Kāds pētījums atklāj, ka slikts miegs korelē ar lielāku strīdu skaitu, un tas nav nekāds pārsteigums – ja pamosties aizkaitināts pēc sliktas nakts, tas neveicina mīlošas attiecības. Pētījumi liecina, ka miega trūkums ietekmē arī pāra spējas risināt konfliktus – proti, pāri, kuriem bija labāks miegs, labāk spēja tikt galā ar domstarpībām.
Tāpēc arvien populārāka arī Eiropā kļūst miega šķiršanās, kad partneri apzināti izvēlas gulēt atsevišķi, lai gan sabiedrības priekšstati par pareizu laulību to joprojām uzskata par tabu. Daudzi pāri to patur noslēpumā, daudzi nejūtas ērti atzīt, ka guļ atsevišķi, tieši šīs sociālās stigmas dēļ.
Gulēšana kopā – pārāk romantizēta
Mūsdienās ideja, ka laulātajiem būtu jāguļ kopā vienā gultā, šķiet pašsaprotama. Kopā gulēšana tiek uzskatīta par tuvības, harmonijas un veiksmīgu attiecību simbolu. Antropologi norāda – gulēšanas paradumi vairāk atspoguļo sabiedrības normas nekā bioloģiskas vajadzības. Mēs neesam bioloģiski ieprogrammēti gulēt kopā vai atsevišķi. Piemēram, vairākās Āzijas kultūrās, kur laulība ir cieši saistīta ar ģimenes struktūru, nevis romantiku, kopīga gulta nav pašsaprotama. Turpretī Rietumu pasaulē, kur laulība ir individualizēta un balstās emocijās, kopīgā gulta tiek uzskatīta par mīlestības apliecinājumu.
Pirmsindustriālajā sabiedrībā gulēšana vienā gultā bija saistīta ar nepieciešamību, nevis romantiku. Īpaši Eiropas laukos un zemākās sociālajās šķirās cilvēki dalīja vienu guļvietu ar visiem ģimenes locekļiem – ne tikai laulāto, bet arī bērniem, reizēm pat svešiniekiem, neatkarīgi no radniecības vai dzimuma. Tas bija saistīts ar praktiskiem apsvērumiem, piemēram, lai būtu siltāk, kā arī telpas trūkuma dēļ.
Turpretī bagātākās ģimenēs, ne tikai karaļnamos, laulātie bieži gulēja atsevišķās istabās. Tā bija zīme, ka pāris ir pietiekami turīgs, lai katram nodrošinātu savu dzīves telpu.
Apciemot vienam otru naktī bija privāta izvēle, nevis ikdienas norma. Turklāt apgaismības laikmetā pieauga izpratne par individuālismu, ķermeņa higiēnu un personisko telpu.
Līdzīgi citās kultūrās. Piemēram, Japānā gulēšana atsevišķi uz grīdas, uz matračiem, bija normāla prakse. Arī dažās Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju ciltīs gulēšana nebija strukturēta pēc pāra modeļa – svarīgāka bija visas ģimenes vai cilts kopība.
Industriālajā laikmetā, 19. gadsimtā, līdz ar pilsētu izplešanos un dzīves telpas samazināšanos aizvien vairāk pāru sāka dalīt vienu gultu vienkārši telpas trūkuma dēļ.
Tiesa, šajā laikā, īpaši Viktorijas laikmetā Anglijā, attīstījās romantisma kustība, kas uzsvēra personīgo jūtu nozīmi laulībā, līdz ar to mainījās priekšstati par laulību kā balstītu mīlestībā, nevis tikai pienākumos. Savukārt mīlestība tika saistīta ar fizisku tuvību. Tad radās termins laulāto guļamistaba, un kopīga gulta kļuva par šīs jaunās, romantizētās laulības izpratnes simbolu, apvienojot fizisko tuvību ar emocionālo saikni.
