Rīga +16°C 
Vispār ir atklātas daudzas asinsgrupu sistēmas, vairāk nekā trīsdesmit. Asins grupu un rēzus piederību nosaka no vecākiem pārmantotie gēni. Grupas ir atšķirību kopumi. Taču vissvarīgākā ir tieši ABO un rēzus faktora sistēmas. ABO asinsgrupu sistēmu raksturo A un B antigēni uz sarkanā asins ķermenīša jeb eritrocīta virsmas.
Būtībā tie ir cukuri, polisaharīdi.
O grupai uz eritrocīta virsmas nav šo antigēnu, A grupai uz tās atrodas A antigēns, B grupai – B antigēns, AB grupai uz eritrocīta virsmas ir gan A, gan B antigēni.
Savukārt O grupas plazmā jeb asins baltajā daļā ir A un B antivielas (aglutinīni), A grupas plazmā – B antivielas, B grupas plazmā – A antivielas, AB grupas plazmā šo antivielu nav. Proti, normāli cilvēka asins plazmā nav antivielu pret paša eritrocītu antigēniem. Kas notiek pie asins pārliešanas, kad izmanto nepareizās asinis? Uz eritrocītu virsmas esošie antigēni, kombinējoties ar plazmā esošajām antivielām, veido antigēnu-antivielu kompleksu, eritrocīti salīp, attīstās hemolīzes process – eritrocīti sairst, tas bojā nieru audus, un, ja laikus neaptur šo procesu, saprotot, ka pārlietas neatbilstošas asinis, cilvēks var arī aiziet bojā.
Otra nozīmīgākā ir rēzus antigēnu sistēma, ko apzīmē ar Rh. Proti, Rh (D) antigēns, kas ir olbaltums, atrodas eritrocītu membrānā.
Ja cilvēkam ir D antigēns, viņš ir rēzus pozitīvs, bet, ja nav, – rēzus negatīvs. Tikai 15 procenti ir rēzus negatīvi cilvēki, kuru eritrocītu apvalciņos nav šīs olbaltumvielas – rēzus faktora. Tātad – rēzus negatīvam cilvēkam pārlejot rēzus pozitīvas asinis, lai gan tās pašas, kas viņam, veidojas rēzus konflikts, tas ir, tiek izstrādātas antivielas pret rēzus antigēnu. Jāatceras, ka rēzus negatīvam cilvēkam pārliet rēzus pozitīvas asinis vienu reizi mūžā var atļauties, jo antivielas pēc šīs pirmās saskares veidosies. Taču otrreiz vairs gan tā nedrīkst darīt.
Savas slimības un diētas?
Pastāv uzskats, ka katrai asinsgrupai esot raksturīgas slimības. Ērcēm vairāk patīkot cilvēki ar A asinsgrupu, savukārt B grupas īpašniekiem esot dabisks aizsargmehānisms, kas ērces atvairot. Pētījumos esot pierādīts, ka specifiska antigēna dēļ noteiktas asinsgrupas sievietes no cistīta ciešot par 20 procentiem biežāk, jo viņām neveidojas dabiskā aizsargreakcija pret baktērijām, kas iekļūst urīnpūslī. Cilvēki ar O grupas asinīm ļoti reti saslimstot ar malāriju smagā formā, bet ar A grupas asinīm daudz vieglāk pārcieš mēri.
Salīdzinājumā ar O asinsgrupas pārstāvjiem, cilvēkiem ar A, B, AB asinsgrupu ir lielāks aizkuņģa dziedzera vēža risks.
Esot veikts arī pētījums, kurā atklāts, ka cilvēkiem ar AB asinsgrupu vecumdienās ir par 82 procentiem lielākas iespējas attīstīties domāšanas, atmiņas problēmām nekā cilvēkiem ar citām asinsgrupām. Kad sākās kovida pandēmija, rakstīja, ka cilvēkiem ar A asinsgrupu risks, ka Covid-19 būs ļoti grūti ārstējams, ir divreiz lielāks nekā ar O grupu. B un AB asinsgrupai nekāda īpaša tendence neesot novērota…
Šādi uzskati ir par daudzām slimībām, taču principā absolūta pamatojuma šādām sakarībām īsti nav.
