Rīga +19°C 
Mežā pie putniem un zvēriem
Dace Rukšāne-Ščipčinska ar vīru Aināru Ščipčinski uz laukiem Pārgaujas novada Stalbes pagastā – vietu, kur pagājusi Dace bērnība, – pārcēlušies 2016. gadā. Te ļaudis dzīvojuši jau kopš 19. gadsimta beigām, bet Daces tētis pazīstamais selekcionārs Jānis Rukšāns ar ģimeni šurp pārcēlās pagājušā gadsimta 80. gados. Viņš iekopa nelielu bišu dravu un uzcēla siltumnīcas sīpolpuķu audzēšanai. Tagad tēta rūpals pārcelts uz viņa jaunajām ģimenes mājām, bet Stalbē vienā no īpašuma mājām dzīvo Daces mamma, savukārt otrā, kurai uzbūvēts moderns otrais stāvs, – Dace ar vīru.
Ciemos pie Daces Rukšānes:
Ščipčinski te uzturas brīvdienās, Dace nereti turp dodas arī darbdienu vakaros, ja agri no rīta nav jābūt Rīgā. «Laukos vienmēr agri ceļos, un saullēkti šeit ir īpaši,» uzsver rakstniece. Dace vienmēr teikusi, ka vislabāk jūtas savā mežā, no kura daļu viņa pati arī sastādījusi. Ap māju viņai pieder divi hektāri zemes.
Kad vien sagribu, varu vērot putnus un dzīvniekus.
Redzēti gandrīz visi Latvijā dzīvojošie meža zvēri, visbiežāk stirnas, lapsas un zaķi. Par lūsi dzirdēts tikai no mednieku stāstiem,» teic Dace. Putni rakstniecei ir īpaši mīļi, un tie rotā arī viņas šķīvjus.
Īpašumā ir arī pirtiņa, kuru cēlis Daces tētis. «Lielākoties pērties tajā iet ciemiņi. Arī dīķis vairāk domāts skaistumam. Reizēm, kad atbrauc, tur peldēties dodas bērni,» tā Dace.
Grāmatai ziedo vasaru un sēņošanu
Mājas centrālā rota ir Daces bibliotēkā, kurā apkopota mūsdienu literatūra, Konversācijas vārdnīcas, kuras savulaik sagādājis tētis Jānis Rukšāns, dažādi padomju laiku izdevumi un mākslas grāmatas.
Tieši lauku īpašumā Dace savulaik pielikusi punktu savam romānam Krieva āda. «Grāmatas lielākā daļa tapa pagājušajā vasarā īrētā mazā būdiņā Vidzemes jūrmalā, bet noslēdzošie darbi – lauku mājās. Šī ir mana 11. grāmata. Ceturtais romāns, pārējie bija dzejoļu un stāstu krājumi. Sanāk, ka grāmata tapa, kad man bija 10. kāzu jubileja un pašas 50. dzimšanas diena, lai arī ideja ir lolota jau kādus sešus septiņus gadus.
«Rakstīšanas laikā man bija ļoti askētisks dzīvesveids. Pa retam nopeldējos. Iedomājieties, pat sēnēs nebiju, lai arī esmu azartiska sēņotāja. Tas jau vien kaut ko nozīmē! Norakstīju visu sēņu laiku!» atminas Dace.
