Attiecību speciālists Gatis Līdums: Daudzas sievietes normālu vīrieti nespēj izturēt

Viņš nesen pārdevis lauku īpašumu sev mīļajā Ziemeļkurzemē, un, domājot, kur vēlas dzīvot, ģimenē lēmuši par labu Siguldai. «Kad Kurzemes īpašumu iegādājos, tur bija bijušās kolhoza ganības un krūmi līdz olām,» viņš saka sev raksturīgajā sarkastiski ironiskajā manierē. Uz tikpat ironisko jautājumu, kā jūtas, atbild: «Kā cilvēks, kurš pārdevis māju.»  
Viņš var būt skarbs un sasodīti tiešs un tieši tāpēc iemantojis popularitāti. 

– Esat teicis, ka gudrība arī attiecībās atnāk «pēc pusītes», ar to domājot – pusmūžā.
– Man atnāca pēc pusītes, jā. Pirms tam attiecībās esi kā zilonis trauku veikalā. Pēc pusītes saproti – ja satraumējam viens otru, nebūs tik forši. Un kauli arī dzīst lēnāk. Šai vecumā zini, ka kvalitāte prasa investīcijas.

– Lasot jūsu jaunāko grāmatu, secinu, ka līdz ar gadiem labu attiecību priekšnosacījumu formula saglabājas nemainīga: mazliet naudas, sekss un labi, ja draugi ik pa laikam atnāk ciemos, kaut vai kopā apēst kartupeļu pankūkas.
– Novecošana ir baigi interesantā lieta – miesa noveco, bet gars, ja vien nav strukturālu izmaiņu smadzenēs, ir mūžam jauns. Dvēsele ir mūžīga, bet infrastruktūra sabrūk. Līdz ar gadiem joprojām gribi būt mīlēts, sadzirdēts, noderīgs, atstāt savu artavu, bet, pateicoties plaši izplatītajam vecumriebumam, to nevari izdarīt, jo tiec ­futbolēts nost. 

Esmu redzējis arī jocīgus vīriešus, pretī ir absolūti adekvāta sieviete, un jautājums: no kuras ratu pakaļas šis vecis ir izkritis? 

Uz šo vecuma posmu ir nenormāls sociāls spiediens. It kā jau var krāsot matus un ievilkt vēderu, tomēr redzams – pāri sešdesmit. Un mainās attieksme. Mēs būtu daudz veselīgāka un mīļāka sabiedrība, ja varētu normalizēt to, ka cilvēkam neatkarīgi no viņa bioloģiskajiem gadiem vajadzības ir tieši tās pašas. Jā, viņš drusku lēnāk kustas vai aizelšas, bet viņam vajag to pašu un atsevišķos gadījumos – vairāk.