«Kāpēc tu man neatbildi UZREIZ?» Digitālās saziņas paradumi, kas mūs dzen tieši pretī izdegšanai
Šī raksta tēma ir kā Pandoras lāde. Plāns bija rakstīt par (salīdzinoši) jauno tendenci atbildēt uz – ziņām un e-pastiem savā ātrumā, tomēr drīz kļuva skaidrs, ka tā ir aisberga pati spicīte. Patiesībā šī ir tēma gan par produktivitātes kultu, gan to, kā digitālās saziņas paradumi ved mūs pa ļoti taisnu ceļu pretī izdegšanai.
Foto: Shutterstock
Brīdī, kad rakstu šīs rindas, manā e-pastā ir 15 neatbildētas vēstules un WhatsApp sešas neizlasītas ziņas darba un privātajos čatos, un tas ir ļoti maz. Esmu no tiem, kas uz ziņām cenšas atbildēt ātri. Arī no tiem, kas cieš no izdegšanas. Jautājums, kā nepazaudēt savu uzmanību (un laiku) nebeidzamajā ziņu un e-pastu straumē, kas pārplūdina manu digitālo telpu pa visdažādākajiem kanāliem, mani satrauc burtiski katru dienu.
Grūti fiksēt konkrētu brīdi, kad mūsu ikdienā sāka parādīties diskusija par to, cik pieklājīgi vai nepieklājīgi ir nebūt pieejamam virtuālajā vidē 24 četras stundas diennaktī. Tomēr skaidrs, ka šī ir kolektīva reakcija uz arvien pieaugošo informācijas apjomu, kurš gadu gaitā tikai akumulējas, novedot cilvēkus pie hroniskas izdegšanas un citām mentālās veselības problēmām. Arī es esmu bijusi ierakumu abās pusēs – gan dusmojusies uz cilvēkiem, kuri uz manām ziņām neatbild uzreiz, gan pati kavējusies ar atbildi tāpēc, ka man vajag laiku padomāt vai arī man tobrīd ir citas prioritātes.
«Mēs sev esam iestāstījuši, ka varam piedzīvot milzīgu informācijas apjoma pieaugumu un arvien lielāku ātrumu, kādā tā mūs sasniedz, par to nemaksājot nekādu cenu. Tā ir ilūzija.»
