«Ja ir problēmas sprandā un tās izpaužas kā galvassāpes un roku tirpšana naktīs, visticamāk, cilvēkam jau ir problēma plecu joslas muskulatūrā vai kakla skriemeļos, un tad viņam jāiet pie ārsta vai fizioterapeita. Fizioterapeits izvērtēs, vai vajadzēs individuālās nodarbības fizioterapeita uzraudzībā, vai arī sastādīs individuālo vingrošanas kopu mājas vingrošanai, arī iemācīs, kā vingrojumus izpildīt pareizi.
Nedrīkst tā – vienkārši ieraudzīt kaut kur ieteiktus vingrinājumus un sākt, piemēram, grozīt galvu! Ja ir kakla skriemeļu nestabilitāte, viss var aiziet pa pieskari. Ja cilvēks veiks pārāk lielu galvas atliekšanu vai strauju riņķošanu, var rasties vertebrālās jeb mugurkaula artērijas kairinājums, galvas reiboņi, slikta dūša un citas veģetatīvās reakcijas, bet labuma nekāda. Vārdu sakot, nevajag labot auto pašam, tāpēc jau ir automehāniķi!
Konkrēti par rehabilitācijas kļūdām. Visizplatītākā – uzreiz dot spēka vingrojumus kakla muskuļiem, vingrinājumus ar plašu galvas kustību amplitūdu vai strauju stāvokļu maiņu. Piemēram, kā apļot sprandu un ar degunu zīmēt gaisā alfabēta burtus… Taču pozitīvs rezultāts šajos gadījumos izpaliek. Jo rezultātā atkal strādā globālie muskuļi, kas savieno galvu ar pleciem, taču dziļākajos muskuļos nekāda stabilitāte neveidojas. Turklāt, kā jau sacīju, ja pacienta problēma kombinējas ar a. vertebralis sindromu, kakla skriemeļu nestabilitāti, tad vispār nedrīkst veikt nekādas rotējošas kustības – tas var būt pat bīstami! Iespējamas dažādas komplikācijas.
Otrkārt, bieži vien ģimenes ārsti šādiem pacientiem iesaka apmeklēt dažādas vingrošanas grupās. Taču tur nav individuālas pieejas, un pēc grupas vingrojumos veiktām straujām kustībām cilvēki mēdz nākt pie mums, fizioterapeitiem, ar sūdzībām: «Es taču darīju tāpat kā pārējie, bet man kļuva arvien sliktāk…»»








































































































































































