Rīga +26°C 
Šis ir arhīva raksts, kas pirmoreiz publicēts žurnāla IEVAS Veselība 2018. gada 16. numurā.
Kāpēc karstumā kļūst nelabi?
Īstenībā – visīstākā ķīmija…
Gluži tāpat kā saules ietekmē producējas D vitamīns, pārmērīga karstuma ietekmē organismā izstrādājas un asinsritē nonāk ļoti daudz bioloģiski aktīvu vielu, kuras asinsvados rada iekaisumu. Rezultātā galvas smadzenēs tiek izmainīta asinsvadu reakcija un nervu jutība. Asinsvadi galvā paplašinās, un sistēma, kas to ikdienā varētu kompensēt, karstumā nedarbojas īsti, kā nākas, tāpēc smadzenes nespēj vienmērīgi sadalīt asins plūsmu pa visu organismu. Tu to izjūti kā pēkšņu vājumu, sliktu dūšu ātru sirdsdarbību, aukstus sviedrus…
Patiesībā karstumā jāuzmanās ne tikai no pārkaršanas, bet arī no straujas atdzesēšanās, jo arī tas ir šoks asinsvadiem – tie nespēj tik ātri pielāgoties kontrasta apstākļiem un sarauties.
Un arī tas var būt iemesls ģīboņa sajūtai.
Saules dūriens NAV mīts
Īstais saules dūriens patiesībā ir spēka gadu cilvēku nelaime – to redzu arī pēc saviem pacientiem. Tev ir enerģija darboties dārzā, pļaut zāli, iet pārgājienā, gribas cauru dienu būt pie jūras, un – beigās iznāk, ka pusi dienas neesi dzērusi ne malciņa ūdens un daudzas stundas pašai nemanot pavadījusi riktīgā svelmē. Tie ir tipiskie saules dūriena stāstiņi, jo – tiešās saules bijis par daudz, galva tiešā nozīmē ir pārkarsusi un asinsvadu darbība, teiksim tā, – atslēgusies. Visbiežāk pazīmes, ka saulīte iedūrusi, sākas pēkšņi, jau tajā pašā stundā vai vismaz dienā, bet – tās var sākties arī ar dažu dienu nokavēšanos.
Pazīmes – reibonis, slikta dūša, galvassāpes, vemšana, redzes traucējumi, nespēks, pat pēkšņa atslēgšanās, ģībonis…
Medicīniski izsakoties – tā ir akūta asinsvadu disfunkcija galvas smadzenēs.
Bet ir arī otrs pārkaršanas veids, proti – klimata izraisīti organisma adaptācijas traucējumi, kad karstuma dūrienam līdzīgas sajūtas parādās nevis pēkšņi, bet pakāpeniski. Rodas dullas galvas sajūta, arī slikta dūša, grūtības koncentrēties, nespēks, paātrinās sirdsdarbība, var būt arī reibonis… Parasti tas notiek, ja ilgstoši, nedēļām ilgi, ir karsts gan ārā, gan telpās.
Omītei no karstuma netur sirds
Tā ir viena no bīstamākajām karstuma blaknēm, kas arī rodas no tā, ka ilgstoši nav bijis iespējas atdzesēties. Mēs, ārsti, to saucam par pseido sirds mazspēju – sirsniņa ir nogurusi, jo tai pēkšņi nākas strādāt intensīvi, turklāt visai netipiskos apstākļos. Šajā situācijā raksturīgs vispārējs nogurums, nespēks, grūtības elpot, smaguma sajūta, sirdsklauves… Asinsvadiem trūkst iespējas sarauties, tonizēties, tie visā organismā ir tādi kā uzpūtušies un tūskaini, tāpēc tu jūties tā, kā jūties. Tipiski veciem ļaudīm, īpaši, ja jau ir kādas sirds un asinsvadu vainas.
Turklāt karstā laikā, kad sirdsdarbība ir paātrināta, kombinācijā ar pārāk mazu uzņemtā šķidruma daudzumu, asinsvados var veidoties trombi, kas draud ar insultu, tāpēc šī lieta ir tiešām nopietna.
Būtībā to, vai tu karstumu panes vai nepanes, nosaka tava organisma iekšējā adaptācijas jeb pielāgošanās sistēma.
Un – labā ziņa ir tā, ka savas pielāgošanās spējas tu vari veicināt, piemēram, lietojot šķidrumu, svīstot tādā veidā dzesējot organismu. Kad ķermenis nav stresā, šūnām šķidruma pietiek, tas arī tik ļoti neprotestē pret pastāvošo karstumu.
Karstums + augsts asinsspiediens: divas svarīgas nianses
- Karstā laikā asinsspiediens mēdz dabiski pazemināties, tāpēc vasarā biežāk uzmani spiediena ciparus un sazinies ar savu ģimenes ārstu, ja mani tajos neparastas izmaiņas. Iespējams, jāpakoriģē zāļu devas.
