Salas dienviddaļā slejas 18. gadsimta baroka pils un sporta bāze, bet ziemeļu virzienā – palieņu pļavas ar retu sugu augiem, savvaļas zirgiem un putnu ligzdošanas paradīzi. Pilssala padara Jelgavu par vienu no retajām Eiropas pilsētām, kur pašā centrā saglabājusies plaša neskartas dabas teritorija.
Ir pavisam agrs rīts. Esmu atnākusi līdz skatu tornim pie pašas Lielupes. Zied cigoriņi, pelašķi…Uzkāpju tornī. Man paveras panorāma ar divām upēm un pilsētu. Virs zirgu mugurām kā salūta buķete gaisā uzspurdz milzīgs strazdu bars. Saule met spožu taku pāri gludajai ūdens virsmai. Pēkšņi redzu – upē ir peldētājs.
Ar visiem garajiem matiem – Einārs… Savvaļas feinšmekers.
Jau divdesmit sešus gadus Pilssala nav iedomājama bez Eināra Nordmaņa klātbūtnes. 19 gadus – bez viņa pieskatītajiem savvaļas zirgiem, kas nu kādu laiku jau oficiāli dokumentēti arī kā viņa īpašums.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.


































































































































































