Lindai Mūrniecei – vieta, kur rakstīt
«Kad nopirku māju, terases vietā bija vienkārši betons, uz kura nolikt krēslus. Kopš man ir Vecpiebalgas Salnēni, šī ir jau trešā terase, jo vienmēr laimējies atrast nepareizos meistarus – terase ik pēc laika izpūst, un mēdzu izlūzt cauri dēļiem. Esmu kļuvusi gudra, un zinu, kā jābūt, tāpēc beidzot esmu tikusi pie īstās terases, jo sekoju līdzi būvniecībai. Tā ir uztaisīta pamatīgi un nokrāsota tonī, kādā sen jau gribēju, proti, koka krāsā, kas sader ar mājas interjeru,» apmierināta ir kādreizējā iekšlietu un aizsardzības ministre Linda Mūrniece.
Viņa jau dažus mēnešus gan rūpējas par savu viesu namiņu, gan brauc uz Madonu vadīt Smeceres muižas kompleksu, bet vakaros, apsēžoties terasē, viņa saprot, ko nozīmē baudīt dabu un vienkārši atpūsties.
«Klausos putnu dziesmās, vēroju vāveres un stirnas.
Visi mani kompanjoni – kaķi Fricis un Cukurs, kā arī suns Viljams – sasēžas apkārt. Man ir tāda drošības sajūta, zinu, ka ir vieta, kur esmu gaidīta,» romantiska kļūst Linda.
Viņa atklāj, ka terasē tikko pabeigusi savu septīto grāmatu, kur stāsta par randiņiem un attiecību drāmām. «Būs smieklīgi, un būs arī jāraud,» pārliecināta rakstniece. Viņa atminas, ka agrāk terasē turējusi arī mantas, kurām īsti nebija vietas mājā. Tagad gan uz terases ir tikai krēsli un istabas augi.




























































































































































