«Kā tu vari kādam piedot, ka viņš tevi vairs nemīl?» Inga Grencberga pirmoreiz pavisam atklāti par šķiršanos
Ir vasaras sākums, Ingas Grencbergas pirmā grāmata Sestā sieva ir iznākusi angļu valodā, un viņas trešais romāns Selīna, kā tev klājas? tikko piedzīvojis atvēršanu un gozējas grāmatnīcu topu pašā augšā. Mēs beidzot tiekamies, un Ingai kājās ir apavi, kas jāienēsā, lai neberž, ejot Santjago ceļu, kurā viņa drīz pazudīs, lai atrastu kādu atbildi, bet varbūt sevi. Un es gribu, lai jūs zināt, – Inga šajā sarunā neraudāja ne reizi. Mēs smējāmies. Sirsnīgi, pašironiski, mazliet absurdi histēriski, bet neraudājām.
Foto: Liene Pētersone. Stils – Laila Trilopa. Grims un matu sakārtojums – Kristīne Papša. Kleita – Una Bērziņa. Rotas – Dinari Jewels.
Šai sarunai ir senāka vēsture. Pērn novembra vidū, redzot Ingas Instagram, ka top jauns tetovējums – sarkans diedziņš, kas vijas ap plaukstu –, spontāni viņu uzrunāju. Biju pārliecināta, ka piekritīs. Bet Inga atteica: «Tas vēl nav publiski izskanējis, tāpēc ārpusē pagaidām (!) varu justies pasargāti no naida runas, bet pirms pāris nedēļām no manis aizgāja vīrs. Vienmēr esmu sapņojusi būt SANTĀ pati ar saviem sasniegumiem, nevis – kā šobrīd sanāktu – bijusī sestā sieva ar salauztu sirdi un dzīvi.
Un šo es saku Tev kā rakstniecei un žurnālistei – ja vien mums būs tāda iespēja vēlāk pavasarī, vasarā, kad būšu mazliet sadzijusi, mēs varēsim šo manu atklātumu izmantot kā atsauci, jo, tici man, šī izlikšanās – tas visu padara vēl sāpīgāku un nomācošāku.»
Tā bija divu triju minūšu telefonsaruna darbadienas vidū. Kopš tās dienas neesmu viņu satikusi.
Pārlasīju tavu Mariju déjà vu, un man skrēja šermuļi pār muguru – tu esi uzrakstījusi savu nākotni.
Tieši nesen draudzenei teicu, ka man ir jābūt uzmanīgai, ko rakstu. Šogad tiešām es gluži kā Marija iešu Santjago ceļu, lai tiktu līdz savam okeānam.
