«Mūs taču garīgi vēl kaut kas saista!» Ērika un Ievas Dreibantu mīlasstāsts
Šomēnes aprit 18 gadi, kopš Ēriks un Ieva Dreibanti svinēja kāzas, taču pazīstami viņi ir jau teju trīsdesmit gadus. «Kad ar mugursomām plecos kopā ir daudz ceļots un otrs cilvēks iepazīts gana grūtās dzīvēs situācijās, atbildēt uz jautājumu par saticīgas ģimenes dzīves recepti pāris teikumos šķiet nenopietni. Mums ar sievu izveidojusies tāda kā nerakstīta noruna par vērtībām, kāpēc esam kopā,» saka pavārs Ēriks Dreibants, Līgatnes Pavāru mājas saimnieks.
Foto: No personiskā arhīva
Viņu stāstā nav skaļu drāmu un teatrālu vētru, toties ir kas daudz retāks — laika pārbaudīts miers, kopīgi ceļi un ikdiena, kurā reizēm glābj tikai pacietība un humors. No deviņdesmito gadu Pārdaugavas bohēmas līdz mājai trīs kilometrus dziļi mežā – Ēriks un Ieva Dreibanti atskatās uz gandrīz trīsdesmit kopā pavadītiem gadiem un atklāj, kas patiesībā satur kopā divus cilvēkus.
Turpinājumā:
- Ēriks Ievu bildināja jau drīz pēc iepazīšanās, bet toreiz saņēma atteikumu. Kāpēc?
- Kā abu saikne izturēja laika un attāluma testu, ka katrs atradās citā pasaules malā, rakstot viens otram vēstules ar roku.
- Kāzas bez protokola. Kā spontāni tika pieņemts lēmums, un kāpēc uz auto jumtiem tajā dienā bija laivas.
- Ko nozīmē būt vecākiem, ļaujot bērniem atrast pašiem savu ceļu.
- Meža romantika un realitāte. Kāpēc dzīve tālu no pilsētas nav tikai sapnis, bet izvēle, kas prasa spēku un izturību.
- Vienkāršais noslēpums. Kādu patiesību Dreibanti pēc daudziem kopā pavadītiem gadiem sauc par savu attiecību stiprāko pamatu.
