Rīga +18°C 
Jānis Peters neslēpa, ka visu mūžu juties vainīgs sievas priekšā, jo pēc dēla piedzimšanas viņa vairs neatgriezāties darbā. Visu mūžu bija Petera palīdze, lietu kārtotāja un neapmaksāta sekretāre.
Vaicāta, kā par to jutusies, viņa pati intervijā žurnālam IEVA sacīja: «Labi jutos! Es biju, kā saka, āmura un naglu pienesēja. Dzejnieks jau arī ir smaga darba strādnieks. Ne jau visu drukā, un ne vienmēr ar dzejoļu grāmatām var nopelnīt, tāpēc viņš ņēma daudzus tulkojumus. Atceros, cik smagi Jānis tulkoja Jevgeņiju Jevtušenko…»
Peters Baibai bija ne tikai vīrs, bet arī labākais draugs. To dzejnieks pats viņai arī bieži atgādinājis.
«Viņš to arī pasvītroja savā stilā: «Nu kādi tev vēl var būt draugi?
Es esmu tavs labākais draugs un draudzene.» Viņš jau zināja arī to, ka man bija simpatizētāji, to jau nevaru liegties,» atzīstas Petere.
Vīrs nebija vienīgais, kuru Baiba uzklausījusi. Ojārs Vācietis mums varēja piezvanīt pat naktī. Viņš jau zināja, ka Jānis neatbildēs, tāpēc zvanīja man: «Tu guli?» Es saku: jā! «Kāpēc? Es nupat uzrakstīju dzejoli. Tad sēdi un klausies!»
Atklātu sarunu ar Baibu Peteri lasi ŠEIT:
