Pirmie 30 gada abonenti saņem dāvanu. 80 € vērtībā! 🎁 
«Bērnus ar tik augstu cukura līmeni mēdz ievest jau komā.» Madara un Gatis par dzīvi ar dēla diabētu
Kad Gustam Romanovskim gada un septiņu mēnešu vecumā atklāja 1. tipa cukura diabētu, glikozes līmenis viņa asinīs bija tik augsts, ka mēraparāts vairs nespēja parādīt precīzu skaitli. Pēc desmit slimnīcā pavadītām dienām ne tikai zēnam, bet arī viņa vecākiem Madarai Pauzerei un Gatim Romanovskim sākās jauna dzīve – ar insulīna injekcijām, maizes vienību rēķināšanu, nakts trauksmes signāliem un telefonu, kurā visu laiku redzams cukura līmenis. Taču ģimene negrib vienkārši samierināties, izturēt. No pašu pieredzes dzimusi iecere radīt valsts mēroga digitālu palīgu, kas atvieglos dzīvi arī citām ģimenēm.
Foto: Jānis Deinats. Stils – Lolita Graudiņa
Vēl tagad divarpus gadu vecā Gusta vecāki glabā fotogrāfiju, kas uzņemta pagājušajā vasarā. Tajā Gusts izskatās gluži kā jebkurš cits pusotru gadu vecs puika – omulīgs, mierīgs, ar bērnišķīgi apaļiem vaigiem. Raugoties fotogrāfijā, pat prātā nenāk, ka pēc dažām stundām viņš atradīsies Bērnu slimnīcā un ārsti cīnīsies par viņa dzīvību. Tobrīd vecāki vēl nezināja, ka bērna asinīs cukura līmenis jau sasniedzis kritisku robežu. Nezināja arī to, ka, iespējams, vēl diena vai divas un viņu dēls būtu nonācis diabētiskajā komā.
Vēlāk mediķi vecākiem paskaidrojuši: bērnus ar tik augstu cukura līmeni slimnīcā mēdz ievest jau komā.
Cilvēks gados ar lieko svaru…
Ja Madarai pirms pāris gadiem kāds būtu lūdzis iztēloties cilvēku ar cukura diabētu, viņa sacītu – cilvēks gados ar lieko svaru. Bet ne jau gadu un septiņus mēnešus vecs, kustīgs, skaļš un dzīvespriecīgs puisēns! Madaras un viņas vīra Gata ģimenē nevienam diabēta nav bijis, arī grūtniecības laikā nekas neliecināja par iespējamu saslimšanu. Tāpēc doma, ka diabēts varētu skart Gustu, šķita absurda. «Kādā sakarā?» Madara atceras savu pirmo reakciju.
Gusts piedzima vesels, auga un attīstījās kā citi bērni. Pirmās pārmaiņas viņa uzvedībā bija viegli izskaidrojamas.
