Rīga +18°C 
Par ārstu
- Specializējas lielo locītavu endoprotezēšanā un revīzijas endoprotezēšanā.
- Gada laikā veic vairāk nekā 350 endoprotezēšanas operāciju, no kurām puse ir tieši ceļa locītavas nomaiņa.
- Pacientus ambulatori pieņem Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā un klīnikā DiaMed.
Ciest sāpes nav vērts
Ceļu locītavas pamatu un galvenās locītavas virsmas veido divi pamatīgi kauli – ciskas kauls un lielais lielakauls. Locītavai ir divas puses – iekšējā jeb mediālā daļa, kuru visbiežāk skar skrimšļa nodilums, ko sauc par osteoartrītu, un ārējā jeb laterālā daļa. Svarīgi saprast, ka nodilst ne vien locītavas pamata struktūra, bet arī locītava starp ceļa kauliņu un ciskas kaulu, kad rodas ceļa priekšējās daļas sāpes un izteiktas grūtības kāpt pa kāpnēm.
Sāpes, kas rada pastāvīgu diskomfortu, traucē gan strādāt, gan veikt mājas soli, gan nodarboties ar sev tīkamām fiziskām aktivitātēm, ir galvenais signāls, ka pienācis laiks endoprotezēšanas operācijai. Bieži vien, ilgstoši ciešot sāpes, rodas nomāktība vai pat depresija – pastāvīgi jālieto pretsāpju medikamenti, ir traucēts naktsmiers, vairs nevari mērot tik lielus attālumus kā citi… Tie ir galvenie kritēriji, lai apsvērtu iespēju veikt operāciju.
Protams, izvēle ir tavā ziņā, taču iesaku operāciju neatlikt un nemocīties vairākus gadus ar sāpēm.
Arī tāpēc, ka no pacientiem, kuri ir izoperēti, lielākoties dzirdu – kur es biju agrāk, kāpēc tik ilgi gaidīju?!
Vēl citi kritēriji
Operācijas veikšana jāapsver arī tad, ja ir locītavas kontraktūra – citiem vārdiem sakot, tā kustas tikai līdz noteiktam apjomam un nav iespējams celi saliekt vai iztaisnot tik, cik gribētos. Tas rada gaitas izmaiņas un bieži vien ietekmē arī mugurkaulu un citas locītavas.
Lai izšķirtos par operāciju, svarīgi ir simptomi un cik ilgi tie bijuši, kā arī izmeklējumos redzamais. Standarta rentgenogrammā, izmeklējuma laikā pacientam atrodoties guļus, locītavas sprauga var izskatīties pilnīgi normāla, jo uz to neiedarbojas ķermeņa svars, tāpēc noteikti nepieciešams veikt rentgena uzņēmumu ar slodzi kājai pilnā garumā, jo tad būs redzama locītavas deformācija un skrimšļa nodilums. Ja ir sāpes un rodas aizdomas par artrozi, būtu vēlams veikt arī magnētisko rezonansi, kurā izmaiņas var redzēt precīzāk. Vairumam pacientu, kuriem ir valgus deformācija, kad kājas sāk deformēties X veidā, agrīni parastajā rentgenā redzamu izmaiņu nav, bet, ja to veic ar slodzi vai magnētiskajā rezonansē, deformāciju varēs diagnosticēt savlaicīgāk, lai plānotu ārstēšanas taktiku.
Ja esi nobriedusi endoprotezēšanas operācijai, jārēķinās, ka rindā uz ceļa locītavas nomaiņu būs jāgaida apmēram gadu.
Ja locītavā strauji progresē izmaiņas un ir neciešamas sāpes, kuru mazināšanai jālieto narkotiskie medikamenti, endoprotezēšanu ar ārstu konsīlija lēmumu veic paātrinātā kārtā, aptuveni sešu mēnešu laikā.
Nereti gados vecāki cilvēki ilgi cieš sāpes, domājot, ka savu mūžu nodzīvos ar slimo locītavu, bet – paiet trīs vai četri gadi un locītavu sāpes un deformācija traucē aizvien vairāk. Vecuma ierobežojuma endoprotezēšanai nav, bet reizēm veikt operāciju kļūst problemātiski blakusslimību dēļ. Piemēram, operāciju var nākties atlikt, ja ir smaga sirds slimība vai, piemēram, tādi kognitīvie traucējumi kā demence, kad pacients pēcoperācijas periodā var radīt sev apdraudējumus.
