Pārējos – gan zara gala turpinājumu, gan uz leju un iekšu augošos nevajadzīgos jaunos dzinumus – īsina, atstājot 4–5 pumpurus. Dzinumu pamatnē veidojas ziedpumpuri, tāpēc pavisam nogriezt zarus nevajadzētu. 4–5 pumpuri jāatstāj arī tāpēc, lai paliktu kāds augumpumpurs, kas ļautu turpināt zaram augt, veidojot dzinumu. Veidojot saldo ķiršu vainagu un izgriežot jebkuru zaru, būtu vēlams pat atstāt zaru celmiņus. Izzāģējot vecāku zaru, celmiņš var būt pat divu dūru garumā, tā ļaujot veidoties jauniem dzinumiem, zaru atjauninot. Jaunais zars būs lēzens, ar platu atzarošanās leņķi, tuvāk stumbram, un tas arī nozīmē – labāk apgādāts ar ūdeni un barības vielām.
Ķiršiem, kā jau kauleņkokiem, ir vienkārši pumpuri – vai nu ziedpumpuri, vai auguma pumpuri. Tas jāņem vērā, veidojot arī skābos kailzaru ķiršus, kuriem zars jāizgriež līdz kādam sānzaram, vēlams – augšup vērstam. Šiem ķiršiem zaru sānos veidojas ziedpumpuri, tikai zaru galos ir augumpumpurs, kas nodrošina zara augšanu, jauna dzinuma veidošanos. Kailzaru ķiršiem svarīgi ir atstāt vainagā zarus ar pietiekami garu jauno pieaugumu. Ja augums zaram apsīcis un zars nolīcis, veidojas garš nelapots zaru posms bez sānzariem. Zara augstākajā punktā (kūkumā) jāatrod kāds spēcīgāks sānzars, līdz kuram tad zars jānogriež. Pēc ražas ļoti labi var retināt vainagu, jo redzami visi sausie zari un arī to kailie posmi.
















































































































































































