Rīga +24°C 
Dakter, sakiet, kāpēc par angīnām un vispār kakla sāpēm biežāk dzirdam vasarā? Vai tiešām vainīga dzīves baudīšana – saldējums, kondicionieris, peldēšanās?
Patiesībā viss ir ļoti vienkārši – mūsu imunitātei nepatīk svārstības. No vienas puses, izteiktāks vīrusu un kakla sāpju pīķis ir ziemā, bet – ziemā mēs vairāk sargājamies. Ziemā ir auksti, tādēļ silti saģērbjamies, neēdam aukstu saldējumu un nedzeram vēsus dzērienus, vēl jo vairāk ārā, salā. Tas gan, protams, neizslēdz, ka vairāk uzturamies sliktāk vēdinātās telpās un saķeram kaites tādā veidā. Taču kontrasta faktors vasarā ir ļoti izteikts – mums ir karsti, tāpēc atveldzējamies vēsā ūdenī, mēs sasvīstam dārza darbos un ar baudu izdzeram aukstu, uzrūgušu bērzu sulu… Mēs iekāpjam sakarsušā mašīnā, ieslēdzam kondicionieri un strauji atvēsināmies.
Lūk, organismam nepatīk šādas svārstības, tās samazina mūsu aizsargspējas, un uz imunitātes krituma fona var čakli aktivizēties dažādi vīrusi vai baktērijas, kas rezultējas saslimšanā.
Tātad – to nerada pats aukstums, saldējums nav vainīgs, bet gan tas, ka ir kontrasts starp vēsu un siltu.
To pašu patiesībā var izdarīt arī karsti dzērieni un ēdieni – neapdomīgi iedzeram karstu kafiju vai applaucējam gļotādu ar karstu zupu, un radīsies mikrotrauma, pie kuras vieglāk pieķersies kāda infekcija. Mums, otorinolaringologiem, ir savs jociņš: ja aiz loga ir standarta vasara, mums darba siltajā gadalaikā ir samērā maz. Bet, ja uznāk karstums, tas atspoguļojas arī pieraksta rindās.
Kakla sāpes var būt dažādu faktoru ierosinātas, un arī diagnožu nosaukumi atšķiras – angīna, tonsilīts, faringīts…
Vispareizāk, runājot par kakla sāpēm, būtu lietot vārdu tonsilofaringīts. Tonsilla latīņu valodā apzīmē mandeles, bet pharyngos ir rīkle, un pie stiprām kakla sāpēm iekaist arī rīkles gļotāda, tā ir apsārtusi. Tātad tonsilīts ir mandeļu iekaisums, bet faringīts – rīkles iekaisums. Ar angīnu biežāk saprotam bakteriālu mandeļu iekaisumu, bet medicīniski precīzāk būtu teikt – bakteriāls tonsilofaringīts.
Mandeles ir vairākas!
Augšējos elpceļos ir aukslēju mandeles, ko paši varam redzēt, aplūkojot kaklu spogulī. Vēl ir mēles mandele – ja tā iekaist, būs sāpīga arī mēles sakne. Ja iekaist adenoīdi jeb aizdegunes mandele, tad parasti ir aizlikts deguns, un tas biežāk skar bērnus. Un ir vēl dzirdes kanāla mandeles.
Runājot par kakla sāpēm, angīnu, visbiežāk tiek skartas aukslēju mandeles. Bērnu vecumā tās ir primārais imūnais orgāns, kas piedalās gļotādas virsmas antivielu – imūnglobulīna A – izstrādē, un tās ir pirmās, kas ķer baktērijas un vīrusus, kuri iekļūst organismā. Šo funkciju mandeles pilda līdz aptuveni 20 gadu vecumam, vēlāk šī loma samazinās.
Tāpēc arī ar mandeļu iekaisumiem biežāk slimo jauni cilvēki?
Kaut kādā mērā jā, bet teorētiski saslimt gan ar vīrusa, gan baktēriju izraisītu mandeļu iekaisumu var jebkurā vecumā. Tiesa, literatūrā raksta un arī praksē redzam, ka pārsvarā saslimšanu izraisa vīrusi, un ar bakteriālu faringotonsilītu pieaugušie slimo aptuveni 15 procentos gadījumu, bet bērniem tas sastopams līdz 30 procentos gadījumu.
Kā atšķirt sarkanu kaklu no sarkana kakla? Tad, kad manai meitai pirmoreiz bija riktīgi sarkans, pietūcis kakls ar baltu aplikumu, biju pārliecināta, ka tā ir angīna, kas būs jāārstē ar antibiotikām, jo manā bērnībā taktika bija tieši tāda. Izrādās – tieši tāpat kakls varot izskatīties arī pie vīrusa, un slimība tiešām pārgāja bez antibiotikām.
To tiešām ir svarīgi saprast, ka ne visas kakla sāpes – pat ja tās pavada temperatūra – ir jāārstē ar antibiotikām. Un to ir salīdzinoši vienkārši izvērtēt, jo ir speciāli kritēriji, tā dēvētā Centora skala.
