Santa.lv
  • Kāpēc organismam tik svarīgs ir cinks? Skaidro diētas ārste Lolita Neimane

  • SAGLABĀ RAKSTU
    13.05.2026
  • Foto: Shutterstock
    Kad mazulim no autiņbiksītēm iekaisis dupsis, mamma uzreiz meklē cinka ziedi. Precīzāk – ziedi, kas satur cinka oksīdu. Palīdz lēti un efektīvi! Turklāt varbūtība, ka pēc šī ārstēšanas līdzekļa lietošanas attīstīsies alerģiska reakcija vai kontaktdermatīts, ir pavisam niecīga. Tāpat cinka ziedi izmanto smagākās situācijās – kad vajag sadziedēt virspusējas brūces, apdegumus, izgulējumus. Kāpēc cinku svarīgi uzņemt arī ar uzturu, skaidro Dr. Lolita Neimane, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Uzturs vadītāja.

    Cinkam piemīt antiseptiskas īpašības, un tam ir liela nozīme kolagēna veidošanā. Cinks iekļauts arī tā dēvēto komplekso vitamīnu matiem sastāvā. Jo viena no ļoti izteiktām cinka trūkuma pazīmēm ir pastiprināta matu izkrišana. Ja organismā cinka nav pietiekamā daudzumā, tie arī aug lēnāk un kļūst plānāki.

    Par to tu jau zini. Taču cinks mūsos darbojas arī kā neredzamais partizāns! Piemēram, piedalās insulīna uzkrāšanā, kas ir svarīgi diabēta sakarā un šūnu apvalciņu stabilizēšanā. Cinks ir viena no pamatsastāvdaļām šūnu uzbūvē.

    Bez cinka ķermeņa šūnas piedzīvo apoptozi – šūnu nāvi.

    Cinks vajadzīgs, lai mūsu organismā veidotos un aktivizētos vairāk nekā 200 dažādi fermenti. Tiek uzskatīts, ka cinks nepieciešams fotoķīmiskajiem procesiem acs tīklenē, kas nodrošina redzi krēslā. Ja izteikti trūkst cinka, tas var izpausties ar tā dēvēto vistas aklumu, kad ir pavājināta redze sliktā apgaismojumā.

    Vīriešiem cinks nepieciešams veselīgas spermas izstrādei un spermatozoīdu mobilitātei.

    Zinātnieki uzskata, ka cinks ir ļoti svarīgs arī imūnsistēmai un šūnu atjaunošanās procesos. Tāpēc cinka trūkums var palielināt oksidatīvo stresu un iekaisuma procesus organismā, kas veicina dažādu hronisku slimību veidošanos. Ja cinka nav pietiekamā daudzumā, imunitāte tik labi vairs nedarbojas un cilvēks kļūst uzņēmīgāks pret dažādām baktēriju un vīrusu izraisītām infekcijām.

    Vēl zinātnieki runā par to, ka pietiekams cinka daudzums svarīgs, lai mēs spētu saost un izjust garšu. Proti, šis mikroelements aktivizē smadzeņu zonas, kuras uztver un apstrādā garšas un ožas receptoru sūtīto informāciju. Ja cinka trūkst, var rasties ožas un garšas traucējumi, līdz ar to ēdiens, kas iepriekš pat ļoti garšoja, piepeši tev šķiet gluži vienaldzīgs. Šī pazīme izteikti izpaužas senioriem, kuriem garšas un ožas traucējumus veicina arī vēl kas cits, piemēram, daudzu medikamentu lietošana.

    Cik daudz uzņemt diennaktī?

    • Bērniem no 1 līdz 3 gadiem – 6 mg.
    • Bērniem no 4 līdz 6 gadiem – 7 mg.
    • Zēniem no 7 līdz 10 gadiem – 9 mg.
    • Meitenēm no 7 līdz 10 gadiem – 8 mg.
    • Zēniem no 11 līdz 14 gadiem – 11 mg.
    • Meitenēm no 11 līdz 14 gadiem – 9 mg.
    • Zēniem no 15 līdz 18 gadiem – 10 mg.
    • Meitenēm no 15 līdz 18 gadiem – 8 mg.
    • Pieaugušiem vīriešiem – 9 mg.
    • Sievietēm – 7 mg. 
    • Grūtniecēm – 10 mg.
    • Bērniņa zīdīšanas laikā – 11 mg.

    Kas aizkavē cinka uzsūkšanos?

    • Augos esošie fitīnskābes sāļi un fosfāti, kas ir rupja maluma miltu izstrādājumos un augu lapās.
    • Veģetāriešiem – lielais daudzums rupjo balastvielu.
    • Ja uzturā ir pārāk daudz dzelzs, mangāna un vara.

    Kur pazūd?

    Normāli cinks izdalās caur zarnām, nierēm un caur ādu svīstot.

    Vidējam latvietim cinka daudzums parasti ir pietiekams, bet pastāv riska grupas, kurām var rasties cinka deficīts. Kaut vai veģetārieši un vegāni un citu diētu fanāti, kas atteikušies no dzīvnieku valsts produktiem. Iemesls tam ir gaužām vienkāršs – augu valsts produktos cinka ir visai maz. Jā, ja skatās uztura tabulas, pilngraudu produktos un pākšaugos cinka ir it kā pat salīdzinoši daudz, taču jāņem vērā, ka tie satur arī salīdzinoši daudz fitīnu, kas kavē cinka uzsūkšanos organismā.

