Rīga +19°C 
Šis ir arhīva raksts, kas pirmoreiz publicēts žurnāla IEVAS Veselība 2024. gada 12. numurā.
Ne tikai gribasspēka trūkums
Kad svētku galds gluži vai lūst no labumiem, ir grūti domās uzsist sev pa pirkstiem un nepastiept roku pēc kārtējā pīrādziņa, siera gabaliņa vai gaļas šķēles. Arī ikdienā – ko tur slēpt – gadās krist pārmērībās, un tad tu piktojies uz sevi – kur gan pačibējusi mēra izjūta?!
Redzi, tā nav atkarīga tikai un vienīgi no gribasspēka, sāta sajūtas regulācija ir arī tīri fizioloģisks process, kurā sadarbojas hormonālā un nervu sistēmas. Parādi komandē hipotalāms, smadzeņu daļa, ko varētu salīdzināt ar vadības pulti, kas, saņemot dažādus ķermeņa raidītus signālus, izdara secinājumus: pietiek ēst vai tomēr nepieciešams uzņemt vēl drusku enerģijas. Savukārt hipotalāmam talkā nāk vesels ziņotāju pulks, un te vispirms jāpiemin gremošanas hormonu trīsvienība – leptīns, grelīns un insulīns.
Sāta regulācijas trīsvienība
- Leptīnu jeb sāta hormonu izdala tauku šūnas, un tas smadzenēm signalizē, ka organisms ir pietiekami apgādāts ar enerģiju, tātad – jāsamazina apetīte. Jo biezāks ir tavs tauku mētelītis, jo vairāk leptīna. Taču pārmērīgs leptīna daudzums, kas rodas tad, ja esi aptaukojusies, var izraisīt rezistenci. Ko tas nozīmē? Smadzenes gluži vienkārši vairs nereaģē uz hormona raidītajiem signāliem un kļūdaini secina, ka tu esi badā, liekot atkal ķerties pie ēšanas.
- Grelīns jeb bada hormons, ko izdala kuņģis, kad ir tukšs, rīkojas pretēji. Tā sūtītās vēstulītes pamodina izsalkumu un liek tev domāt, ka vajadzētu atjaunot enerģijas krājumus. Ja esi ķērusies pie radikālas diētas, grelīna līmenis var pieaugt, bet, pārstājot ievērot īpašu ēšanas režīmu, smadzenes straujām pārmaiņām netiek līdzi, jo hipotalāms ir radis saņemt izsalkuma signālus, un tādēļ nereti nomestais svars mēdz atgriezties pat ar uzviju. Grelīna daudzumu un – līdz ar to – ēstgribu vairo arī miega trūkums.
- Insulīns, ko izdala aizkuņģa dziedzeris, iesaistās ne tikai cukura vielmaiņas regulēšanā, bet arī tauku uzkrājumu veidošanā un citos procesos. Piemēram, cukura diabēta gadījumā insulīns netiek ražots pietiekamā daudzumā vai organisms nespēj to pietiekami labi izmantot, tādēļ glikoze kā enerģijas avots nespēj iekļūt šūnās un asinīs ir pārāk augsts cukura līmenis, bet tas palielina metabolā sindroma risku.
…plus citi draugi
Sāta regulācijas trīsvienībai talkā nāk vēl divi kuņģa un zarnu trakta hormoni – peptīds YY (PYY) palīdz mazināt apetīti, kad esi paēdusi, un līdzīgi rīkojas arī glikagonam līdzīgais peptīts-1 (GLP-1).
Jāzina, ka nomierinātas apetītes sajūtu palīdz veidot arī tava barības krātuve – kuņģis. Kad esi paēdusi, tas fiziski izstiepjas un sūta smadzenēm stopsignālu – pietiek ēst, vēders pilns!
Visa šī kompānija kopā veido sarežģītu regulācijas sistēmu, kas darbojas kā smalki aptiekas svari, rūpējoties par to, lai tev būtu pietiekami daudz enerģijas, bet vienlaikus tu nebūtu pārēdusies vai badā.
Ko spēj nodarīt pārēšanās
Var jau domāt – kas tur liels, ja kādu reizi gadās pieēsties līdz ūkai?! Nekas briesmīgs, ja vien tiec cauri ar diskomfortu, sāpēm un vēdera pūšanos, ko izraisa neierasti vairāk izstieptais kuņģis, vai ar vemšanu un nelabumu, organismam cenšoties atbrīvoties no liekā.
Sliktākais scenārijs ir akūts aizkuņģa dziedzera iekaisums un neplānots brauciens uz slimnīcu.
Pie šīs kaites (un veselībai un dzīvībai bīstamām komplikācijām) var tikt, lielos daudzumos ēdot treknu pārtiku un pa virsu uzdzerot grādīgas dziras. Salīdzinoši mazāks ļaunums var būt kuņģa skābes atvilnis barības vadā un dedzināšana.
Tā kā apēstais mērāms badacietēja porcijās, ķermenim nākas patērēt vairāk enerģijas gremošanai. Tādēļ pēc gruntīgas mielošanās tev var rasties vēlme atgulties – asinsrite no smadzenēm tiek pārdalīta par labu gremošanas orgāniem, un tu jūties nogurusi un miegaina.
Ballīšu pārēšanās mēdz beigties arī ar aizcietējumu, it sevišķi, ja galdā bijušas balto miltu kūkas, krēmšnites un pīrāgi, bet aizmirsts par šķiedrvielām bagātiem produktiem, piemēram, dārzeņiem. Un vēl – svētkos mēs atļaujamies sevi palutināt ar to, ko ikdienā parasti neēdam, bet dažreiz šajos gardumos mēdz būt sastāvdaļas, kas var izraisīt alerģisku reakciju.