- Savukārt, ja gadās stipri pārkarst, asinsspiediens no zema var pēkšņi uzskriet pat ļoti augsts. To medicīniski sauc par arteriālās hipertensijas krīzi, un tādā situācijā labāk izsaukt neatliekamo palīdzību, lai mediķi normalizē situāciju ar medikamentiem.
Plāniņš, ko darīt…
1. Lai nepārkarstu
- Regulāri padzeries – karstā laikā dienā jāizdzer vismaz 2 litri ūdens.
- Sabalansē ārā un iekšā pavadāmo laiku. Vismaz ik pēc 40–45 minūtēm no karstuma atvēsinies ēnā, vējiņā vai telpās.
- Atrodoties saulē, valkā galvassegu. Velc gaišas, vieglas drēbes.
- Ja atpūties pie dabas, atvēsinies ne pārāk ekstrēmi, toties regulāri – aplaisties ar ūdeni, biežāk nopeldies. Taču ar ilgstošu atrašanos ūdenī gan jāuzmanās, jo ūdens spēcīgāk par citām virsmām atstaro siltumu, tāpēc, ilgstoši atrodoties ūdenī, var kļūt tikai sliktāk.
- Ja temperatūra ārā ir virs 28 grādiem, nenodarbojies ar fiziskām aktivitātēm un sportu atklātā saulē no pulksten 10 līdz 19.
- Būtu ideāli, ja naktī temperatūra istabā nebūtu augstāka par 24 grādiem. Savukārt, ja istabā naktī ir vairāk par 28 grādiem, tas draud ar pārkaršanu, pat neatrodoties saulē.
- Pat ja tev ir paaugstināts asinsspiediens vai sirds kaite, karstā laikā drīksti atļauties mazliet vairāk sāls nekā ikdienā, jo ar svīšanu sāļi no organisma tiek zaudēti, bet tie ir arī vajadzīgi dažādu dzīvībai svarīgu procesu nodrošināšanai.
- Izcils galvas smadzeņu enerģijas lādiņš ir cukurs, tāpēc karstā laikā oficiāli drīksti panašķēties – pieliekot karotīti cukura pie kafijas vai tējas, apēdot saldējumu, gabaliņu tumšās šokolādes, augļus un ogas.
- Izvairies no sātīgām, treknām maltītēm – apēstā pastrādāšana ir papildu slodze organismam.
- Labs asinsvadu stimulants ir arī kafija, bet – nepārspīlē. Ja lieto kafiju ikdienā, karstā laikā droši vari izdzert divas tasītes dienā, bet – ja ikdienā ar kafiju esi uz jūs, tev no tās sākas sirdsklauves, diskomforts, karstais laiks nav piemērotākais brīdis uzsākt kafijas dzeršanu. Līdzīgs stimulējošs efekts ir arī zaļajai tējai.
- Karstā laikā saviem pacientiem iesaku C vitamīnu – 500 mg dienā. Bērniem – 250 mg dienā. Tas labi tonizē asinsvadu sieniņas, kas arī palīdz labāk pielāgoties karstumam. Var lietot arī kalciju – 500 mg dienā.
2. Ja jau esi pārkarsusi
- Lieto šķidrumu, vislabāk – tīru, vēsu ūdeni.
- Atvēsinies – pakāpeniski un pilnā augumā. Ieej vēsā (bet ne stindzinoši aukstā!) dušā, iebrien jūrā, pakāpeniski apslaki ar ūdeni visu ķermeni, sākot no pēdām un ieskaitot galvu.
- Ja jūti, ka nāk ģībonis, aši pieliec pie deguna ožamo spirtu, derēs arī leģendārā ziede Zvaigznīte – spēcīgais aromāts liks tev atžirgt.
- Tā kā karstuma ietekmē asinsvados rodas iekaisums, pie pārkaršanas pāris dienas par skādi nenāks kāds no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem. Tikai atceries, ka to drīkst lietot ne vairāk kā 1000 mg vienā reizē un ne vairāk kā 4000 mg diennaktī.
- Ja pārkaršana bijusi tiešām spēcīga un sliktās sajūtas nepāriet, labāk dodies pie ģimenes ārsta. Es savā praksē tādās situācijās izmantoju tā sauktos nootropos adaptogēnus, kas satur aktīvo vielu piracetāmu. Tie ir recepšu medikamenti, kas atdod smadzeņu šūnām zaudēto enerģiju un aktivizē smadzeņu vielmaiņu, tādā veidā mazinot radušos tūsku. Devas gan ļoti individuālas un atkarībā no situācijas.
- Lai pilnībā atgūtos no pārkaršanas, vajadzīgs laiciņš, tāpēc droši vari uz pāris nedēļām darbā paņemt slimības lapu. Saules dūriens tiešām ir pietiekami nopietns iemesls, lai to darītu!
