Rīga +17°C 
Dur, ja trūkst skābekļa
Tipiskais variants, kad sirdij pietrūkst skābekļa, ir stenokardija. Proti, ir izveidojušies bloki sirds asinsvados un vajadzīgā daudzumā nepienāk asinis, kas sirds muskulim piegādā skābekli. To apasina divas vainagartērijas – labā un kreisā. Kreisā vainagartērija vairāk apasiņo kreiso kambari un daudzas starpsienu zonas, savukārt labā artērija apasiņo gan labo kambari, gan kreiso kambari, impulsu vadīšanas ceļus. Ja tajos sāk veidoties iekaisums jeb, kā mediķi saka, ateroskleroze, svarīgie asinsvadi pamazām aizaug. Kad ateroskleroze sasniedz kritisko asinsvadu sašaurināšanās līmeni, vienā brīdī jūti, ka slodzes vai psihoemocionāla pārdzīvojuma brīdī parādās spiešana un žņaugšana sirds apvidū vai elpas trūkums.
Ja asinsvadu aizaugšana notiek pakāpeniski, biežākais stāsts ir šāds: cilvēkam jāiet uz vilciena pieturu vai kur citur – tāds ikdienas gabals, ko parasti viņš savā tempā nogāja –, un tagad pēkšņi jūt, ka pa vidu vajag apstāties.
Jo tad, kad ir slodze, sirdsdarbība sāk paātrināties, kas, protams, ir normāli – sirds prasa vairāk skābekļa, un artērijas sašaurinās. Bet, ja artērija jau pati par sevi ir sašaurināta slimības dēļ, tad slodzes laikā tā faktiski bloķējas, līdz ar to sirds daļa netiek apasiņota. Cilvēks to izjūt kā žņaugšanu, spiešanu, dedzināšanu krūtīs.
Stenokardijas izstarošanas vieta klasiski ir krūškurvja kreisā puse, bet tikpat labi sāpes var būt tikai kreisajā rokā vai dažos pirkstos. Pie slodzes vienkārši sāk sāpēt kreisās rokas viens pirksts. Vai žoklis. Vai sāpes izstarojas uz kaklu – sāk žņaugt kaklā. Vai pie slodzes sāk sāpēt zobi – arī tas ir stenokardijas simptoms. Ne vienmēr jābūt sāpēm – stenokardija mēdz izpausties arī ar diskomfortu, sirdsdarbība kļūst ātra, ir smagi elpot. Cilvēks apstājas, drusku pagaida (sirds sāk strādāt lēnāk, skābekli vajag mazāk, asinsvads pats no sevis atkal mazliet paplašinās) un tad var turpināt ceļu.
Vai stenokardijai sekos infarkts?
Ja stenokardijas lēkme piemeklē pirmo reizi dzīvē, ir jāsaprot, cik nopietni ir asinsvadu aizkaļķojumi, tāpēc nepieciešama datortomogrāfijas koronarogrāfija vai pat invazīvā koronarogrāfija. Ja aizkaļķojums izveidojies lielā zara sākumdaļā, blokam aizveroties, piemeklē smags infarkts. Ja aizkaļķojums ir nelielā zonā, jādara viss, lai aterosklerozes procesu kavētu. Jālieto zāles vai arī nepieciešama invazīva ārstēšana.
Piemēram, asinsvadus varētu paplašināt un ievietot stentus, kas ir asinsvada sieniņas fiksējošs karkass, vai, ja slimība progresējusi, varbūt vajadzīga pat šuntēšana – ķirurģiska operācija, kuras mērķis ir sašaurinātās sirds artērijas vietā izveidot asinsvadu jaunu apvedceļu jeb šuntu. Ievērojot ārstēšanas mērķus – runājam par holesterīna rādījumiem, par asinsspiediena un cukura līmeņa mērķiem – un veselīgu dzīvesveidu, varam šos iespējamos riskus ievērojami samazināt. Taču pat vislabākais stents nav panaceja, kas atrisina visas problēmas. Ateroskleroze nekur nepazūd.
Ja cilvēks pēc operācijas veselības labā neko nedara, slimība nepielūdzami turpina attīstīties un sašaurinājums var izveidoties citā artērijas vietā.
Vai stenokardija jāuztver kā solis pirms infarkta? Jā, bet infarkts var būt arī kā pirmais koronārās sirds slimības izpausmes veids. Pirms tam cilvēkam nekad nekas nav bijis – nav bijusi stenokardija! Nekas nekad nav bijis, jo patiesībā nekas nekad nav izmeklēts. Jo infarkts no skaidrām debesīm kā stenokardijas pirmā izpausme ir līdz pat 30 procentiem pacientu.
Savukārt, ja klasiskas stenokardijas lēkme ilgst 15–20 minūtes, tas faktiski ir jau pirmsinfarkta stāvoklis. Te uz brīnumu, ka pāries, nav ko gaidīt! Ja nosmāpētais asinsvads neatvērsies, stenokardijas lēkme pāries infarktā. Infarkts jau nav, kā daudzi iedomājas, plīsums asinsvadā. Nē, infarkts ir tad, kad atmirst kāda audu zona, kas nesaņem skābekli. Patiesībā tā ir audu nekroze, bojāeja. Infarkts kā tāds var veidoties jebkurā orgānā – galvas smadzenēs, acīs, liesā, nierē, plaušā, aknās… Visur. Tikai cilvēkiem infarkts parasti asociējas ar sirdi, jo tur tas notiek visbiežāk.
