Kas ir stenoze?
Visbiežāk cilvēkiem virs 60 gadiem ir ar mugurkaula deģeneratīvajām izmaiņām saistītas slimības. Viena no tām – mugurkaula kanāla stenoze jeb sašaurinājums. Tēlaini izsakoties, relatīvi jaunus cilvēkus piemeklē diska trūce, savukārt mugurkaula kanāla stenoze ir gados vecāku slimība.
Stenozei raksturīgi, ka, noejot noteiktu distanci, ir jāapstājas, kādu brīdi jāpastāv vai jāpasēž, un tad atkal var noiet vēl tikpat. Jo mugurkaula kanālā esošie nervi ir saspiesti stenozes radīto izmaiņu dēļ, tiem pienāk maz skābekļa, barības vielu, kuras ejot tiek iztērētas, bet pēc atpūtas brīža resursi nervos atjaunojas un cilvēks atkal var kādu laiciņu kustēties.
Ko darīt? Kādu brīdi varam mēģināt dabu apmānīt, ārstējoties ar tabletēm, epidurālām blokādēm, vingrošanu. Citreiz tas der pat vairākus gadus. Taču, ja cilvēks muguras kanāla sašaurinājuma dēļ vairs nespēj iziet ārā, viņa dzīvildze krasi samazinās.
Turklāt pētījumi rāda – fiziski aktīviem senioriem demences risks ir ievērojami mazāks. Tāpēc, pieaugot gadu skaitam, cilvēkam ir jābūt vēl vairāk kustīgam, nekā viņš bija agrāk.
Bieži vien, kad senioriem sāp mugura, uztaisa magnētiskās rezonanses vai datortomogrāfijas bildes, un izmeklējumos ir redzama mugurkaula kanāla stenoze. Taču, uzdodot kontroljautājumus, top skaidrs, ka pašreiz kanāla sašaurinājums netraucē. Muguras sāpju iemesli var būt arī citi, taču stenozi operē tad, ja ir ļoti būtiskas problēmas ar kājām un stipras muguras sāpes. Ja sāpes ir vienīgais simptoms, operācija nav risinājums. Līdz brīdim, kamēr neparādīsies problēmas ar kājām – iešanas distances samazināšanās.
Vēl viens būtisks muguras sāpju iemesls cilvēkiem gados ir osteoporotiski skriemeļu lūzumi.
Salūzis skriemelis?
Kuri skriemeļi visbiežāk cieš? 70 procentos gadījumu – krūšu un jostas daļas pāreja. Tas notiek specifiski mugurkaula noslogojuma dēļ – cieš krūšu daļas 12. skriemelis un jostas daļas 1. skriemelis. Šī pāreja atrodas diezgan augstu, bet cilvēkam pašam šķiet, ka sāp jostas daļa. 20 procentos gadījumu lūst jostas daļas skriemeļi, un atlikušajos 10 procentos – citi, lielākoties krūšu daļas skriemeļi.
Un tas notiek pēkšņi. Cilvēki stāsta, ka viņi kaut ko nebūtisku pacēluši.
Ļoti bīstama kustība ir kāda priekšmeta celšana rotācijā. Jaunākiem cilvēkiem visbiežāk tā veidojas diska trūce.
Lai vieglāk saprastu, iedomājieties bērna izcelšanu no auto sēdeklīša: mēs pieliecamies, tad pagriežamies un ceļam bērnu ārā. Arī tad, ja, piemēram, trimmē ar plašiem, rotējošiem vēzieniem vai kad ar garajām dzīvžogu šķērēm veido tūjas, pakāpjoties uz trepēm, – tas viss mugurai nav labi. Citreiz ir kādi ļoti nenozīmīgi sadzīviski kritieni. Cilvēkam ar normāliem kauliem nekas nenotiks, bet, ja ir osteoporoze, dabū lūzumu. Citi pat saka, ka jutuši krakšķi mugurā, bet lielākoties tās parasti ir spēcīgas muguras sāpes.
Tajā pašā laikā daudzi nemaz nezina, ka viņiem varētu būt osteoporotisks skriemeļa lūzums – pēc literatūras datiem, līdz pat 70 procentiem gadījumu tie var noritēt bez jebkādām pazīmēm. Lielākoties par to jūtas izbrīnītas kundzes, kurām veikts muguras izmeklējums citu sūdzību dēļ, un izmeklējuma attēlā var redzēt, ka viens vai pat vairāki skriemeļi ir deformēti, jau sen lūzuši. Bet viņa tos nemaz nav jutusi!
