nav ļoti stabilas;

    *visam jābūt viegli pieejamam. Vērts pārliecināties, ka priekšmetiem, kuri bieži tiek izmantoti, var piekļūt, neizmantojot kāpnes vai krēslu kā pakāpienu;

    *ērti sasniedzami gaismas avoti. Vēlams novietot gaismas avotus pie gultas un parūpēties, lai tos būtu ērti ieslēgt vannas istabā/tualetē. Daudzi seniori nokrīt, naktī pieceļoties un dodoties no gultas uz vannas istabu/tualeti. Laba ideja ir automātiskās gaismas;

    *nekāds mitrums nekur. Pat neliels mitrums uz grīdas var radīt briesmas, ja cilvēks par to ir aizmirsis. Uz slapjas grīdas paslīdēt un nokrist var pat jauns un vesels cilvēks;

    *pretslīdes paklāji vannas istabā. Kritiens vannas istabā bieži ir iemesls traumām, neatkarīgi no vecuma;

    *droša gulta. Lai novērstu izkrišanu no gultas, vērts parūpēties par margām vai atbalsta rokturiem. Ir divi galvenie iemesli, kāpēc seniori izkrīt no gultas: viņi izkrīt, kamēr guļ, vai viņi nokrīt, mēģinot no gultas piecelties.

    Uzmanīgi pēc kritiena!

    Ja ir gadījies tomēr nokrist, pats svarīgākais – saglabāt mieru un nekrist panikā. Pirmssākt kustēties, vēlams novērtēt situāciju. Vai ir jūtamas sāpēs? Vai ir reibonis? Vai ir iespējams saņemt palīdzību kaut kur tuvumā, piemēram, blakus istabā.

    Ja cilvēks nav ievainots un jūt, ka var piecelties, svarīgi meklēt tuvāko drošo priekšmetu vai mēbeli, kuru varētu izmantot, lai pievilktos. Vislabāk apgulties uz sāna, saliekt augšējo kāju un bīdīt sevi četrrāpus, lai aizrāpotu līdz drošajam priekšmetam vai mēbelei. Pēc tam ir svarīgi palikt uz priekšu savu spēcīgāko kāju un, novietojot rokas uz mēbelēm, vilkt sevi uz augšu. Svarīgi ļoti uzmanīgi apgriezties, lai varētu apsēsties.

    Ja gadījumā šķiet, ka gūts kāds ievainojums vai ir reibonis, vēlams aizslīdēt uz to pusi, no kuras varētu nākt palīdzība. Tātad – vai nu līdz tālrunim, vai arī blakusistabas pusi, kur varētu sadzirdēt saucienus pēc palīdzības. Ja tuvumā nav ne telefona, ne cilvēku, jācenšas trokšņot, dauzot kājas pa grīdu un saucot pēc palīdzības kliedzot.

    Pat, ja cilvēks pēc kritiena jūtas labi, simptomi var parādīties vēlāk. Tāpēc uzreiz ir kādam tuvam cilvēkam par savu kritienu jāpasaka.

    Jāuzmanās, ja parādās neierasta miegainība, kļūst stiprākas galvassāpes, parādās reibonis, sāpēs jebkurā ķermeņa daļā, slikta dūša, problēmas ar redzi.

    Svarīgi apzināties, ka nokrist var ikviens, un par to nav jākaunas. Bet par savu kritienu noteikti ir jāpastāsta ārstam, lai viņš palīdzē sastādīt plānu, kā turpmāk risku nokrist varētu mazināt. Ja bailes pēc tam ir tik lielas, ka bail vispār kustēties, noteikti vērts painteresēties par iespēju konsultēties ar garīgās veselības speciālistu.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+