Negatīvs tests ne vienmēr nozīmē, ka esi vesels – mīti un patiesība par Laimas slimību

Laimas slimība vienmēr ir bijusi tāds kā karsts kartupelis. No vienas puses, daudz neskaidrību, no otras – viss skaidrs. Vieni saka: notiek slimības hiperdiagnostika, otri kreņķējas, kāpēc viņiem slimība nav laikus atklāta, nav ārstēta un ka tāpēc tagad slikti jūtas…

Pilnībā piekrītu. Jā, ir daudz cilvēku, kuri jūtas slikti, noguruši, viņiem reibst galva, ir nespēks, un tad kādā interneta forumā viņi izlasa, ka, redz, arī citiem tā ir bijis un – atklāja Laimas slimību! Jo, ja par Laimas slimību jeb aimboreliozi internetā sāk lasīt, tai var pievilkt klāt jebkuru simptomu: tiklīdz kaut kas sāp – galva, locītavas, mugura –, tā uzreiz ir Laimas slimība. Cilvēks pieķeras šai versijai. Jo – ja vainīga infekcija, tātad varēs ar antibiotikām izārstēt, šī doma šķiet vilinoša. Grūtāk pieņemt, ka sliktās pašsajūtas pamatā varbūt ir, piemēram, depresija vai izdegšana, vai kas tamlīdzīgs.

Ja paskatās prognozes, kāda būs situācija ar baktēriju rezistenci jeb nejutību pret antibiotikām 2030. gadā, rādās šausmu stāsti.

Laimas slimības pirmie simptomi vairāk vai mazāk ir zināmi. Tomēr būtu labi vēlreiz tos atgādināt. Kāds ir inficēšanās ceļš?