«Nebaidieties, viņš nekož!» Stāsts par suņu uzbrukumiem un saimnieku tukšajiem solījumiem

Nepalaid garām!

Lote Apsīte

Intīmi

Kā mēs meklējām kaisli dabā: 4 mēģinājumi un viens negaidīts fināls

Dagnija Zīverte

Panākumus vai baudu - kāpēc pasaulē tieši latvieši ir vistuvāk laimīgas dzīves noslēpumam?

Bija saulaina diena… Es spēlējos kaimiņu pagalmā un atrados tālu – kā man pašai likās, pilnīgi drošā attālumā – no suņa, kurš bija piesiets pie ķēdes. Viņš rēja uz mani kā negudrs, un es, šķiet, pamēdījos. Mirkli vēlāk, kad suns ar atņirgtiem zobiem man metās virsū, es šausmās pamanīju, ka ķēde ir piestiprināta pie troses, kas stiepjas man virs galvas… To, kas notika pēc tam, esmu izdzēsusi no savas atmiņas, un vienīgais fiziskais atgādinājums par notikušo ir rēta uz plaukstas. Bet brīdis, kad dzīvnieks zvērojošā niknumā skrien man virsū, manās atmiņās ir kā sastingusi bilde, kas tā arī nekad nav izbalējusi. Gluži pretēji – tai pāri uzgūlusies vēl viena bērnības pieredze ar citu briesmoni.

Bija auksta un sniegota ziema, kad, ejot uz autobusu, pie veikala pamanīju suni. Biju viņu ievērojusi jau agrāk un vienmēr gāju ar līkumu. Arī šoreiz. Bet jau nākamajā mirklī ieraudzīju sev blakus suņa zvērojošās acis, un viņa asie zobi sagrāba manu roku. Visticamāk, es kliedzu un raudāju, bet to neatceros. Taču kaut kas viņam lika atlaist manu roku un mesties prom. Skrēju atpakaļ uz mājām pie mammas, norāvu biezo ziemas jaku un – ieraudzīju asiņojošu caurumu apakšdelmā…

Brūce ar laiku sadzija, atstājot rētu un bailes pret suņiem uz mūžu.

Katru reizi, ieraugot bez saimnieka pavadas klīstošus suņus, mani pārņem kas līdzīgs panikai un es iekšēji sāku trīcēt kā apšu lapa. Lai gan ārēji bailes cenšos neizrādīt, suņi tāpat tās jūtot pa gabalu… Tādos brīžos mēģinu kļūt neredzama, paslīdēt garām, lai mani nepamanītu un es pagūtu nokļūt drošākā vietā – prom no dzīvnieka un viņa saimnieka, kurš, protams, no tāluma sauc: «Nebaidieties! Mans suns nekož!» Līdz šim neesmu satikusi nevienu suņu saimnieku, kas domātu pretēji, kurš pieļautu domu, ka viņa četrkājainais draugs var radīt sāpes. Manā pieredzē tikai viena suņa saimniece ir atzinusi, ka viņas suns var nodarīt pāri. Diemžēl šis brīdinājums ir balstīts ļoti smagā pieredzē – mājas mīlulis bija norāvis skalpu pašas meitai.