Jāņem vērā arī tas, ka mūsu populācijā principā ir vairāk O un A asinsgrupas cilvēku, līdz ar to sanāk, ka skaitliski viņi biežāk slimo ar kādām slimībām nekā, piemēram, AB asinsgrupas cilvēki, kuru populācijā vienkārši ir mazāk. Līdz ar to eritrocītu struktūra, kas katrai asinsgrupai atšķiras ar antigēnu esību vai neesību un piesaista vai nepiesaista kādas infekcijas slimības ierosinātāju, ir riska faktors, nevis simtprocentīga iespējamība.
Arī uzskatu, ka katrai asinsgrupai esot savas piemērotākās diētas, mediķi vērtē skeptiski.
Ja kāds cilvēks vēlas šīm diētām sekot, lai to dara, taču pārliecinošu pētījumu par asinsgrupu saistību ar diētām nav.
Par donoru – tikai līdz 65 gadiem
Šobrīd laboratoriski pārbauda visu donoru asinis, vai tajās nav pazīmju, kas liecina par saslimšanu ar HIV, C vai B hepatītu, sifilisu, un, kamēr tas nav izdarīts, neviens asins paraugs tālāk netiek izplatīts. Šo četru infekciju aģenti var cirkulēt asinīs arī bez aktīvas saslimšanas fāzes. Citur pasaulē skatās arī, vai asinīs nav liecību par inficēšanos ar malāriju, E hepatītu, Epstaina–Bāras vīrusu.
Latvijā par donoru var būt tikai līdz 65 gadu vecumam, lai gan mums tagad ir izcili seniori, kuri jūtas vienkārši lieliski.
Šobrīd speciālistu aprindās diskutē, ka varbūt ar laiku par donoru drīkstēs būt jau no 17 gadiem, ja cilvēks to vēlas. Un arī nedaudz ilgāk, ja cilvēks jau bijis donors. Pirmreizējos donorus gan Valsts asinsdonoru centrs pieņem tikai līdz 60 gadu vecumam. Ja atkārtoti ziedo asinis, to var darīt līdz 65 gadu vecumam.
Ņemot vērā, ka populācija noveco, arī donori kļūst arvien vecāki, savukārt jauniešiem ir daudzi citi ierobežojoši faktori, kuru dēļ viņi nedrīkst būt donori. Starp šiem faktoriem ir arī veselības stāvoklis – daudziem tas nav spožs. Jaunieši tagad bieži tetovējas vai arī ir bijušas kādas sīkas ķirurģiskas manipulācijas, un pēc tam četrus mēnešus nedrīkst ziedot asinis. Par laimi, skaistuma injekcijas, ja tās notiek legālā kosmetoloģijas iestādē, nav šķērslis jau nākamajā dienā kļūt par donoru, arī pēc vakcinācijas, ja nav ievadīta dzīvā vakcīna.
Ceļojumi bieži ir ierobežojošs faktors – atgriežoties no eksotiskas valsts, vismaz 28 dienas nedrīkst nodot asinis.
Ierobežojumu noteikšanā Latvijā vadās pēc Pasaules Veselības organizācijas regulāri publiskotā endēmisko valstu saraksta, no kurām atgriežoties ir jāievēro piesardzība. Ir daudz ierobežojošu faktoru, kas neļauj būt par asinsdonoru, tāpēc pieļauj, ka veseliem cilvēkiem donorēšanas vecumu tuvāko gadu laikā palielinās. Lai gan pēc 65 gadiem cilvēkam pašam šis puslitrs asiņu ir ļoti nepieciešams, tikai viņš īsti to neapzinās, jo jūtas labi. Tomēr organisma novecošanas procesi rit savu gaitu, asinsrade līdz ar vecumu proporcionāli samazinās, cilvēka paša spējas saražot sev asinis arī lēnītēm sarūk.
Asins ziedošana trenē organismu!
