Rīga +8°C 
Kaķa skrāpējums noteikti nav sīkums – it īpaši, ja cilvēkam ir kāda imūnā saslimšana vai cukura diabēts, kad brūces apstrādei jāpievērš īpaši liela uzmanība. Vispirms saskrāpēto vietu nomazgā ar tekošu ūdeni, nelietojot ziepes, nosusina ar papīra dvieli vai salveti un dezinficē ar Prontosan šķīdumu brūču skalošanai vai citu antiseptisku līdzekli.
Var izmantot arī Furasol pulveri, ko izšķīdina novārītā ūdenī, vai dezinfekcijas salvetītes. Ļoti svarīgi brūci dezinficēt, jo saskrāpējot tajā var iekļūt putekļi vai smiltis no kaķa kastes vai zemes. Galvenais ir skrāpējumu turēt tīru un uzlikt sausu, sterilu pārsēju – plāksteri, ko maina katru dienu, ik reizi vēlreiz iztīrot brūci ar antiseptisku līdzekli.
Nevajadzētu lietot spirtu saturošus līdzekļus un ūdeņraža pārskābi, it īpaši bērniem, jo tā piededzina un neļauj brūcei dzīt, lai gan virspusējas asiņošanas gadījumā pieaugušam cilvēkam tā var palīdzēt.
Bērniem nav ieteicams lietot tādus agresīvus līdzekļus kā jods un briljantzaļais šķīdums, kas veicina rētaudu veidošanos, un tāpēc var palikt lielākas rētas.
Kaķa skrāpējumi parasti sadzīst 5–7 dienu laikā. Ja brūcē veidojas infekcija, tad tās pazīmes – apsārtums un pietūkums – parasti parādās jau otrajā dienā. Šādā situācijā jāvēršas traumpunktā vai pie ģimenes ārsta, kurš arī zinās, ko ieteikt un kādas zāles izrakstīt. Gadījumi, kad cilvēki ar iekaisumu pēc kaķa skrāpējuma ierodas traumpunktā, ir diezgan bieži.
Diemžēl praksē ļoti bieži novēro kaķa skrāpējumu slimību jeb felinozi, ko izraisa baktērija Bartonella henselae. Pēc literatūras datiem, to var atrast 10–30 procentiem kaķu. Paši minči inficējas ar blusu starpniecību. Lielākajai daļai kaķu tas nekādas veselības problēmas nerada, un ārēji nav iespējams pateikt, vai viņiem šī baktērija ir vai nav.
Vairumā gadījumu kaķa skrāpējumu slimībai ir viegla un pašlimitējoša gaita, tāpēc pacienti pie ārsta nemaz nevēršas.
Biežāk slimo bērni un jaunieši, jo viņiem ir ciešāks kontakts ar kaķiem. Pirmie simptomi parādās 3–10 dienas pēc inficēšanās, kad ādas bojājuma vietā redzams neliels sarkans pūslītis vai pumpiņa, kas bieži vien dažu dienu līdz nedēļu laikā izzūd spontāni. Ja nu tomēr imunitāte nespēj pretoties šai baktērijai, tad var parādīties pietūkuši limfmezgli. Piemēram, ja brūce ir uz rokas, tad limfmezgli parādīsies tās ķermeņa puses padusē.
Var būt arī tādas nespecifiskas pazīmes kā drudzis, nogurums, galvassāpes un apetītes zudums. Iepriekš veseliem cilvēkiem īpaša ārstēšana parasti nav vajadzīga – kā jau minējām, slimība pāriet pati. Ja nepieciešams, var izmantot simptomātisku terapiju, piemēram, pretsāpju un pretdrudža līdzekļus paracetamolu vai ibuprofēnu. Antibiotikas lieto reti – smagākos gadījumos vai cilvēkiem ar novājinātu imunitāti. Ja nu tomēr antibiotikas nepieciešamas, tad visbiežāk tiek izmantots azitromicīns vai doksiciklīns.
