Rīga +21°C 
SADARBĪBĀ AR
epoliklinika.lv 📞+371 67799977
«Kad pie manis atnāk pacients, vienmēr iztēlojos, ka tā varētu būt mana mamma vai vecmamma, kas aizgājusi pie kāda mana kolēģa… Un mani iedvesmo radinieku stāsti un pozitīvās atsauksmes, kad viņi bijuši pie kāda ārsta. Lieliski, ka mums ir ārsti, kas kvalitatīvi un godprātīgi pilda savu darbu! Tā cenšos strādāt arī es,» saka VCA veselības klīnikas Aura kardiologs ALBERTS BĒRZIŅŠ.
- Vecums: 33 gadi.
- Rūpes par savu veselību: seko līdzi rādītājiem asins analīzēs, mēģina 7–8 stundas atvēlēt miegam.
- Hobiji: futbols, florbols, galda teniss. Arī datorspēles.
- Dzīves moto: izturēties pret citiem tā, kā vēlies, lai izturas pret tevi un taviem tuviniekiem.
Sirds brīnums
«Skolas laikā nemaz nebiju domājis, ka kļūšu par ārstu. Mani vairāk interesēja matemātika un tehniskas lietas, tāpēc pavīdēja doma studēt Rīgas Tehniskajā universitātē. Vēlāk, ņemot vērā, ka daudz nodarbojos ar sportu un bieži bija traumas, kādā brīdī piezagās doma par fizioterapiju – man likās saistoši palīdzēt citiem atgūties pēc traumām. Bet tad vecāki kādā brīdī ieminējās, ka varbūt jāmēģina iestāties ārstos. Sākotnēji man šī doma likās smieklīga, taču nolēmu vismaz pamēģināt iesniegt dokumentus. Iekļuvu budžeta grupā, sāku mācīties un ātri vien sapratu, ka man ļoti patīk un ka tas ir mans īstais ceļš. Interese par kardioloģiju parādījās jau pamatstudiju laikā, kad nokļuvu pie kardiologa profesora Kārļa Trušinska. Man kardioloģija, pirmkārt, likās ļoti loģiska zinātne – sirds kā pumpis, asinsvadi kā transporta ceļš, un šīs līdzības sasaucās ar manu sākotnējo aizraušanos ar fiziku. Arī kardioloģijā ir ļoti daudz mehānisku likumu. Vēl arī tas, kā tiek pārvadīti elektriskie impulsi – no vienas puses, šķiet mistiski un brīnumaini, ka sirds pati ražo elektrību, bet tajā pašā laikā visi orgānā notiekošie procesi ir tik loģiski izskaidrojami.»
Atspēkot mītus
«Mana ikdiena ir darbs ar dažādiem kardioloģiskiem pacientiem, tostarp ar aritmoloģijas pacientiem, un papildus pastiprināti interesējos par ehokardiogrāfiju jeb sirds izmeklēšanu ar ultrasonogrāfiju.
Diemžēl līdzestība jeb pacienta sadarbošanās ar ārstu, aktīva iesaistīšanās ārstniecības procesā, tieši kardioloģijā ir viena no zemākajām, bet komunikācija ar pacientu, manuprāt, ir burvju atslēdziņa, lai to vērstu par labu. Manuprāt, saskarsmei ar pacientu jābūt tādai, lai viņš izprastu visu, kas ar viņu notiek. Tieši kardioloģijā ir ļoti daudz mītu, piemēram, par zālēm, to blaknēm un iedarbību… Piemēram, holesterīnu pazeminošās zāles jeb statīni ir vieni no vairāk lietotajiem medikamentiem, kā arī vieni no visdrošākajiem un efektīvākajiem. Pētījumi veikti ar lielu pacientu apjomu. Bet tomēr par tiem publiskajā telpā cirkulē ir dažādi mīti – ka tie rada demenci, bojā aknas… Tāpēc daļa mana darba ir šo mītu atspēkošana. Visefektīvāk to darīt ar mierīgu sarunu, pavaicājot, kur radusies šāda informācija un pārliecība, kas liek bažīties…»
Pacientam jāizprot viss, kas ar viņu notiek.
Pēctecības vērtība
«Jau no otrā rezidentūras gada sāku dežurēt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers, kur paralēli strādāju joprojām – tas noteikti ir mani attīstījis kā speciālistu, devis labu pieredzi, kā tikt galā ar akūtām nestandarta situācijām.