Osteoporotiski lūzumi bieži vien notiek arī bez traumām, aptuveni 25 procentiem sieviešu virs 50 gadiem tādi ir. Pieaugot vecumam, piemēram, cilvēkam virs 80 gadiem, lūzumi ir jau vairāk nekā pusei. Vienai no piecām sievietēm ar osteoporotisku skriemeļu lūzumu 12 mēnešu laikā parasti attīstās cita skriemeļa lūzums.
Vecāka gadagājuma ļaudīm apmēram trešdaļā gadījumu skriemeļu lūzumi notiek nevis vertikālā stāvoklī, bet – atrodoties gultā, pagriežoties uz otriem sāniem.
Otra lielā problēma ir mugurkaula deformācija, progresējoša kifoze, it īpaši cilvēkiem ar smagu osteoporozi. Kas ir kifoze? Pēc 65 gadu vecuma kifozes jeb muguras izliekuma leņķis pieaug par vienu grādu gadā. Šis pieaugošais kūkums izraisa diskomfortu, stīvumu muguras augšdaļā, rodas stājas disbalanss, gaitas traucējumi ar palielinātu kritienu risku. Hiperkifoze par 70 procentiem palielina nākotnes lūzumu risku.
Jāvingro un jāvalkā ortoze
Sievietēm pēc menopauzes sasniegšanas būtu regulāri – reizi divos trīs gados – jāveic kaulu blīvuma pārbaude jeb osteodensitometrija. Ja redzam, ka mūsu tuviniekam pieaug mugurkaula deformācija, ja viņš saraujas augumā, tad ir pamatotas bažas par osteoporozi. Tā mēdz būt arī vīriešiem – nereti reimatoloģisku slimību dēļ ir jālieto steroīdi, kas arī samazina kaulu blīvumu.
Ko šiem cilvēkiem darīt? Pirmkārt, ģimenes ārstam jānosūta uz kaulu blīvuma pārbaudi. Ja tiek pierādīta osteoporoze, tā jāārstē. Ja osteoporotisko skriemeļu lūzumu vēl nav vai lūzumi ir seni un nekādi netraucē, operācija nav vajadzīga. Jākonsultējas ar fizioterapeitu – ļoti rūpīgi jāvingro pa stundai trīs reizes nedēļā; tie ir specifiski ekstensijas (atliekšanas) vingrinājumi. Jā, osteoporozes pacients drīkst vingrot! Papildus vingrošanai – tehniskās ortopēdijas palīglīdzekļi jeb ortozes, kas vēl vairāk stāvokli uzlabo.
Pierādīts, ja ārstēšanā izmanto tikai fizioterapiju, tad sešu mēnešu laikā kupra leņķi iespējams samazināt par trim grādiem. Ja fizioterapiju apvieno ar specifisku muguras ortozi – torakolumbosakrālo ortozi (TLSO), kas izskatās pēc mugursomas, – cilvēks iztaisnojas.
Ja vingro un 3–4 stundas dienā valkā ortozi, kupra korekciju var uzlabot pat līdz 16 grādiem. Tātad kombinētā ārstēšana ir ļoti, ļoti būtiska!
Kā tikt pie šādas ortozes? Medicīnas preču veikalā vai aptiekā nevarēs ieteikt īsto produktu, tas jādara speciālistam. Ortožu veidu ir ļoti daudz, un cilvēks, kurš stāv aiz letes, patieso problēmu nezina. Turklāt nevajadzētu ticēt mītam, ka ortozes izraisa muguras muskuļu atrofiju. Gluži pretēji – lietojot ortozi, var panākt muguras atliecošo muskuļu spēka pieaugumu līdz pat 70 procentiem, salīdzinot ar situāciju, ja cilvēks nelietotu ortozi.
Tomēr – ja sāp…
Ja sāpes ir ilgstošas un tām nelīdz pretsāpju tabletes un blokādes, ja ir izteikta lūzušā skriemeļa deformācija vai lūzums ir nestabils, vai būtiski ir samazinājies skriemeļa augstums, ir nepieciešama operāciju. Biežākās ir vertebroplastija jeb skriemeļu cementēšana un balona kifoplastija, kas arī ir skriemeļa cementēšana, tikai pirms tam skriemeļa ķermenī izveidojot telpu, kur šo cementu ievadīt. Daudz retāk šiem osteoporozes pacientiem nepieciešams veikt mugurkaula fiksāciju ar skrūvēm un stieņiem. Šīs operācijas biežāk izmanto, ja ir ļoti izteikti lūzumi un tie ir nestabili vai arī ja cilvēkam ir kāds neiroloģisks deficīts, kustību traucējumi.