Ar zālēm uzmanīgi!
Ja sāpju dēļ pastāvīgi jālieto zāles, operāciju būtu vēlams veikt arī tāpēc, lai neiedzīvotos pretsāpju medikamentu izraisītās blaknēs. Ja sāpes pastiprinās uz nakti vai no rītiem un darbs ir uz kājām, ieteicams medikamentus kombinēt. Taču jāpatur prātā, ka ilgstoši lietoti nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi veicina kuņģa un zarnu asiņošanas risku.
Reizēm pacienti negrib dzert tabletes, bet to vietā izvēlas veikt muskulāras injekcijas. Taču tas ir nepareizi.
Kuņģa asiņošana un čūlas veidojas ne jau tāpēc, ka tablete nonāk kuņģī, bet medikamenta aktīvajai vielai, kas ietekmē gļotādu, tur nonākot pa asinsriti.
Turklāt, veicot injekcijas muskulī, ir iespējams strutains iekaisums injekcijas veikšanas vietā, tāpēc no tām vajadzētu atturēties – it īpaši, ja tuvākajā laikā paredzēta endoprotezēšanas operācija. Savukārt, ja sāpes ir tik stipras, ka mēnešiem ilgi nepieciešami narkotiskie pretsāpju medikamenti, jārēķinās, ka no tiem mēdz rasties atkarība, no kuras tikt vaļā ir grūtāk nekā no sāpēm. Tāpēc šos medikamentus vēlams lietot tikai īslaicīgi.
Daži osteoartrīta pacienti teic, ka jūtas labāk, lietojot pretsāpju ziedes, bet principā tās ir paredzētas akūtām traumām, nevis šīs slimības ārstēšanai, tāpēc vērts apsvērt, vai ir mērķtiecīgi tērēt naudu to iegādei.
Daļēja protēze – gandrīz kā savējā
Ja vēl šaubies, vai veikt endoprotezēšanas operāciju, tad derētu zināt, ka jau trešo gadu celī liekam arī daļējo protēzi, vēl to dara kolēģi Rīgas 2. slimnīcā un Liepājas reģionālajā slimnīcā. Tas pacientam ir liels ieguvums un nozīmē, ka nomaina tikai nodilušo ceļa daļu, nevis visu locītavu. Tikai šajā gadījumā jābūt veselām abām krusteniskajām saitēm un veselam locītavas ārējās daļas meniskam. Ievietojot pilnu protēzi, meniski tiek izņemti, bet daļējas protēzes gadījumā ārējās daļas menisks paliek neskarts ceļa locītavā.
Ja izmanto daļēju protēzi, tiek saglabātas arī krusteniskās saites, bet, ievietojot pilnu protēzi, priekšējā krusteniskā saite jāņem ārā. Jo vairāk dabīgo struktūru paliek locītavā, jo vairāk protezēto celi var izjust kā savējo.
Daļējo protēzi biežāk izmantojam gados jauniem pacientiem, kuru aktivitātes līmenis un prasības pēc endoprotezēšanas ir krietni augstākas. Rehabilitācijas periods pēc šīs operācijas ir ātrāks un vieglāks, un arī pati operācija notiek īsāku laiku. Totāla protezēšana ilgst vidēji pusotru stundu, bet daļējas protēzes ievietošana ap stundu.
Ar robotu – vēl precīzāk!
Noteikti gribu pastāstīt par pirmajām robotasistētajām ceļa endoprotezēšanas operācijām, kas būs jauns pavērsiens gan mums, ārstiem, gan pacientiem, un ļoti ceru, ka tās veiksim ikdienā jau šogad. Tev droši vien rodas jautājums – vai turpmāk tiešām operēs robots? Nē! Viss tiek kontrolēts ar ķirurga rokām un zināšanām, taču ir iespējams operāciju veikt ar lielāku precizitāti. Operācijas sākuma posmā locītava tiek reģistrēta un atainota datora ekrānā, pēc tam ir iespējams modelēt implanta novietojumu, rotācijas un reģistrēt sānu saišu iestiepumu, lai izprastu, kā uzvedīsies operētā ceļa locītava pēc implanta ievietošanas, vēl pirms veikti jebkādi zāģējumi kaulam. Šādi var koriģēt izteiktas deformācijas pacientiem, kuriem citādi būtu nepieciešams veikt pirmreizēju operāciju ar revīzijas implantu, kas ir lielāks, krietni dārgāks un ar krietni lielāku iejaukšanos ceļa locītavu veidojošajos kaulos un mēdz radīt diskomfortu pēcoperācijas periodā.
