Rīga +13°C 
Garšaugus var audzēt parastās dobēs, augstajās dobēs, lielākos un mazākos podos un kastēs. Ja dod priekšroku parastām dobēm un stāda daudzgadīgu garšaugu, kuru gribēsies veiksmīgi pārziemināt, jāizvēlas piemērota vieta. Vairums garšaugu cēlušies Vidusjūras reģionā un mīl siltumu un sauli. Piemēram, timiāns, – iestādot to sausā, saulainā vietā, labi drenētā augsnē, garšaugs pārziemos labi, bet, ja iestādīs mitrā un ēnainā vietā, kur jau pa vasaru augam vajadzēs tērēt spēkus, lai vispār izdzīvotu, tad arī ar pārziemošanu var būt problēmas.
Tāpat saulmīļi ir rozmarīns un baziliks, arī dillēm ēnā nepatiks.
Latvijas apstākļos daudzus garšaugus var audzēt siltumnīcā – piemēram, baziliku, rozmarīnu u. c. Tāpat siltumnīca lieti noder, lai paildzinātu dažādu garšaugu mūžu – tos pašus pētersīļus var rudenī no dārza pārstādīt siltumnīcā, un tie augs un zaļos krietni ilgāk.
Audzējot garšaugus podos, tie regulārāk jālaista un arī jāmēslo. Praktisks variants ir sastādīt vairākus garšaugus liela izmēra podā vai kastē, kas nodrošinās, ka tik ļoti nebūs jāuzmana, jo lielā traukā zeme tik ātri neizkaltīs, turklāt augsnē jau pie stādīšanas var iejaukt ilgas iedarbības minerālmēslu granulas. Vienīgi jāņem vērā, ka liela kaste vai pods ar kūdras substrātu sākumā būs viegli paceļami, bet, kolīdz augsni kārtīgi salies, pārvietot būs pasmagi. Tāpēc pareizi būtu rīkoties šādi – novietot kastes vai podus pastāvīgajā vietā un tikai tad saliet.
Kādā augsnē?
Mazdārziņā nav iespējams izdabāt katram augam, tāpēc, ja vien dārzs nav pilnīgi jauns, bet ar zināmu vēsturi, tad augsne ir ielabota un jāņem par labu tāda, kāda ir. Ļoti reti mazdārziņos pH mēdz būt ļoti skābs, lielākoties tas ir ap 6 vai mazliet virs, kas der daudziem augiem. Dārza augsni var sajaukt ar rupjākas frakcijas kūdras substrātu – kūdra labi uzsūc un saglabā mitrumu, nav tik smaga kā dārza zeme, kā arī kopumā padarīs substrātu irdenāku.
Ar komposta piedevu jāuzmanās – tīru kompostu likt nevajadzētu.
Ja komposts izskatās labi un patīkami smaržo pēc sēnēm, tas teorētiski ir labs, taču ar kompostiem vispār ir tā, ka nekad nav iespējams zināt sastāvu, jo katrs ir atšķirīgs. Tāpēc ieteicamā komposta piedeva kopējā augsnes maisījumā varētu būt ne vairāk kā trešā daļa.
Klasika
Diļļu stādi – drošākais variants
Ar dillēm mēdz būt tā, ka vienam dārzniekam tās aug un otram neaug. Tāpēc par pēdējiem ir parūpējušies profesionāli audzētāji, piedāvājot stādus! Kāpēc dilles bieži neizaug, kā nākas? Lielākoties tāpēc, ka par vēlu iesēj. Dilles garās dienas apstākļos sāk ziedēt – garā diena Latvijas apstākļos iestājas ap Jāņiem. Tāpēc, ja gribas zaļas, nevis ziedošas dilles, tās jāsēj aprīlī, maijā, turklāt – vēlīnās, nevis agrās šķirnes, jo agrīnās šķirnes arī ziedēt sāk agrāk. Nākamais diļļu sējas laiks ir no jūlija beigām līdz augusta vidum, bet jārēķinās, ka rudenī (septembra beigās, oktobrī) dillēm parasti piemetas neīstā miltrasa, un tas arī nozīmē ražas beigas.
Lapu pētersīlis ir divgadīgs augs
Pētersīļi ir izturīgi un lielākoties aug labi gan atklātā laukā, gan kastēs, gan arī siltumnīcā. Ja ir augsts gaisa mitrums (piemēram, siltumnīcā), lapas būs mīkstākas, ja gaiss sausāks – cietākas.
Cilvēki nereti domā, ka pētersīlis ir daudzgadīgs, bet nē – tas ir divgadīgs.
Pirmajā gadā aug lapas, otrajā gadā sākumā arī, taču drīz vien pētersīlis taisās uz ziedēšanu un sēklu veidošanu, un lapas kļūst aizvien cietākas un koksnainākas. Pavasarī, kad tie dzen jaunās lapiņas, tās var lieliski izmantot jau tad, kad nekādu citu zaļumu dārzā vēl nav – līdz brīdim, kamēr augs sāk ziedēt un lapas kļūst nebaudāmas.
