Raupjais šiks Līgatnes mežos: kā simtgadīga kūts kļuva par modernu rezidenci ar baseinu un mākslu

Mežmalā saulītē sasildīties izlīdis briežu bariņš, bet saimnieks mērcē kājas piemājas baseinā. Šī vasarīgā ainava šķiet teju sirreāla, taču tieši tā te ir. Oskara stāsts ir diezgan klasisks: «Pirms pieciem gadiem izlēmu, ka gribu kārtīgas lauku mājas, bet nebija skaidrības īsti, kur. Svarīgākais priekšnoteikums bija pieveicams attālums no Rīgas, kur tomēr notiek mana ikdienas dzīve un darbs.» Tā nu pavasarī cītīgi apbraukāta Latvija, lai, galu galā, saprastu, kur gribētos pavadīt savus atpūtas brīžus. Diezgan ātri tapa skaidrs, ka Zemgale nederēs – sava plakanuma un plašo lauksaimniecības zemju dēļ.

Turpinot meklējumus, līdzīgi kā daudziem, svarīga šķita piekļuve pie ūdens, taču beigu beigās tas nav bijis izšķirošais faktors: «Jūru neizskatīju kā opciju, jo pie tās nevar dabūt īstu lauku sajūtu. Upēm pārsvarā ir apgrūtināta piekļuve. Atliek vien ezeri, bet pie tiem arī ir ierobežots piedāvājums.» Pārlecot notikumiem uz priekšu, vēlmi pēc atpūtas pie ūdens šobrīd Šūnakmens mājā izcili kompensē apsildāmais āra baseins. Lai arī tas prasa īpašu kopšanu un uzturēšanu, tomēr uzreiz ļauj notvert īsto kūrorta sajūtu, kurā smadzenēm pārslēgties miera režīmā.

Tā nu, ieraugot sludinājumu un atbraucot uz Augšlīgatni, bija skaidrs, ka vieta atbilst meklētajam – lai arī kaimiņi ir netālu un ceļš vijas gar pašu māju, te var noķert to lauku mieru un idilli, par kuru Oskars sapņoja. Un īsts bonuss ir netālās Līgatnes sniegtās priekšrocības kultūras piedāvājuma un restorānu jomā.