Rīga +6°C 
Mūsu divas X hromosomas
Vīrietim X hromosoma ir viena, sievietei – divas. X hromosoma nosaka virkni gēnu, kas ietekmē imūno sistēmu. Lai sievietes organisms nesaņemtu dubultu šo gēnu devu, katrā šūnā viena X hromosoma lielākoties tiek apklusināta. Tomēr ne pilnībā – atsevišķi tās gēni reizēm turpina darboties. Tātad dažiem ar imunitāti saistītiem gēniem sievietes organismā var būt papildu aktivitāte.
Mūsu dzimumhormoni
Daudzas autoimūnās slimības sievietes biežāk skar reproduktīvajā vecumā, kad estrogēna līmenis ir augstāks. Dzimumhormoni, tostarp estrogēns, ietekmē imūnsistēmas darbību, tāpēc slimības aktivitāte dažādos dzīves posmos var mainīties.
Grūtniecība var ietekmēt slimības gaitu. Tās laikā mainās hormonu līmenis un imūnā vide, lai mātes organisms pieņemtu augli. Dažām autoimūnām reimatiskām slimībām tas nāk par labu. Klasisks piemērs ir reimatoīdais artrīts – daļai sieviešu grūtniecības laikā tas kļūst mierīgāks. «Taču visas autoimūnās slimības grūtniecības laikā neuzvedas vienādi. Piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde var saglabāties mierīga, bet var arī aktivizēties. Svarīgi, lai sieviete grūtniecību sāktu laikā, kad slimība ir remisijā vai ar iespējami zemu aktivitāti. Par vēlmi palikt stāvoklī jāinformē ārsts, jo laikus jāpārrunā medikamentu lietošana.»
Tāpat iepriekš veselai sievietei grūtniecība var kļūt arī par vienu no faktoriem, kas provocē slimības sākumu.
«Ja sievietes organismā caur placentu nonāk kāda šūna no augļa un tur saglabājas, tā mātes organismam ir daļēji sveša. Dažām sievietēm tas var izprovocēt autoimūnas slimības sākumu.»
SVARĪGI! Autoimūno slimību pacientei grūtniecība jāplāno kopā ar ārstu – par to jāsāk runāt pirms mēģinājumiem palikt stāvoklī.
«Daži spēcīgi medikamenti var ietekmēt olnīcu darbību un auglību. Tāpēc pirms šādas terapijas ārsts pārrunā ar sievieti arī nākotnes plānus par bērniem. Atsevišķos gadījumos iespējams apsvērt olšūnu sasaldēšanu.»
Pēc dzemdībām slimība, kas grūtniecības laikā pierimusi, atkal var saasināties, nereti ap trešo ceturto pēcdzemdību mēnesi.
Iestājoties menopauzei, daļai reimatisko autoimūno slimību aktivitāte samazinās, tomēr risks nepazūd. Samazinās ne vien estrogēns, bet arī progesterons un līdz ar to pretiekaisuma faktori. X hromosomas un dabiski aktīvā imūnsistēma paliek.
Autoimūnās slimības ir multifaktoriālas – tās nerodas viena iemesla dēļ. Kādu vēl iemeslu dēļ tās var attīstīties? Un kādas pazīmes liecina, ka pienācis laiks vērsties pie ģimenes ārsta? Uzzini šajā rakstā:
