Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Sakiet, lūdzu, ko man darīt, kamēr izsauktā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde vēl ir ceļā pie tuvinieka, kam, iespējams, ir insults?
– Ja cilvēks paralizēts vai bezsamaņā, bet elpo pats, nekas specifisks nav jādara. Nekādas zāles nav jādod! Bet, kas svarīgi, – ja vien iespējams, jānoskaidro, kādus medikamentus viņš todien lietojis. It sevišķi, ja tās ir asinis šķidrinošās zāles. Antikoagulanti – varfarīns, rivaroksabāns, dabigatrāns, edoksabāns, apiksabāns, heparīns.
Lielākā daļa antikoagulantu darbojas vairākas dienas.
Gaidot neatliekamo palīdzību, vajag piefiksēt, precīzi cikos sākās simptomi, jo no tā brīža ieslēdzas laika atskaite. Pacientam ar insultu katru minūti smadzeņu bojājuma zonā tiek zaudēti 1,9 miljoni neironu jeb nervu šūnu un 14 miljardi to savienojumu jeb sinapšu un 12 kilometri mielīna šķiedru – ja viņš nesaņem ārstēšanu. Stundā iet bojā 120 miljoni neironu, 830 miljardi sinapšu un 714 kilometri mielīna šķiedru.
Salīdzinot ar fizioloģisko neironu zudumu smadzeņu novecošanas procesā, pie išēmijas neironu zudums pielīdzināms novecošanai par 3,6 gadiem stundā.
Tāpēc neirologi visā pasaulē, kuri ārstē insultu, vēlreiz un vēlreiz uzsver: laiks ir smadzenes, time is brain! Un tāpēc, kamēr neatliekamās medicīnas brigāde pacientu ved uz slimnīcu, viņam, jau braucot, nosaka cukura līmeni asinīs, pieraksta elektrokardiogrammu un veic citus sagatavošanas darbus, lai tie neaizkavētu palīdzības sniegšanu uz vietas slimnīcā.
– Bojā gājušās nervu šūnas, kā zinām, neatjaunojas, bet cilvēkam taču ir izredzes pēc insulta pamazām atlabt.
– Katrs asinsvads apasiņo noteiktu smadzeņu reģionu, un, ja kādu asinsvadu trombs nosprosto, šī reģiona centrā izveidojas core zona – serde, kur ir šīs neatgriezeniski bojāgājušās šūnas. Bet to apņem penumbra apgabals, kas ir potenciāli dzīvotspējīgo, glābjamo šūnu slānis.
Un par šo audu zonu mēs cīnāmies, ārstējot insulta pacientu!
Šie smadzeņu audi var atgūt savas funkcijas, ja saņem savlaicīgu ārstēšanu. Kritiskais periods, kura laikā šis smadzeņu apjoms ir pakļauts riskam, bet vēl potenciāli dzīvotspējīgs, tiek definēts kā laika logs jeb terapijas logs, un tās ir 4,5 stundas.
– Par pašu insultu… Daudziem zināms ĀTRI tests. Ā – atsmaidi: lūdz cilvēku pasmaidīt un novērtē, vai seja ir simetriska, vai arī viena sejas puse, mēģinot smaidīt, noslīd un neklausa. T – turi: pārbaudi, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas. R – runā: pārbaudi, vai cilvēks spēj runāt un pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu. I – izsauc: ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām, nekavējoties izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvani 113… Taču insults ne vienmēr ir tik klasisks, eksistē arī citas pazīmes, pēc kurām būtu jānojauš, ka galvas smadzenēs sākusies katastrofa.
– Vispirms jāpatur prātā, ka insulta pazīmes vienmēr attīstās pēkšņi.
Bet vispār jums ir taisnība – reklamētā skala ĀTRI, kas no angļu valodas tika adaptēta latviski, pateicoties mūsu kolēģei neiroloģei Ilgai Ķikulei, ir biežākie išēmiskā insulta simptomi, kas norāda uz galvas smadzeņu vienas puslodes bojājumu.
Bet var būt arī pēkšņa attēla dubultošanās, līdzsvara vai rīšanas traucējumi, kas atbilst notikumiem mugurējā jeb vertebrobazilārajā galvas smadzeņu apasiņošanas baseinā.
Hemorāģiskajam insultam jeb asinsizplūdumam galvas smadzenēs raksturīgi arī apziņas traucējumi, vemšana, galvassāpes.
Bieži vien gan pacienti, gan tuvinieki neuztver nopietni kādu vienu insulta simptomu. Piemēram, ja ir rokas vājums. Parasti domā, ka nogulējis, gan pāries, bet, simptomu ignorējot, insulta pacientam tiek novēlota palīdzība.
Nav pareizi šādās reizēs gaidīt ģimenes ārsta konsultāciju, lai lemtu, kā rīkoties tālāk. Nekavējoties jāizsauc neatliekamā palīdzība.
Jāsaprot arī, ka ārstēšana palīdz ne visiem pacientiem – pat tiem, kas nonāk pie mums slimnīcā laika logā, kad vēl iespējams veikt trombu šķīdināšanu. Ir dati: ja pacientu insulta vienībā nogādā pusotras stundas laikā pēc insulta sākšanās, mums jāārstē četrarpus pacienti, lai vienam būtu labs iznākums, kas nozīmē, ka viņš no slimnīcas izies pats un viņam nebūs gandrīz nekādu insulta seku parādību.
Pārējiem tomēr kaut kāds neiroloģisks defekts saglabāsies.
Protams, bieži tas ir mazs funkcionāls traucējums, ko ar rehabilitācijas pasākumiem iespējams likvidēt, bet – nevar pieprasīt: «Es slimnīcā nokļuvu laikus, un man visam jābūt kārtībā!»
Lai gan – laikam ir nozīme. Ja pacientu nogādā slimnīcā četrarpus stundās, tad statistika rāda, ka mums jāārstē jau 14 pacienti, lai vienam no viņiem būtu labs iznākums, bet pārējiem tomēr saglabāsies funkcionāli traucējumi, kas prasīs ilgu aprūpi un rehabilitāciju, bieži radot invaliditāti.
Un tie ir zaudējumi – gan morāli, gan ekonomiski.
Tāpēc vissvarīgākā ir insulta profilakse – darīt visu iespējamo, lai insults nenotiktu.
– No kā ir atkarīgs tik atšķirīgais rezultāts?
– To ietekmē daudzi apstākļi. Pirmkārt, tromba vai embola lielums – vai tas nosprostojis lielu asinsvadu vai mazu. Svarīgs ir arī pacienta individuālais asinsvadu tīklojums smadzenēs un citi faktori. Otrkārt, blakus slimības, par kurām cilvēks varbūt pat nenojauš.
Ļoti bieži ir tā: kamēr cilvēks jūtas labi, viņš savu veselību nepārbauda, taču ir būtiskas izmaiņas asinīs vai asinsvados, kuras cilvēks nejūt.
Un, kad notiek insults, izrādās, ka pacientam jau labu laiku ir bijis paaugstināts glikozes līmenis asinīs, ka viņam ir augsts holesterīna līmenis asinīs, paaugstināts arteriālais asinsspiediens…
Šajā video uzskatāmi parādīts, kas ir insults un kā tas notiek:
– Ko vajadzētu darīt?
– Sākot jau no 40–50 gadu vecuma, katram, īpaši, ja ir insulta riska faktori, būtu labi vismaz vienu reizi ar ultraskaņu pārbaudīt savas miega artērijas – lielos kakla asinsvadus –, lai noskaidrotu, vai tajās nav kāda patoloģija.
Vēl ļoti izplatīts insulta cēlonis Latvijā ir sirds ritma traucējumi – mirdzaritmija.
Salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, mums tā dēvētie kardioemboliskie insulti notiek daudz biežāk, jo profilaktiski netiek lietoti medikamenti, lai no tā izvairītos.