Kas stenokardijas lēkmi veicina?
Vīriešiem lēkme var uznākt arī pirtī. Karstums provocē stenokardiju, tikai viņi šo slikto sajūtu spītīgi traktē kā pārāk liela karstuma sekas, nevis saista ar saviem slimajiem sirds asinsvadiem.
Pārstrādāšanās var izraisīt stenokardijas lēkmi, ja slimība jau ir, bet pašu slimību tā neizraisīs. Protams, ka miegs ir svarīgs, un varbūt tā hronisks trūkums paaugstina asinsspiedienu, kas tad izraisa aterosklerozi. Bet tiešas cēloņsakarības starp miega badu un stenokardiju nav.
Jāsaprot, ka vienas dienas laikā stenokardija nerodas, tā veidojas gadiem, jo nav sākts laikus lietot medikamentus.
Tiklīdz ir kādi konkrēti riska faktori – kaut vai augsts holesterīns –, tie jāsāk ārstēt ar zālēm. Tikai tad varēs cīnīties pret stenokardijas iemeslu aterosklerozi.
Sievietes līdz 50 gadu vecumam ar stenokardiju slimo ievērojami mazāk, viņām biežāk ir duršana sirdī, pārsitieni psihoemocionālu iemeslu dēļ. Savukārt pēc menopauzes sievietes nostājas blakus vīriešiem un ar koronāro slimību slimo tikpat bieži kā viņi, šajā ziņā atšķirības zūd. Standarta vecums, kad parādās stenokardija, vīriešiem parasti ir 40–60 gadi, bet sievietēm tas notiek vēlāk, ap 60–70 gadiem. Līdz tam sievišķie hormoni estrogēni viņas bija pasargājuši no aterosklerozes.
Un vēl – sievietēm, kuras lieto hormonaizstājējterapiju (Hat), stenokardijas lēkmes un infarkti ir retāk.
Tipiskai stenokardijai raksturīgas 3 pazīmes
- Diskomforts, žņaugšanās sāpes aiz krūšu kaula. Tu vari precīzi nosaukt sāpju sākumu un beigas, tās parasti ir īslaicīgas (2–20 minūtes).
- Lēkmi provocē fiziska vai emocionāla slodze.
- Pāriet mierā vai no nitroglicerīna.
Atipiska jeb iespējama stenokardija
Ir divas no iepriekšējām pazīmēm.
Miokarda infarktam raksturīgas pazīmes
- Plēsošas vai dedzinošas sāpes krūtīs, kas ilgst vairāk nekā 20–30 minūtes.
- Sāpes nav atkarīgas no pozas un ķermeņa stāvokļa, tās neprovocē palpācija.
Sāpes krūtīs, kas nav saistītas ar sirdi
- Dažādu veidu un ilguma sāpes, ja cilvēks parāda sāpju lokalizāciju ar vienu pirkstu.
- Sāpes provocē palpācija vai dziļa elpošana.
- Sāpes, kas ilgst vairākas stundas.
Kas palielina stenokardijas risku?
- Ģimenes vēsture – ja kādam asinsradiniekam bijusi stenokardija, it īpaši pirms 50 gadu vecuma.
- Vecums – risks pieaug līdz ar gadiem.
- Vīrieša dzimums (sievietēm riska vecums ir 10 gadus vēlāk).
- Smēķēšana. Nikotīns asinsvadus tur saspringumā. Augstāks risks jaunām sievietēm.
- Paaugstināts kopējā holesterīna, zema blīvuma holesterīna (Zblh) un triglicerīdu līmenis. Īpaši tas sāk paaugstināties pēc menopauzes.
- Pazemināts augsta blīvuma holesterīna (Ablh) līmenis.
- Paaugstināts glikozes līmenis asinīs, cukura diabēts (arī pirms menopauzes).
- Paaugstināts asinsspiediens – virs 140/90 mmHg (īpaši bieži sievietēm pēc 65 gadu vecuma).
- Palielināts svars un vēdera aptaukošanās.
- Neracionāls uzturs.
- Fizisko aktivitāšu trūkums.
- Dāsns alkohola patēriņš.
Stenokardijas izpausmes sievietēm
Sievietei tās bieži vien neatbilst ierasti tradicionālajiem simptomiem – sāpes aiz krūšu kaula. Jāatceras par atipiskām pazīmēm.
Ikdienā:
- neraksturīgs nogurums;
- miega traucējumi;
- elpas trūkums;
- gremošanas traucējumi;
- vājums;
- sirdsklauves;
- smaguma sajūta rokās.
Lēkmes laikā:
- elpas trūkums;
- vājums;
- auksti sviedri;
- nogurums;
- slikta dūša;
- smaguma rokās;
- muguras sāpes.
Faktiski šādi simptomi raksturīgi dažādām slimībām, tāpēc jo īpaši svarīgi būtu tos niansēti izvērtēt. Dodies pie ārsta!
