Tikai SANTA+ vārda dienā! Atver 🎁 te! 
Rīga +17°C 
Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis uzsver: «Klimata pārmaiņu ietekme aizvien izteiktāk ir pamanāma visā pasaulē, un arī Latvija nav no tās pasargāta. Latvijā klimata pārmaiņu sekas izjutīsim kā biežākus ekstrēmus laikapstākļus – karstuma viļņus, ļoti stipras lietusgāzes, vētras, plūdus un sausuma periodus.
Tātad tā nav pēdējo gadu īpatnība, bet gan laika apstākļi, ar kuriem mums būs nākotnē jāsadzīvo dažādos gadalaikos visos Latvijas novados. Sarežģītākais, ka šie ekstrēmi būs aizvien biežāki, spēcīgāki, un mums ātri ir jāmeklē veidi, kā pielāgoties jaunajām laika apstākļu īpatnībām. Tāpat mums jāstrādā, lai mazinātu klimata pārmaiņas un vēl spēcīgākus ekstrēmus nākotnē.»
Dabā balstīti risinājumi
Ko tad īsti darīt? Ja pēc spēcīgām lietusgāzēm īpašumā pastiprināti uzkrājas ūdens, jāņem vērā, ka šī problēma pati no sevis nepazudīs un klimata pārmaiņu ietekmē pat saasināsies, jo zinātnieki paredz, ka nākotnē gan spēcīgas lietusgāzes, gan karstuma viļņi kļūs biežāki un intensīvāki.
Taču katrs savā īpašumā var darīt daudz ko, lai šīs problēmas mazinātu, un viena no iespējām ir dabā balstīti risinājumi.
Kā skaidro Baltijas Vides Foruma speciālisti, dabā balstīti risinājumi ir pasākumi, kas izmanto vai atdarina dabas procesus. Tie palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām, mazināt ar ekstremāliem laikapstākļiem saistītos riskus, padarīt pilsētvidi veselīgāku iedzīvotājiem, uzlabot bioloģisko daudzveidību, risināt ar ūdensapgādi saistītas problēmas. Dabā balstīti risinājumi nereti ir lietderīgāki un izmaksu ziņā efektīvāki nekā tehniskie, tomēr risinājumu izvēlē jāņem vērā konkrētā īpašuma apstākļi. Bieži vien labāko rezultātu var sasniegt, apvienojot tehniskos un dabā balstītos risinājumus.
Kā dabiski apsaimniekot lietusūdeni?
Pilsētvidē, kur ir maz apstādījumu un daudz ūdensnecaurlaidīgu virsmu, spēcīgu lietusgāžu laikā bieži rodas applūšana, jo ūdenim nav, kur iesūkties zemē, un lietusūdens kanalizācija nespēj vienlaikus uzņemt tik lielu ūdens daudzumu. Ar dabā balstītiem risinājumiem lietusūdens apsaimniekošanai var samazināt necaurlaidīgo virsmu platību, veicināt ūdens infiltrāciju augsnē un palēnināt lietusūdens noteci. Jo vairāk ūdens ar dažādu ieplaku, palieņu un citu elementu palīdzību tiek aizkavēts pirms nonākšanas lietusūdens novadīšanas sistēmā, jo efektīvāk notiek liekā ūdens novadīšana.
Tāpēc ieteicams samazināt cieto segumu platību un palielināt apstādījumu un ūdenscaurlaidīgu segumu īpatsvaru savā pagalmā un dārzā.
Lietusūdens apsaimniekošanu ieteicams sākt iespējami tuvu noteces avotam. Galvenās vietas, kur īpašumā veidojas notece, ir ēku jumti un citas ūdensnecaurlaidīgas virsmas, tāpēc piemēroti lietusūdens risinājumi būtu jāierīko uz ēkām vai to tiešā tuvumā, piemēram, zaļie jumti, zaļās sienas, lietusūdens savākšanas tvertnes, bet drošā attālumā no ēkām jāierīko ūdenscaurlaidīgi segumi, lietusūdens uzkrāšanas dīķi, lietusdārzi.
Kas ir lietusdārzs?
Lietusdārzos ieteicams stādīt augus, kas sastopami mūsu dabiskajās pļavās, kur valda lietusdārzam līdzīgi apstākļi, proti, periodiska applūšana mijas ar sausuma periodiem. Izvēloties augus, jāņem vērā, ka katrs lietusdārzs ir atšķirīgs, tāpēc ieteicams stādīt vairāku sugu augus, lai nodrošinātu pietiekamu sugu daudzveidību gadījumam, ja daļa augu konkurences vai citu apstākļu dēļ neieaugas.
Baltijas Vides Foruma valdes locekle un vides eksperte Anda Ruskule skaidro, ka lietusdārzus un ieplakas, kas paredzētas lietusūdens savākšanai, attīrīšanai un uzsūkšanai gruntī, ir diezgan viegli izveidot dārzā, izrokot lēzenus reljefu padziļinājumus, kurus var apaudzēt ar zāli un pļaut. Tādā veidā to kopšana būs diezgan viegla, taču tajā pašā laikā tas palīdzēs savākt ūdeni un ļaus tam pamazām iesūkties zemē.
«Šādus risinājumus esmu izveidojusi arī savā dārzā, un to darīju tīri intuitīvi, vēl pirms man bija profesionāla pieredze, un tas tiešām darbojas. Vienkāršākais ir izveidot lēzenu padziļinājumu, tādu kā dīķīti, ko var aizaudzēt ar zāli un var izpļaut.
