«Tagad labi saprotu Makrona kundzi!» Kā viens ceļojums palīdzēja Helēnai sadziedēt nodevības rētas
Helēna pat nebūtu uzzinājusi, ja vien Juris pats nezaudētu pacietību. Abu divatnes mirkļos, juzdama vīra vēsumu, viņa vairākkārt bija jautājusi, kas īsti notiek. Viņš allaž atbildējis, ka ir tikai noguris. Viņš ļoti slēpās, līdz kādā vakarā tomēr salūza un Helēnai izgrūda: «Cik tu izskaties veca!»
Foto: Shutterstock
Tā bija trešā reize, kad Helēna izvairīgajam vīram maigi pajautāja, kas notiek, – vēlā vakarā, pēc tikšanās ar draugiem. Helēna todien skaļi brīnījās, ka Jura mašīnas navigatorā starp neseniem maršrutiem ar pārliecinošu uzstājību atkārtojās kāda adrese Vecrīgā, Saeimas apkaimē. Juris nebija politiķis, drīzāk piederēja tai klusajai varai, kas mīt krāsu pigmentos, – mājas pagrabā bija viņa klimatiski kontrolētā valstība ar gleznu kolekciju. Starp flāmu meistaru darbiem un vāji apgaismotiem latviešu audekliem viņš mēdza dirnēt stundām ilgi.
Šis vīrietis dzīvē bija sasniedzis daudz, līmenim atbilstoša bija arī viņa nelietība.
Tovakar pie draugiem viņi dzēra šampanieti. Pēc tam, īsi pirms pusnakts… Helēna saņēma drosmi pajautāt tieši: «Tev ir cita?» Juris iepleta acis un ilgi klusēja. Pēc brīža noteica: «Tevi tas neskar». Tiešām? Pēc gariem laulības gadiem un diviem kopīgiem bērniem?