Maurloki jāgriež līdz zemei
Tiem, kuriem ne visai garšo parastie zaļie sīpolloki (īpaši, kad tie ir lieli un resni), bieži vien pret smalkajiem maurlociņiem iebildumu nav. Tos droši var audzēt gan dobē, gan podā – maurloki ir smuki, izturīgi un daudzgadīgi – ja ir laba šķirne, vispār nav problēmu. Izņemot vienu, proti, maurlociņiem diezgan ātri gribas ziedēt, un, kolīdz veidojas ziedpumpuri, paši lociņi kļūst cieti un nebaudāmi.
Ja maurloks iet ziedos, vienīgais variants ir to nogriezt līdz apakšai, lai dzen atkal jaunus lokus – ziedpumpuru izkniebšana te nepalīdzēs. Maurloku faniem, kuri vēlas uzgriezt lociņus ēdienam rītā, vakarā, ieteicams iestādīt vismaz trīs augus un tad varēs baudīt pa kārtai – vienu šķin, otru, kurš taisās ziedēt, nogriež līdz zemei, un trešais tikmēr jau būs paaudzies.
Piparmētru var savaldīt podā
Zināms, ka piparmētra, kas ir daudzgadīgs un Latvijā labi ziemojošs augs, burtiski pārvietojas pa dārzu, jo vairojas ar sakņu atvasēm un parasti vēlas augt visur citur, nevis vienā vietā. Īpaši vairākas jaunās šķirnes ir diezgan agresīvas, ar spēcīgiem dzinumiem, kas lien visur un ir gatavas iekarot arvien jaunas teritorijas. Lai viss dārzs nebūtu pilns ar piparmētrām, tās labāk norobežot – labs variants ir audzēt tās podos vai kastēs. Piparmētras var augt arī daļēji ēnainā vietā.
Gardēžiem
Baziliks
Viens no garšaugiem, ko konservatīvie latvieši gadu gaitā iemīlējuši un atzinuši par savējo. Baziliks jāaudzē katru gadu no jauna, jo tas ir viengadīgs augs. Lai augtu kupls, tas jāgalotņo – regulāri jānokniebj galotnītes (un vēlāk arī ziedpumpuri), lai stimulētu dzīt jaunus dzinumus no pazarītēm. Turklāt tieši jaunie galotnes dzinumi ir visaromātiskākie, tāpēc tos vajag svaigus lietot ēdienos.
Rozmarīns
Daudzgadīgs garšaugs ar spēcīgu aromātu, bet pie mums pārziemināt var tikai telpās – ne pārlieku siltās, toties gaišās. Ja pārziemināšanai piemērotu telpu nav, visu dzinumu pieaugumu vasaras beigās var nogriezt un izkaltēt – kaltēts rozmarīns ir līdzvērtīgs svaigiem zariņiem.
Raudene vai oregano?
Bez smaržīgā oregano nav iedomājama pica un citi itāļu virtuves ēdieni, taču Latvijā audzētā raudene ir, kā saka, pilnīgi cita opera, jo ne tuvu nav tik aromātiska. Ja vēlas oregano raksturīgo intensitāti, pie garšaugu tirgotājiem ir vērts pameklēt itāļu oregano.
Salvija
Nepelnīti maz pieprasīts garšaugs. Ārstnieciskā salvija ar savu antibakteriālo iedarbību ir ne tikai vērtīga veselībai, bet arī plaši izmantojama virtuvē – pie ceptiem kartupeļiem, ceptām akniņām, aknu pastētēm.
Franču estragons
Īsta gardēža dārzs nav iedomājams bez estragona, kuru noteikti vērts izmēģināt pie zivju ēdieniem, kā arī marinējot gurķus. Pērkot stādus, vēlams izvēlēties tieši franču estragonu, kam ir smalkāks un maigāks aromāts, salīdzinot ar tā dēvēto krievu estragonu. Pēdējais ir stiprāks garšā, aug lielāks, pat krūma izmērā, braši dzen atvases un labi ziemo.
Kā mēslot?
Ja kaut kas aug griezdamies, mēslot papildus nav obligāti, bet kopumā garšaugus var mēslot līdzīgi kā vasaras puķes, pat ar vienu un to pašu mēslojumu, jo mēslojumu sastāvs nav tik ļoti atšķirīgs, lai kļūtu bīstams. Teiksim, ja mēslošanai izmanto Kristalonu, gatavo parasto devu – 1 ēdamkarote uz spaini. Atsevišķi garšaugiem vajadzētu arī kalcija nitrātu. Tas tāpēc, ka kalcijs kompleksajos mēslojumos nav iekļauts – pamatā tur ir NPK (slāpeklis, fosfors, kālijs), tad vēl klāt magnijs un citi mikroelementi, taču kalcija nav, jo tas nesadzīvo ar citiem elementiem, veido nešķīstošus savienojumus. Tāpēc kalcija nitrāts jādod atsevišķi.