Teju līdz 1950. gadiem kopīga gulēšana vienā gultā tika uzskatīta par vecmodīgu un neveselīgu (īpaši sievietei). Taču 20. gadsimta gaitā, it īpaši pēc Otrā pasaules kara, viena gulta laulātajiem atkal kļuva populāra. Šo priekšstatu stiprināja masu kultūra – filmas, reklāmas, padomi sieviešu žurnālos, uzsverot, ka romantiskā partnerībā tuvība nozīmē arī fizisku tuvumu un kopīga gulta ir ideālu attiecību simbols. Jau līdz 1960. gadiem atsevišķo gultu prestižs bija zudis. Šis īsais vēsturiskais atskats liecina, ka gulēšana kopā nav universāla patiesība, tā ir kultūras un laikmeta radīta norma.
Iemesli, kāpēc pāri izvēlas miega šķiršanos
Lūk, dažu sieviešu pieredze, kāpēc viņas spēra šo soli.
- Krākšana
«Mans vīrs krāc ļoti skaļi. Esmu izmēģinājusi daudz ko – dažādu veidu ausu aizbāžņus, meditāciju pirms miega, bet nekas nelīdzēja. Naktīs viņu grūstīju, lai pārtrauc, bet, tā kā biju pamodusies, aizmigt vairs nevarēju un gāju uz otru istabu – pie meitas. Sāku just, ka kļūstu aizkaitināta. Kad viņš ar draugiem aizbrauca makšķerēt un nebija pa nakti mājās, sapratu, ka esmu lieliski izgulējusies.
Pārcēlos uz blakus istabu un no rītiem modos smaidīga, jo – izgulējusies!»
- Atšķirīgi miega režīmi
«Es mostos agri, ap pieciem sešiem, un tas nozīmē, ka laikus, ap desmitiem, eju gulēt. Vīram ir otrādi – viņš ap desmitiem tikai beidz darbus un grib gultā vēl arī palasīt vai ko paskatīties telefonā, bet man pat vismazākā gaismiņa traucē. Neglāba arī risinājums, ka viņš nāk gultā tikai tad, kad patiešām iet gulēt. Acīmredzot mans miegs nebija tik dziļš, jo es no tā atmodos.»
- Nesaskaņas par istabas temperatūru
«Man patīk vēsa guļamistaba, es gribu gulēt pie atvērta loga arī ziemā, bet viņš salst un vienmēr, kad saaukstējās, teica, ka tas aukstās guļamistabas dēļ. Sākumā centāmies to risināt ar divu segu palīdzību. Viņam – krietni siltāka. Bet tas nelīdzēja. Tāpēc viņš arvien biežāk sāka gulēt viesistabā uz dīvāna, un mūsu attiecības ir pat uzlabojušās.»
- Vēlme pēc personīgās telpas un autonomijas
«Manuprāt, katram cilvēkam nepieciešama sava telpa – ne tikai fiziska, bet arī psiholoģiska. Varbūt tāpēc, ka esmu vienīgais bērns ģimenē un vienmēr dzīvojusi savā istabā, man noteikti vajag savu telpu. Man vajag vietu, kur esmu tikai es. Vislabāk guļu tikai tad, kad esmu viena. Tāpēc šajās attiecībās uzreiz, pirms dzīvošanas kopā, teicu, ka esmu par gulēšanu atsevišķi. Draugs pabrīnījās, bet atklāti izrunājāmies – arī par to, kā es redzu mūsu tuvību. Tā nu dzīvojam kopā, bet guļam atsevišķi, un mūsu attiecības nav pasliktinājušās.»
- Nemierīga kustēšanās un mēnessērdzība
«Mans vīrs ne tikai nemierīgi guļ, nepārtraukti grozoties, bet miegā runā un dažkārt arī pamostas, pieceļas sēdus vai pat staigā pa istabu. It sevišķi tad, kad darbā stress. Protams, es arī pamostos un no uztraukuma neaizmiegu. Tagad, kad guļam atsevišķi, es beidzot izguļos, jo šajā istabā viņš šī gada laikā nav ienācis.»
Un kā ar seksu?!
