Rīga +27°C 
Ātram efektam – viengadīgie vīteņaugi
Dārzā ir daudz vietu, kur var iestādīt vīteņaugus, ļaujot tiem vīties un izdaiļot ar krāšņu lapojumu vai skaistiem ziediem, vienlaikus aizsedzot no ziņkārīgo skatieniem, nomaskējot kādu neglītāku sienu vai nostūri. Ja efektu gribas sasniegt pavisam ātri, piemēram, lai norobežotos no kaimiņiem, risinājums ir viengadīgie vīteņaugi, kuru dažādība ir liela, – atliek vien izvēlēties tīkamākos, iesēt vai nopirkt stādus un iestādīt. Krāšņums gan daiļos dārzu tikai vienu sezonu, taču nākamgad varēs izvēlēties atkal citu augu.
Puķuzirņi, kāršpupiņas, kobejas, asinssarkanie rodohitoni, ipomejas, tunbergijas, azarīnas jeb vīteņlauvmutītes, ekremokarpi, kreses – viengadīgo vīteņaugu klāsts ir plašs. Pat gurķi var kļūt par lielisku zaļo sienu, aiz kuras aizslēpties.
Ziemcietīgus un gardiem augļiem?
Visziemcietīgākais ir pieclapu mežvīns – jā, tas pats, kuru var redzēt uz daudzdzīvokļu ēku sienām pilsētās un kas rudenī krāsojas koši sarkans. Labi pārziemo arī kokžņaudzēji, tripterīgijas, vīteņsausserži, aktinīdijas, aristolohijas, mežvīteņi, vīteņhortenzijas, vīnkoki un daudzi citi.
Labāk ieteiktu izvēlēties Latvijā audzētus stādus, nevis ievestos, jo tad ir garantija, ka augs ir aklimatizējies un dzīvotspējīgs mūsu klimatā, tam nebūs vajadzīgas papildu rūpes. Tiem, kurus interesē ne tikai skaistums, bet arī kāds praktiskāks ieguvums, jāzina, ka var ēst aktinīdiju augļus un – ierobežotā daudzumā – arī citronliānas.
Ēdamos vīteņaugus nevajadzētu stādīt pie lapenēm, terasēm vai citās vietās, kur bieži uzturamies, jo to ogas iecienījušas lapsenes un citi kukaiņi.
Vīteņaugi pie balsta piestiprinās atšķirīgi – vai nu ar tvērējsaknēm, kā efejas, vai ar lapu spirālēm, kā vīnkoki, ar piesūcekņiem, kā mežvīni, vai vienkārši vijoties ap stumbru, kā sausserži. Vīteņaugus ar piesūcekņiem nevajadzētu stādīt pie ēku sienām, kam ir apmetuma fasāde, jo augi var to sabojāt. Tiesa, neviens vīteņaugs nebūtu stādāms pie ēkas sienas, bet kādu gabalu nost – pie režģa, turklāt saknes var bojāt pamatus, tāpēc ir jāpadomā par speciāliem atdalītājiem, lai norobežotu auga saknes no ēkas pamatiem.
Turklāt, stādot vīteņaugu, reizēm tam ieplāno pārāk maz vietas, nerēķinoties, ka tas ne tikai stiepjas uz augšu, bet arī plešas platumā.
Svarīgi ir ievērot stādīšanas attālumus atbilstoši katra auga parametriem, lai neveidotos sabiezējums, jo tad augi var sākt nīkuļot vai slimot. Kā kopt? Pavasarī vēlams palutināt ar enerģijas devu – komplekso mēslojumu ar lielāku slāpekļa daudzumu. Un, lai krāšņi ziedētu, ļoti svarīgi ir ziedošos vīteņaugus pareizi apgriezt.
3 daudzgadīgi vīteņaugi dažādām vēlmēm
- Vīteņhortenzija – ēnainai vietai
Labi jutīsies daļējā noēnojumā, kur apvīsies ap priedēm vai lielām ābelēm, nomaskēs ēku sienas. Divus trīs gadus, kamēr iesakņojas, stāv uz vietas un neaug, taču vēlākajos gados jau pavasarī ātri salapo. Ļoti aukstos pavasaros pumpuriņi var apsalt.
- Sīkziedu mežvītenis 'Fargesioides’ – ātram efektam
Sezonā var izaugt līdz septiņu metru augstumam, arī tad, ja ziemā būs cietis un sausā daļa tiks nogriezta. Ar šo mežvīteni var apaudzēt sētu. Ļoti pieticīgs – labi augs arī nabadzīgās augsnēs un daļēji noēnotā vietā.
- Vīteņsausserdis – smaržai
Pārsvarā visi vīteņsausserži izceļas ar brīnišķīgu aromātu. Tāpēc ieteicams tos stādīt pie lapenes vai terases. Vēlams stādīt kopā dažādas šķirnes – agrāk un vēlāk ziedošas. Jaunās šķirnes – ‘Graham Thomas’, ‘Goldflame’ – augustā zied atkārtoti. Ik pa laikam vajadzētu apgriezt, citādi apakšējā daļa kļūst plika.
