Pašlaik Rolands Zagorskis ir vairāk pazīstams kā Vecrīgas kluba Hamlets saimnieks, kur notiek dažādi teātra un mūzikas pasākumi. Rolanda darba kabinetā atrodas lietas, kas atspoguļo aktiera raibo mūžu un viņa aizraušanās. Tās ir skaņuplates, kurās skan Zagorska balss, grāmatas – gan paša uzrakstītās Mana atmiņu paradīze un Esmu iemīlējies, gan viņa iemīlotā Tā runāja Zaratustra. Te arī suvenīri, draugu gleznas un pat simbolisks altāris ar mammas fotogrāfiju. Bet ir viena lieta, kas uzreiz piesaista uzmanību – tā ir dzelzs važās iekalta īsta viskija pudele. «Šī ieslodzītā pudele uz mana galda stāv jau 30 gadu.
Visi esam no kaut kā atkarīgi, cits no sievietēm, cits no nikotīna, es zināmā mērā – no alkohola,»
par savu vājību žurnālam Privātā Dzīve stāsta Rolands.
«Taču pienācis laiks, kad bioloģiskais un fizioloģiskais rumpis vairs īsti netur to brūķi. Mentāli ar savu atkarību cīnos joprojām, bet, lai cīnītos vismaz vizuāli, Brīvdabas muzeja gadatirgū iegādājos šo suvenīru.» Par to, cik šis suvenīrs ir izturīgs, Zagorskis pastāsta par kādu gadījumu: «Bija reize, kad uz paģirām gribēju atvērt, bet nu – nekādi! Meklē kaut metināmo aparātu.»































































































































































