Rīga +17°C 
Pēdējie mēneši rakstnieces dzīvē bijuši īpaši smagi. Nupat žurnālā Santa iznākušajā intervijā Inga līdz kaulam atklāti izstāstīja par šķiršanos no režisora Dž. Dž. Džilindžers, piedzīvotajām sāpēm un ceļu uz sevis atgūšanu. Neilgi pēc viņas jaunākās grāmatas Selīna, kā tev klājas? iznākšanas viņa pieņēma drosmīgu lēmumu – iegādājās vienvirziena biļeti un devās viena pati svētceļojumā. «Es iešu savu Santjago ceļu, jo man ļoti vajag šo pārejas posmu dzīvē. Man ir savs akmens, ko aiznest un iemest tajā okeānā,» pirms došanās viņa stāstīja.
Rakstnieces maršruts sākās Portugāles pilsētā Porto un veda gar Atlantijas okeāna krastu līdz Santiago de Compostela, bet pēc tam vēl tālāk – uz Fisterru, kas gadsimtiem ilgi tika uzskatīta par Eiropas un pasaules malu. Tieši tur daudzi svētceļnieki simboliski noslēdz savu ceļu, atvadoties no pagātnes un sākot jaunu dzīves posmu.
Sasniedzot galamērķi, Inga neslēpa emocijas: «Pat neticas, ka es šo patiešām esmu izdarījusi. Esmu pateicīga savam ķermenim.» Pie viņas ieraksta sociālajos tīklos cilvēki steidza dalīties ar apsveikumiem. Kāda sekotāja rakstīja: «Kaut mēs visas tā prastu iet uz savu mērķi!» Savukārt Inga atbildēja ar vārdiem, kas iedvesmo daudzus:
«Mēs varam, visas varam. Daudz vairāk nekā mums bieži vien šķiet.»
Santjago ceļš ir viens no pasaulē zināmākajiem svētceļojumu maršrutiem, kuru ik gadu mēro simtiem tūkstošu cilvēku. Daudzi atzīst, ka tas nav tikai fizisks pārgājiens – tas kļūst par ceļu pie sevis, mieru un spēju atlaist pagātni. Arī Ingas stāstā šis ceļš kļuvis par simbolisku robežšķirtni. Pēc sāpēm, zaudējumiem un atklātām atzīšanām sekojis ceļš, kas aizvedis līdz pasaules malai, bet, iespējams, vienlaikus – arī tuvāk pašai sev. Un tieši tas bieži vien ir pats nozīmīgākais galamērķis.