Šajos nelielajos grāvīšos un padziļinājumos ūdens efektīvi sakoncentrējas un pamazām infiltrējas pat tad, ja nav iespēju to novadīt tālāk.
Tā kā ūdens iesūcas, jādomā par pamatu – apakšu var izlikt ar šķembām, ar granti un virsū augsni –, galvenais ir veicināt ūdens iesūkšanos augsnē. Tas labi darbojas tad, ja ir tāda kā mitrainīte, kas ir kā švamme, kas uzsūc ūdeni. Reljefa padziļinājumi palīdz ūdenim satecēt, sakoncentrēties un pamazām iesūkties vai pa grāvīšiem aizvadīties citur, bet jāmēģina tikt vaļā no domas, ka ūdeni vajag aizvadīt pēc iespējas ātrāk projām uz kādām notekām. Jo tās spēcīgu lietusgāžu laikā vienkārši nestrādā. Tā vietā mums vajag ūdeni infiltrēt augsnē,» uzsver Anda Ruskule.
Pārbaudi jumtu!
Runājot par tehniskiem risinājumiem, lai māju pasargātu no stiprām lietavām, svarīgākais ir ātri novadīt ūdeni prom no ēkas pamatiem un nepieļaut tā iekļūšanu caur jumtu, logiem vai pagrabu. Svarīgi notīrīt notekcaurules un notekūdeņu caurules un pārliecināties, ka ūdens brīvi aizplūst un izplūde atrodas pietiekami tālu no pamatiem.
Tāpēc pārbaudi jumtu, īpaši šuves, skārda savienojumus, skursteņa apkārtni un vietas ap jumta logiem. Mājas jumtu no stiprām lietavām vislabāk pasargā ar regulāru pārbaudi un ūdens novadīšanas sistēmas sakārtošanu. Laikus pārbaudi jumta segumu, vai nav saplaisājušu, salauztu vai izkustējušos dakstiņu, šīfera lokšņu, skārda savienojumu. Pārbaudi savienojumus ap skursteni, ventilācijas izvadiem, jumta logiem un jumta plakņu krustojumiem. Tie ir biežākie noplūžu punkti.
Lietusūdens teknēs sakrīt un sakrājas dažādi netīrumi, lapas, putekļi, ziedputekšņi, un noteka var sākt aizaugt.
Tāpēc visprātīgāk notekas pēc lapu krišanas mehāniski iztīrīt. Vēl labāk – divas reizes gadā, arī pēc ziemas. Vienkāršākais veids, kā iztīrīt notekas, – vienkārši ar rokām, ar dārza šļūteni, karčeru. Taču, tīrot reni ar rokām, vairākas reizes jākāpj augšā un lejā, jāpārvieto kāpnes, un tas nav nemaz tik ērti. Tāpēc var iegādāties speciālu notekreņu tīrīšanas robotu vai izmantot profesionāļu pakalpojumus.
Pēc stipra lietus apskati arī bēniņus. Mitri plankumi, tumšāks koks, pelējuma smaka vai ūdens pilieni liecina par problēmu, pat ja no ārpuses jumts izskatās labs.
Pasargā pagrabu
Privātmājas pagrabu no stiprām lietavām vislabāk aizsargāt, novēršot ūdens nokļūšanu pie pamatiem un nodrošinot, ka ūdenim ir novadīšanas ceļš. Notekūdeņus novadi tālāk no mājas. Jumta notekcauruļu izvadēm nevajadzētu beigties tieši pie pamatiem. Ūdeni novadi uz lietus kanalizāciju, infiltrācijas risinājumu vai citu piemērotu vietu. Pārbaudi reljefu ap māju. Zemei jābūt ar slīpumu prom no ēkas.
Ja ūdens krājas pie pagraba sienām, tas palielina noplūdes risku.
Pārbaudi hidroizolāciju ap pamatiem. Ja pagraba sienas ir mitras vai parādās ūdens caur plaisām, ilgtermiņa risinājums var būt ārējā hidroizolācija un drenāžas sistēma. Iztīri drenāžas sistēmu. Aizsērējusi pamatu drenāža var padarīt pagrabu īpaši ievainojamu stipra lietus laikā. Aizsargā pagraba logus un ieejas. Logu bedrēm jābūt ar brīvu ūdens novadi; zemākām durvīm var izmantot pagaidu ūdens barjeras.
Lai ūdens nekrājas pagalmā!
Pagalms ir viena no svarīgākajām vietām, ja grib pasargāt māju un pagrabu no stiprām lietavām. Pārbaudi lietusūdens akas un restes. Iztīri lapas, dubļus un citus nosprostojumus. Ja pagalmā veidojas peļķes, iespējams, vajag ierīkot drenāžas renes, lineāro ūdens savākšanu vai infiltrācijas risinājumu. Neveido augstas dobes vai dekoratīvus uzbērumus tieši pie mājas sienas, kas var novirzīt ūdeni uz pamatiem.
Bruģa un betona segumam jābūt ar slīpumu prom no mājas.
Ja ūdens stāv pie fasādes, segums, iespējams, jāpielabo. Zālienu un augsni izmanto kā ūdens aizturētāju. Vietās, kur tas iespējams, lietusdārzs vai neliela ieplaka var savākt un pakāpeniski uzsūkt lietusūdeni.
Ja stiprs lietus gaidāms jau šodien!
Ātrākais, ko var izdarīt pats: iztīrīt notekas un lietusūdens restes, novirzīt notekcauruļu izplūdes prom no mājas, pārvietot vērtīgās mantas no pagraba un zemākajām telpām augstāk un, ja iespējams, sagatavot smilšu maisus vai citas ūdens barjeras.