– Zāles pacientiem ar mirdzaritmiju, lai izvairītos no insulta?
– Ja diagnosticē mirdzaritmiju, tad, ievērojot insulta riska faktoru skalu, jāsāk profilaktiski lietot asinis šķidrinošie medikamenti, lai insults nenotiktu. Medikamenta izvēle ir ģimenes ārsta kompetencē, tomēr jāatceras, ka šie līdzekļi jālieto mūžā garumā.
– Vai tiem, kam visu mūžu ir zems asinsspiediens, jāsatraucas mazāk?
– Tā gan nav. Jo viņiem arī var būt sirds ritma traucējumi vai kāds cits insulta riska faktors. Tomēr, kā rāda mana pieredze, 80 vai pat 90 procentiem insulta pacientu ir paaugstināts asinsspiediens.
– Sakiet, lūdzu, kā ārstē insultu, kad ir asinsizplūdums galvas smadzenēs?
– Arī hemorāģiskais insults jeb asinsizplūdums galvas smadzenēs biežāk rodas tāpēc, ka ir paaugstināts asinsspiediens. Ilgākā laika periodā tas rada asinsvadu sieniņu patoloģiju, kuras dēļ sieniņa plīst, un rodas asinsizplūdums galvas smadzenēs.
Simptomi atkarīgi no asinsizplūduma atrašanās vietas un plašuma.
Pacientam var būt galvassāpes, apziņas traucējumi, slikta dūša, vemšana, vienpusēja vai abpusēja paralīze, runas un rīšanas traucējumi. Šī vairāk ir jaunu vīriešu problēma. Jo sievietes regulārāk rūpējas par savu veselību, mēra asinsspiedienu un cenšas to normalizēt, lieto ģimenes ārsta ieteiktos medikamentus, bet vīrieši nejūt savu paaugstināto asinsspiedienu, neārstējas un tad nonāk pie mums ar asinsizplūdumu galvas smadzenēs.
Reizēm, ja asinsvads plīst tādās galvas smadzeņu vietās, kas ir dzīvībai svarīgas, pacientu mirstība ir ļoti augsta, apmēram 90 procentiem pacientu tas maksā dzīvību.
Dažreiz ir asinsizplūdumi, kurus var operēt, bet vairumā gadījumu tomēr nevar. Šiem pacientiem nedaudz agresīvāk jāzemina paaugstinātais asinsspiediens.
Vēl ir tā dēvētais subarahnoidālais asinsizplūdums, kas rodas zem smadzeņu apvalka. Šajā gadījumā parasti plīst asinsvada aneirisma jeb iztilpums, kas izveidojas asinsvadu dalīšanās vietās, ja ilgāku laiku bijis augsts asinsspiediens.
Jo aneirisma lielāka, jo asinsvada sieniņa vairāk iestiepta un trauslāka, tā kļūst arvien plānāka…
Kad maisveida asinsvada paplašinājums plīst, ir pēkšņas spēcīgas galvassāpes, pacienti pēc tam stāsta: «Stiprākās galvassāpes manā dzīvē!» Pusei tas ir vienīgais simptoms, taču dažiem var būt arī slikta dūša, vemšana, samaņas traucējumi.
– Kā aneirismu iepriekš uzķert?
– Nekā. Simptomi izpaužas tikai tad, kad izveidojusies ļoti liela aneirisma un jau sāk ietekmēt kādu smadzeņu reģionu. Piemēram, varētu parādīties dubultošanās.
Tomēr visbiežāk aneirismas atrod nejauši, kad kaut kāda cita iemesla dēļ veic magnētiskās rezonanses vai datortomogrāfijas izmeklējumu galvai. Un, ja radušās aizdomas par galvas smadzeņu asinsvada aneirismu, jāveic detalizēta galvas smadzeņu asinsvadu izmeklēšana – angiogrāfija.
– Sacījāt, ka insults notiek pēkšņi. Bet vai ir kādi priekšvēstneši?