Tā gan ir taisnība, ka, regulāri nododot asinis, cilvēks uztrenē organismu atjaunot asinis. It īpaši vīriešiem tas ir būtiski, jo sievietes jau tāpat ir trenētas pastāvīgi zaudēt asinis. Tāpēc arī kopš aizpagājušā gada starptautiskās vadlīnijas mainījās – iepriekš vīrieši un sievietes asinis no jauna varēja nodot pēc 9 nedēļām, bet tagad noteikts, ka vīrieši var turpināt nodot asinis ik pēc 9 nedēļām, sievietēm šo periodu pagarināja – tagad tas ir 13 nedēļas.
Jo sievietēm vairāk novēroja pazeminātu hemoglobīna līmeni asinīs.
Pētījumi pieradījuši, ka vīriešiem regulāra asins ziedošana, tātad noteikta asiņu apjoma zaudēšana, adaptē organismu iespējamiem negadījumiem. Piemēram, ir avārija, pēkšņs asins zudums, tad vīrietim, kurš ir regulārs asins donors, būs zināmas priekšrocības no organisma adaptācijas spējām sagaidīt palīdzību un varbūt tik ātri neieslīgt hipovolēmiskā šokā tieši straujā asins zuduma dēļ. Jo organisms domā: «Hm, puslitrs nost? Tas ir normāli.»
Pētījumos ir pieradīts, ka veselam cilvēkam, pastāvīgi veicinot asinsrades procesu, tā varētu būt profilakse pret daudzām slimībām. Tas ir veselīgi sirds un asinsrites sistēmai. Ziedojot asinis, donors atbrīvojas no vecajiem eritrocītiem, un tad organisms ražo jaunus, kas efektīvāk izplata skābekli visā organismā.
Veselam cilvēkam – bez temperatūras, infekcijām, ar normālām organisma funkcijām – asinis ir sterilas.
Tāpēc aicinājumi dažādos veidos ar uztura bagātinātājiem vai speciālām procedūrām attīrīt asinis no šlakvielām, sārņiem un tā tālāk gan ir blēņas un mārketings. Asins attīrīšanai mums ir nieres un aknas, kas nodarbojas ar organisma šlakvielu izvadīšanu. Savukārt donoriem būtu svarīgi atcerēties vismaz divas stundas pirms donācijas neēst neko taukainu, jo tas pēc tam varētu traucēt izmeklēt viņa asins paraugu.
To dara tāpēc, ka pēdējos gados arvien vairāk pieaug tā sauktās treknās asinis. Kopumā šīm asinīm nekas nekait, bet analīžu stobriņā, kas domāts izmeklēšanai, sastājas paaugstināts tauku saturs – hiloze. Būtībā asins plazma kļūst balti pienaina, un tādas asinis vairs nevar ielikt izmeklēšanas iekārtās. Ja donora ziedotās asinis nevar izmeklēt, tātad tās tālākai izmantošanai nav derīgas.
Cik daudz asiņu tevī riņķo?
- Cilvēka organismā ir aptuveni 60 procentu ūdens (bērniem 70–80 procentu).
- Cirkulējošo asiņu apjoms pieaugušajiem ir 7 pro centi no ķermeņa masas jeb 60– 70 mililitru uz kilogramu svara, jaundzimušajiem – 85–90 mililitri uz kilogramu svara.
- Visas asins šūnas veidojas no kopējas priekšteces – polipotentās cilmes šūnas –, un tas notiek kaulu smadzenēs.
- Asinsrades audi ir ļoti aktīvi. Diennakts laikā pieaugušam cilvēkam uz vienu kilogramu masas kaulu smadzenes saražo 2,5 miljardus eritrocītu un 2,5 miljardus trombocītu.
- Eritrocītiem dzīves ilgums ir četri mēneši, tātad 100–120 dienas, trombocītiem – tikai 7–10 dienas.
Ņem vērā!
Īpašas ir O grupas rēzus negatīvās asinis, jo O grupas rēzus negatīvās asinis var pārliet cilvēkiem ar jebkuru asinsgrupu. Šādas asinis ir tikai 8 procentiem donoru. Tās pieprasa vienmēr un visur. Savukārt viņi paši drīkst saņemt tikai savas asinis. Šajā ziņā universālākie recipienti – pacienti – ir ar AB rēzus pozitīvo asinsgrupu, jo viņi kritiskā situācijā var saņemt visu asinsgrupu asinis. Taču šādu cilvēku arī ir vismazāk.