    Ar cinka trūkumu lielākoties sastopas vecāka gadagājuma ļaudis, kuru ķermenis vairs tik labi neabsorbē cinku vai kuriem ir izteikta malabsorbcija – traucēta olbaltumu, ogļhidrātu un tauku uzsūkšanās gremošanas traktā.

    Vēl risks ciest no cinka trūkuma ir sievietēm, kas izmanto pretapaugļošanās tabletes, cilvēkiem ar gremošanas trakta problēmām (Krona slimība, kairinātas zarnas, regulāras caurejas…), kā arī alkoholiķiem.

    Cinks ir viens no 16 mikroelementiem. Mikroelementi ir ķīmiskie elementi jeb minerāli, kas ķermenim vajadzīgi mazos daudzumos. Tā kā viss cinks organismā neuzsūcas, pieaugušam cilvēkam dienā ar uzturu būtu jāuzņem aptuveni 7–9 miligrami cinka (sievietei mazāk, vīrietim vairāk). Par laimi, normāli ēdot sabalansē tu uzturu, nav grūti šo normu izpildīt.

    Galvenie cinka avoti

    • 75 g austeru: 33,4–59 mg;
    • 75 g teļa aknu: 8,4–8,9 mg;
    • 75 g jēra gaļas: 2–6,5 mg;
    • 75 g cūkgaļas: 1,8–3,9 mg;
    • 75 g vistas gaļas: 1,4–4,8 mg;
    • 60 ml ķirbju sēklu: 2,7–4,4 mg;
    • 2 olās: 1,2–1,3mg;
    • 30 g kliju pārslu: 1,7–1,9 mg;
    • 50 g siera: 1,2–2,2 mg;
    • 125 ml savvaļas rīsu: 1,2 mg;
    • 250 ml piena: 1,1 mg.

    Atkal – nepārspīlē!

    Dažkārt cilvēki iedomājas, ka viņiem jālieto speciālie uztura bagātinātāji ar cinku… Taču pārmērīga cinka uzņemšana arī var radīt vielmaiņas traucējumus.

    Lieta tāda, ka cinks organismā konkurē ar varu – pārāk liels cinka daudzums samazina vara daudzumu, bet varš savukārt ir ļoti nepieciešams, lai rastos asinis, tas vajadzīgs matiem, ādai, kauliem, imūnsistēmai…

    Lielas devas cinka samazina arī labā – augsta blīvuma – holesterīna daudzumu asinīs. Vārdu sakot – organismā viss ir cieši saistīts!

    Kas var liecināt par izteiktu cinka deficītu?

    • Lēna, apgrūtināta brūču dzīšana.
    • Bieža saaukstēšanās, infekcijas.
    • Vistas aklums – pavājināta redze sliktā apgaismojumā, krēslā.
    • Pastiprināta matu izkrišana, tie aug lēnāk un ir plānāki.
    • Nagu šķelšanās.
    • Garšas un ožas traucējumi.
    • Ādas sausums un iekaisumi.
    • Ādas lobīšanās.

    Īpaši sievietei 50+

    • Cinks ir nepieciešams smadzeņu un nervu sistēmas darbībai, domāšanai. Cinku saista arī ar spēcīgāku imūnsistēmu, jo tas sargā šūnas no oksidatīvā stresa.
    • Cinku bagātīgi saturošus produktus mēdz dēvēt arī par vislabākajiem afrodīzijiem, zinātniski tas simtprocentīgi gan nav pierādīts, taču Eiropas Savienībā, piemēram, oficiāli ir apstiprināta norāde uz pārtikas produktiem un uztura bagātinātājiem: cinks palīdz uzturēt normālu testosterona līmeni asinīs.
    • Cinks acu veselībai esot nepieciešams tieši otrās jaunības laikā, lai turpinātu saglabāt labu redzi. Cinku saista ar fotoķīmiskajiem procesiem tīklenē un labu redzi krēslā. Interesanti, ka cinks palīdz uzturēt arī izteiktu un jauneklīgu garšas un smaržas sajūtu.
    • Un āda, protams, āda! Tās tvirtumu palīdzēs saglabāt ar cinku bagāts uzturs, tas nāks par labu arī nagiem, matiem. Lepnā vientulībā cinks gan ādai palīdzēt nespēs – vajadzīgas arī treknās zivis, avokado, daudz ūdens ikdienā, maz alkohola un nemaz nikotīna.
    • Cinka deficīts var izpausties gan kā uzņēmība pret infekcijām, alerģiskums, iespējams, arī matu nespodrums, trauslums un kādas ādas problēmas. Cinka līmeni var noteikt, arī nododot asins analīzes, taču tās ir pietiekami dārgas. Ja ir iepriekš minētās sūdzības, iemeslu tām labāk tomēr meklēt kopā ar savu ģimenes ārstu.

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Satura mārketings

    Jaunākie raksti

    Ievas Receptes

    Vairāk