– Nē, nav, jo insults tiešām notiek pēkšņi. Ja nu vienīgi gadījumos, kad asinsvads pakāpeniski sašaurinājies aterosklerozes rezultātā un rodas pārejoši asinsrites traucējumi galvas smadzenēs.
Piemēram, īslaicīgi parādās runas traucējumi vai īslaicīgi pazūd redze vienā acī. Tam visam jāpievērš uzmanība.
Šie neiroloģiskie traucējumi ātri pāriet, bet tomēr ir ļoti nozīmīgi, un arī nepieciešams cilvēku neatliekami stacionēt un sniegt specializēto palīdzību. Jo tomēr pastāv risks, ka šie traucējumi pat tuvākā mēneša laikā var atkārtoties un bieži vien smagākā pakāpē – attīstās insults.
Tāpēc, kamēr vēl ir bijuši tikai pārejoši asinsrites traucējumi un ja ir konstatēts nozīmīgs asinsvada sašaurinājums, to var likvidēt, lai tas nekļūtu par insulta cēloni. Šo operāciju, kuru sauc par karotīdo artēriju endarterektomiju, veic angioķirurgi jeb asinsvadu ķirurgi.
– Cik bieži vajag pārbaudīties pēc insulta un kādus izmeklējumus veikt?
– Katram ir savs individuālais plāns, jo atšķiras gan insulta veidi, gan paši pacienti. Tāpēc sarežģītos gadījumos mēs, jau izrakstot pacientus no slimnīcas, rekomendējam pēc noteikta laika atgriezties uz neirovaskulāro slimību konsīliju, lai kopīgi izlemtu, ko tālāk darīt.
Un, par laimi, tādi pacienti ir, kuri mums uzticas, visu ieteikto kārtīgi ievēro, un tad ārstēšanas rezultāts ir labs.
Bieži vien pacienti atgriežas aktīvā dzīvē, turpina strādāt, bet, protams, lietojot medikamentus.
Kas ir kas?
- Insults – ar šo vārdu apzīmē gan išēmiskus, gan hemorāģiskus smadzeņu asinsrites traucējumus.
- Išēmisks insults jeb galvas smadzeņu (cerebrālais) infarkts – kādai noteiktai smadzeņu daļai nepietiekama asins pieplūde, jo smadzeņu asinsvadu nosprostojis trombs vai embols. Apmēram 80 procenti no visiem insultiem.
- Trombs – asins receklis, kas veidojas asinsvadu sistēmā.
- Embols – tas pats asins receklis, tikai atbrīvojies, tad pārvietojies pa asinsrites sistēmu un tur iestrēdzis.
- Hemorāģisks insults – asinsizplūdums galvas smadzenēs jeb intracerebrāla hemorāģija.
- Subarahnoidāla hemorāģija – asinsizplūdums telpā starp asinsvadu un plānu apvalku, kurš nosedz smadzenes.
- Pārejoša jeb tranzitora išēmiska lēkme – īslaicīgas insulta pazīmes, kas pilnībā izzūd 24 stundu laikā, neradot smadzeņu bojājumus, bet pastāv augsts insulta attīstības risks tuvākajās dienās.
Išēmiska insulta riska faktori
- Augsts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija.
- Ateroskleroze.
- Hiperholesterinēmija jeb augsts holesterīna līmenis.
- Cukura diabēts.
- Aptaukošanās un mazkustīgums.
- Stress.
- Pārmērīgas alkohola devas.
- Smēķēšana un narkotikas.
- Sirds un asinsvadu slimības.
- Asinreces traucējumi.
- Pretapaugļošanās tablešu vai postmenopauzes hormonu lietošana.
Hemorāģiska insulta riska faktori
- Arteriovenoza malformācija – asinsvadu samezglojums.
- Venozo sīnusu tromboze – smadzeņu venozajā
- sistēmā veidojas asins receklis, kas nosprosto venozo asiņu aizplūšanu no smadzenēm.
- Asinsreces traucējumi, piemēram, antikoagulantu lietošana.
- Stimulantu – kokaīna un amfetamīna – lietošana.