Robotasistētā operācija ir saudzīgāka mīkstajiem audiem, jo, izmantojot robotu, nav lieku zāģējumu, tie ir precīzāki, un ir mazāka iespēja savainot apkārtējos mīkstos audus un līdz ar to mazāka audu tūska.
Uz robottehnoloģijas apmācībām Cīrihē bijām kopā ar kolēģi Unu Bladiko, šobrīd pats ar šo metodi esmu izoperējis desmit pacientus. Būs nepieciešama arī citu ķirurgu apmācība. Diemžēl robota tehnoloģijai līdzi nāk papildu izmaksas vienreizlietojamiem operācijas materiāliem, kuru iegādei nepieciešams Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta atbalsts, bet ceram to panākt.
Kā būs pēc tam?
Daudzi baidās, ka pēc operācijas ilgāku laiku nevarēs atgriezties pilnvērtīgā dzīvē… Taču būtisku aizliegumu pēc endoprotezēšanas operācijas nav. To, kāda būs dzīve pēc endoprotezēšanas operācijas, varam iedalīt trīs periodos.
- Agrīnais posms – pirmais mēnesis pēc operācijas, tas ir visgrūtākais, jo celis ir pietūcis un sāp. Parasti kāpt uz kājas var jau operācijas dienā, nekādu slodzes vai kustību ierobežojumu nav. Celi drīkst droši kustināt, cik vien tas iespējams tūskas un sāpju dēļ. Nevajag satraukties, ja celis pirmajā mēnesī ir stīvāks un neliecas 90 grādu leņķī. Pirmo mēnesi, staigājot lielākus gabalus, lai gaita būtu līganāka, kā arī, lai atslogotu svaigi traumētos muskuļus un audus, ieteicams izmantot kruķus.
- Nākamais periods – sākot no otrā mēneša līdz pusgadam, kad celis ar protēzi jau apradis. Brūce pilnā apjomā sadzīst trīs mēnešu laikā. Nevajag uztraukties, ja celis, aktīvāk kustoties, atkal sāk sāpēt un pietūkt. Divus trīs mēnešus pēc operācijas tūska un sāpes pie lielākas slodzes ir normāla parādība.
- Trešais periods – pēc pusgada vai gada operācijas radītais diskomforts lielākoties jau ir aizmirsies, bet par pilnu rehabilitācijas periodu uzskata divus gadus. Šajā laikā, tupstoties vai balstoties uz ceļiem, kā arī pie lielākas slodzes var rasties sāpes.
Slimības lapu parasti rekomendējam trīs mēnešus pēc operācijas, bet tas atkarīgs no darba specifikas.
Pie datora var sākt strādāt jau nākamajā dienā. Brīvi staigāt augšup un lejup pa trepēm varēsi vien pēc diviem vai trim mēnešiem. Automašīnu drīkst vadīt, tiklīdz būs atgūta pilnīga kontrole pār locītavu. Tāpat būtu vēlams nekrist un negūt traumu.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka pēc robotasistētas operācijas pirmajās dienās pacientiem locītavas funkcija un kustību apjoms bija labāks nekā pēc tradicionāli veiktas operācijas, tāpēc prognozēju ātrāku atveseļošanos.
Vēl kas… Kad beidzies rehabilitācijas periods, ar endoprotēzi var skriet kaut pusmaratonu, braukt ar velosipēdu, spēlēt tenisu un basketbolu, nodarboties ar kalnu slēpošanu, ja tas ir darīts iepriekš. Daļēja protēze nav šķērslis pat profesionālajam sportam, bet ar totālu implantu gan tas var būt grūtāk.
Cik ilgi kalpos?