Lai gan, guļot atsevišķi, daudziem uzlabojas miega kvalitāte, līdz ar to emocionālā un fiziskā labsajūta, pāriem jāapzinās arī iespējamie izaicinājumi, un lielākais pret gulēšanai atsevišķi ir tuvības zaudēšana. Ir miega un attiecību eksperti, kas uzskata, ka pāriem vajadzētu gulēt kopā, jo tas ir veselīgāk attiecībām. Gulēšana kopā veicina piesaistes hormonu izdalīšanos un uzlabo garīgo veselību. Kad guļat kopā ar partneri, jūsu smadzeņu miega viļņi sinhronizējas, tas uzlabo miega kvalitāti un, kā uzskata eksperti, veicina veselīgas attiecības. Viņi aicina meklēt citas iespējas atrisināt iemeslus, piemēram, vīra krākšanu var novērst medicīniski.
Tomēr, ja neizdodas iemeslus novērst citādi un nolemts gulēt atsevišķi, tad jāapzinās: ja gulēsiet atsevišķi bez apzināta lēmuma par to, kā saglabāsiet tuvību, tas var novest pie emocionālas attālināšanās.
Turklāt gulta ir ne tikai seksa laukums, tā bieži kalpo kā neformāla vieta pieskārieniem, sarunām pirms miega.
Jā, fiziska atšķirtība naktī var radīt emocionālas atsvešinātības sajūtu, bet tikai tad, ja netiek pieliktas apzinātas pūles tuvības uzturēšanai. Svarīgi saglabāt juteklību un seksualitāti dzīvu. Pāri joprojām var samīļoties, piedzīvot intīmus mirkļus un seksu, pirms dodas gulēt katrs savā guļamistabā.
Lai miega šķiršanās būtu veiksmīga
- Atklāta komunikācija. Viss sākas ar sarunu. Izvēlies piemērotu brīdi, kad šo tēmu apspriest. Eksperti iesaka izvairīties no vainošanas, piemēram: «Tu mani nakts laikā traucē.» Atzīsti, ka tev nav izdevies labi izgulēties, jo jūsu miega paradumi atšķiras. Un tad piedāvā risinājumu: vai viņš būtu atvērts izmēģināt ko tādu, kas varētu derēt jums abiem? Ja partneris piekrīt, tad vērts pateikties, cik ļoti novērtē, ka otrs ieklausās un iesaistās. Ja miega šķiršanās notiek bez atklātas sarunas, tas var būt simptoms dziļākām attiecību problēmām. Psihologi uzsver, ka svarīgs ir nevis fakts, kur mēs guļam, bet kāpēc.
- Izmēģinājuma periods. Eksperimentējiet. Varbūt sāciet ar trim naktīm nedēļā, lai redzētu, kā jūtaties. Vairāki pāri guļ atsevišķi darba dienās, bet kopā brīvdienās.
- Tuvības uzturēšana. Ieplānojiet laiku randiņiem, fiziskai tuvībai un emocionālai saiknei, lai novērstu iespējamo atsvešināšanos. Ieplānojiet kopā būšanu pirms miega. Dienas laikā apskaujieties, pieskarieties viens otram, piemēram, virtuvē vai skatoties TV.
Miega šķiršanās nav zīme, ka attiecības sabrūk. Tā var būt zīme, ka abi partneri meklē veidus, kā saglabāt tuvību, rūpējoties arī par savu miegu, veselību un mentālo līdzsvaru. Gulēt atsevišķi nav mīlestības trūkuma pazīme. Tā var būt līdzjūtīga izvēle – pret sevi un partneri. Svarīgākais ir atklātība, cieņa un gatavība pielāgoties.
Miega šķiršanās bieži vien ir ceļš uz cieņpilnu kopdzīvi, kur abi partneri respektē viens otra vajadzības.
Dažkārt tieši šī distance palīdz saglabāt tuvību. Intimitāte, tuvība un laulība var pastāvēt dažādos veidos – arī ārpus vienas gultas. Galu galā, attiecību kvalitāti nemēra pēc kopīgas gultas, bet pēc savstarpējas cieņas.
































































































































