Vārti jaunām problēmām
Ja mēra trūkums mielojoties ir kļuvis par ikdienas paradumu, ar laiku neizbēgami pieaugs svaru rādītais skaitlis. Turpinot tādā pašā garā, tu riskē aptaukoties un tikt pie metabolā sindroma. Savukārt šī slimība apvieno veselu bariņu veselības maitātāju – gan pārmērīgu cukura un holesterīna daudzumu asinīs, gan debesīs kāpjošu asinsspiedienu, un kopā tie atver vārtus cukura diabētam, sirds un asinsvadu slimībām.
Arī gremošanas sistēma neteiks paldies par iespēju tikt pie dažādiem traucējumiem, piemēram, pie hroniskas gastroezofageālās atviļņa slimības (GERS), kas neārstēta var novest pie barības vada vēža, ieilgušiem aizcietējumiem un allaž piepūtušos vēderu.
Regulāras pārēšanās sekas ir arī taukainās aknas, sevišķi, ja mīli piestūķēt vēderu ar trekniem un/vai bagātīgi cukurotiem ēdieniem.
Rijība nozīmē arī jucekli hormonālās sistēmas darbībā, un tad tu nonāc apburtajā lokā, jo izjauktais insulīna un leptīna līmenis var veicināt vēl brangāku svara pieaugumu un vēl gruntīgākus apetītes kontroles traucējumus.
Tātad – ja esi no tiem, kam pārēšanās ir norma, būtu lietderīgi doties pie uztura speciālista vai ārsta, kas palīdzēs veidot veselīgākus ēšanas paradumus. Iespējams, vajadzēs arī psihoterapeita atbalstu, ja pārēšanos veicina pārāk liels stresa hormona kortizola līmenis.
PIRMĀ palīdzība
- Lai atvieglotu spiedienu uz kuņģi un izvairītos no skābes atviļņa un dedzināšanas. Apsēdies vai nostājies, iztaisnojot muguru. Tā vietā, lai iezveltos gultā, dodies pastaigā vai izbrauc kādu loku ar riteni, jo tas palīdzēs vielmaiņai darboties aktīvāk. Garšļaukus neliecies vismaz 2–3 stundas pēc ēšanas. Ja nelīdz dabiskās metodes, vari izmantot aptiekā nopērkamās bezrecepšu zāles. Atviļņa simptomus mazina antacīdi, kas satur kalcija karbonātu vai magnija hidroksīdu un neitralizē skābi. Pret dedzināšanulabi līdz arī protona sūkņa inhibitori, piemēram, omeprazols vai pantoprazols. Šīs grupas medikamenti kavē kuņģa skābes ražošanu.
- Lai mazinātu nelabumu un uzlabotu gremošanu. Maziem malciņiem lēni dzer negāzētu ūdeni. Pret sliktu dūšu un vēdersāpēm palīdz arī relaksācija un dziļā elpošana. Diskomfortu mazinās silta komprese uz vēdera vai siltas tējas dzeršana. Piparmētru tēja cīnās ar vēdera pūšanos, savukārt ingvera tēja nomāc nelabumu. Tomēr uzmanies, ja sirgsti ar atviļņa slimību – tad tējas malkošana nepatīkamos simptomus var pastiprināt. Gremošanas veicināšanai vari lietot arī aptiekā nopērkamos enzīmus, bet vēdera pūšanos un gāzes mazina zāles, kas satur simetikonu.
Deviņi soļi, kā nepārēsties
- Ēd lēnām. Tad organismam pietiks laika, lai nosūtītu signālus smadzenēm par to, ka esi paēdusi.
- Atā, lielie šķīvji! Ēd mazākas porcijas un neliec uz šķīvja jaunu ēdiena devu apēstā vietā.
- Dzer ūdeni. Tas palīdzēs gremošanai un saglabās sāta sajūtu.
- Sāc ar dārzeņiem un augļiem. Šķiedrvielām bagāts un sabalansēts uzturs ilgāk notur sāta sajūtu, un tas nozīmē arī vēderā mazāk vietas kam citam.
- Uz ballīti tikai paēdusi. Regulāras un sabalansētas maltītes neliks justies kā badīgam vilkam, kurš bāž mutē visu, kas pa rokai. Ja zini, ka tiksi pie pilna galda, plāno mazākas maltītes pārējā dienas laikā un pēc svētkiem.
- Koncentrējies uz sarunām. Jā, kas gan ir teicis, ka, sēžot pie galda, galvenais ir ēšana? Labāk velti vairāk laika, lai parunātos ar viesiem.
- Baudi ar visām maņām. Kā smaržo tas, ko tu ēd? Kādas garšas nianses tu sajūti? Kāda ir maltītes tekstūra un krāsu toņi? Ēdot apzināti, pietiek ar mazāku pārtikas daudzumu, lai sajustu baudu.
- Ēd tikai tad, kad tiešām ir apetīte. Ēd nevis tāpēc, ka garastāvoklis draņķīgs vai galds nokrauts kā no pārpilnības raga, bet tādēļ, ka tiešām to gribi. Emocijas jāsajūt ar prātu un sirdi, nevis ar gremošanas sistēmu.
- Beidz ēst, pirms sasniedz sātu. Kad jūties gandrīz paēdusi, bet liekas, ka varētu uzkost vēl kaut ko, labāk apstājies. Lai smadzenes apstrādātu ķermeņa sūtītos signālus par to, ka esi paēdusi, vajadzīgs laiks.