Iespējams, tu domā, ka operāciju nav vērts veikt, jo tāpat pēc laika celi nāksies pāroperēt, tādēļ ka protēzes nav mūžīgas… Bet – arī šajā ziņā situācija ir uzlabojusies.
Iepriekšējās paaudzes protēzēm mūžs bija vidēji 10– 15 gadi, bet tagad implanti ir kļuvuši izturīgāki un kalpo 20–25 gadus.
Atkārtota operācija jāveic, ja ir nestabilitātes sajūta ceļa locītavā, ko var radīt nepietiekama saišu balansēšana operācijas laikā, jo saites tiek pārslogotas un sāk radīt sāpes. Atkārtota operācija ir sarežģītāka gan ķirurgam, gan pacientam, jo ir izveidojušies rētaudi un sarežģītāk panākt pareizu saišu balansu, tāpēc revīzijas jeb atkārtotās operācijas implanti ir krietni masīvāki un pacientam pēcoperācijas periodā rada izteiktāku tūsku un sāpes, arī iekustināt celi ir krietni sarežģītāk.
Kādas ir alternatīvas?
Saprotu tavas bailes no operācijas, jo tā tomēr ir liela iejaukšanās organismā, taču, pirms sākt ārstēties ar konservatīviem līdzekļiem, jāapsver, kad tas ir mērķtiecīgi. Nodilušās locītavas virsmas iespējams atjaunot tikai ar protēzi. Ar citām metodēm varam tikai mazināt sāpes un diskomfortu līdz operācijai.
- Kortikosteroīdu vai hialuronskābes injekcijas. Tās var veikt, ja skrimslis nav pilnībā nodilis un nepieciešamas brīvdienas no pretsāpju tabletēm – abas darbojas līdzīgi un to mērķis ir mazināt sāpes. Lai saprastu, vai injekcijām vispār būs jēga, nepieciešams rentgens. Ja locītavai ir pilnībā nodiluši skrimšļi abās pusēs, tad šprices palīdzēs ne ilgāk kā uz nedēļu, līdz ar to velti radīt infekcijas risku nav prātīgi. Ja rentgens neuzrāda tik bēdīgu ainu, iesaku sākt ar steroīdu injekcijām. Ja tām ir pietiekami labs efekts, kombinējot ar hialuronskābi, efekts būs ilglaicīgāks. Tikai noteikti nevajadzētu injekcijas veikt vismaz trīs mēnešus pirms endoprotezēšanas operācijas. Citādi operāciju infekcijas riska dēļ pārcelsim, jo pēc kortikosteroīdu injekcijām samazinās lokālā imunitāte. Ja divu gadu laikā veic trīs injekcijas un rezultāts apmierina, tad ir vērts turpināt, bet, ja trīs injekcijas bijušas pusgada laikā, tad prātīgāk ir tās pārtraukt un plānot operāciju.
- Ultraskaņas un magnētterapijas procedūras. Tās var palīdzēt mazināt sāpes un tūsku. Tikai nevajag gaidīt efektu jau pēc pirmajām trim četrām reizēm, kad iespējams pat sāpju paasinājums. Nepieciešams iziet visu procedūru kursu, parasti desmit reizes, un tikai tad var spriest, vai tās palīdz.
- Vingrošana. Nav obligāti jāvingro pie fizioterapeita – var aiziet uz konsultāciju un pēc tam speciālista ierādītos vingrojumus veikt mājās.
- Ortozes jeb locītavas fiksatori. Arī tie atvieglos sāpes, un būtu vērts ortozi iegādāties līdz operācijai, lai radītu lielāku stabilitāti un noņemtu slodzi no locītavas vairāk nodilušās daļas.
ĻOTI SVARĪGI!
Pēc implantu ievietošanas locītavā ļoti jāuzmanās no infekcijas, tāpēc, pirms veikt endoprotezēšanu, jāsaved kārtībā zobi, plaušas, urīnceļi, nedzīstošas čūlas uz kājām. Ja mikrobi ar asinsriti aizceļos uz locītavu, sāksies iekaisums, un tad ar antibiotikām vien nepietiks, būs jāveic jauna operācija – locītavas tīrīšana, polietilēna starplikas vai, iespējams, visa implanta maiņa.