Uzsākot rezidentūru, sāku darbu par pasniedzēju Rīgas Stradiņa universitātē. Un arī tas palīdz man pašam – mācot studentus, esi spiests pats bieži atkārtot teoriju, pamanīt nianses. Uzskatu, ka medicīnā vairāk nekā jebkurā citā profesijā ir svarīga pēctecība – kad savas zināšanas un attieksmi nododam jaunākai paaudzei un kad paši mācāmies no vairāk pieredzējušiem kolēģiem.»
Salauzta sirds nav mīts
«Zinātnē pašlaik strādāju pie takotsubo sindroma izpētes, ko tautas valodā sauc par salauztās sirds sindromu. Šobrīd veidoju šo pacientu reģistru Latvijā un vēlētos turpināt sekot līdzi šiem pacientiem.
Vārds takotsubo nācis no japāņu valodas, kurā tā apzīmē astoņkāju ķērāju trauku, jo sirds šīs kaites mirklī ehokardiogrāfiski atgādina šo trauku. Sindroma būtība ir tāda, ka lielā stresā mūsu
virsnieres izdala ļoti lielu daudzumu stresa hormonu – adrenalīnu, noradrenalīnu un citus –, kas toksiski iedarbojas uz sirds muskuli, radot tā bojājumus. Rodas tādas izpausmes kā pie infarkta, kā arī kardiogrammā var būt infarktam tipiskas izmaiņas. Takotsubo biežāk skar sievietes, un nozīmīga daļa no terapijas ilgtermiņā ir stresa menedžments un darbs ar emocijām. Man, piemēram, bijusi paciente, kurai takotsubo sindroms sākas pēc tam, kad viņa braukusi ar mašīnu un uz ceļa izskrējusi stirna – piedzīvojot lielu izbīli. Noteikti kādu lomu spēlē arī ģenētika.»
Ģimene dod spēku
«Arī es, kā jau daudzi mūsdienās, gribētu vairāk brīvā laika un mazāk stresa, bet, kamēr tas nav iespējams, cenšos brīvo laiku aizpildīt maksimāli kvalitatīvi. Piemēram, aktīvi pavadīt laiku kopā ar ģimeni, doties izbraukumā ārpus pilsētas vai pastaigā. Tā kā ģimenē aug dēliņš, mums ļoti patīk doties uz nelieliem piemājas zoodārziem – arī kontakts ar dzīvniekiem ir viens no terapijas veidiem. Un, protams, sports! Man ļoti patīk futbols, florbols un galda teniss, ko iespēju robežās cenšos doties kaut kur paspēlēt. Savukārt ikdienas rutīnā mani emocionāli ļoti atbrīvo datorspēles – virtuālajā pasaulē aizmirstos no ikdienas problēmām un darba stresiem un atjaunojos pirms nākamā darba cēliena.
Vēl cenšos domāt par stresa menedžmentu. Katram tas ir individuālu paradumu vai darbību kopums. Kādam stresu mazināt palīdz fiziskās aktivitātes, kādam meditācija. Man tas ir laiks, ko varu atvēlēt hobijam, un viennozīmīgi laiks kopā ar ģimeni. Ja ir grūti darbā, stresu vieglāk tolerēt, ja mājās ir miers – tad kopumā dzīvē viss ir labi.»
4 Alberta padomi tev
- Regulāras fiziskās aktivitātes – katru dienu vismaz 30 minūtes – ir pamats tam, lai sirds muskulis kļūtu stiprāks.
- Nekvalitatīvs miegs un miega trūkums būtiski pasliktina sirds veselību, jo miegā gulēt aiziet arī simpātiskā nervu sistēma un līdz ar to samazinās pulss un sirsniņa atpūšas. Tātad – jāgādā par labu izgulēšanos!
- Daudzas sirds kaites sākas bez simptomiem, tāpēc būtiski reizi gadā pārbaudīt cukura un lipīdu līmeni asinīs, veikt kardiogrammu un izmērīt asinsspiedienu.
- Samazini uzturā sāls un pārstrādātu tauku patēriņu, bet centies uz šķīvja vairāk likt šķiedrvielas, olīveļļu un zivis, kā arī olbaltumvielas saturošus produktus.