Kuru izvēlēties?
Cilvēkam, kuram ir neliels lūzums, bet tas sāp, racionāli veikt vertebroplastiju.
Daudzos gadījumos šī operācija būs arī ļoti efektīva sāpju mazināšanai. Taču, ja ir būtiskāks skriemeļa ķermeņa augstuma zudums un nepieciešama kifozes jeb deformācijas korekcija, jāapsver kifoplastijas iespēja. Ir svarīgi šo operāciju veikt triju mēnešu laikā, kopš noticis skriemeļa lūzums.
Ar ko jārēķinās pēc šīm abām mugurkaula skriemeļu cementēšanas operācijām? Un vai vecumam ir nozīme? Protams, kopējais veselības stāvoklis ir jāizvērtē, jo abas operācijas notiek vispārējā anestēzijā, turklāt kāds laiciņš pacientam ir jānoguļ uz operāciju galda uz vēdera. Taču vairumu no stacionāra izraksta tajā pašā dienā – kad pēc operācijas pagājušas četras stundas.
Kā skriemeļa lūzums un skriemeļa augstums ietekmē vecas disku trūces? Tiem, kuriem jau ir diska problēma, ne vertebroplastija, ne kifoplastija pilnībā neatjauno visu mugurkaula struktūru, arī disku ne. Taču, ja neko lietas labā nedara, tad sākas vēl lielākas diska apasiņošanas problēmas un katrs jauns skriemeļa lūzums šo deģenerācijas procesu tikai pastiprina.
Neliedz sev kustību prieku!
Tagad ļoti daudzas sievietes arī 70 un 80 gados vēl strādā un grib izskatīties kā dāmas, nespējot iedomāties sevi pārvietojamies ar štociņu.
Bet, ja ir lielas problēmas ar līdzsvaru, kritiena risks, vajadzētu būt stilīgām un ķerties pie nūjošanas nūjām! Tas tiešām strādā!
Protams, ir jāapzinās, ka, pieaugot gadu skaitam, nav jānēsā pilnas lejkannas, bet, ja cilvēkam prieku rada aiziešana uz mazdārziņu vai līdz puķu dobei, tad to liegt noteikti nevajag. Gluži otrādi, aizliedzot viss būs daudz sliktāk. Ārstu un citu speciālistu uzdevums ir maksimāli atjaunot un uzturēt cilvēka dzīves kvalitāti, un iešana uz mazdārziņu arī ir šīs kvalitātes jautājums. Cik vien var, ir jākustas. Jo vairāk gadu, jo vairāk būtu jākustas.
Uzmanības centrā
Svarīgi zināt!
Pēc stenozes operācijas četru gadu laikā saglabāsies 80 procenti no efektivitātes, pēc četriem gadiem tā būs aptuveni 70 procenti, kas norāda uz to, ka šīs operācijas cilvēkiem gados patiešām palīdz. Taču arī šajos gadījumos, tāpat kā pie daudzām citām mugurkaula slimībām, nav jāoperē izmeklējumu attēli, jāoperē cilvēks, kuram ir problēma!
Kad vērts domāt par skriemeļa cementēšanas operāciju?
- Ja ir ilgstošas muguras sāpes jau 3 mēnešus.
- Ja jau sākotnēji ir neciešamas sāpes vai neefektīva pretsāpju terapija.
- Ja ir progresējoša kifoze jeb veidojas kupris.
- Ja ir būtisks skriemeļa augstuma zudums – apmēram par trešdaļu.
Ko dod atbilstoša ortoze?
- Veicina skriemeļa lūzuma drīzāku sadzīšanu.
- Mazina sāpes.
- Uzlabo stāju, mazina stājas disbalansu.
- Mazina kifozēšanos jeb kūkuma veidošanos.
- Uzlabo gaitas stabilitāti un tādējādi mazina arī kritienu risku.
- Palielina muguras muskuļu spēku.
- Uzlabo dzīves kvalitāti.












































































































































































