Rīga +8°C 
Svarīgi zināt! Toipūdelis nav atsevišķa suņu šķirne, bet gan mazākais no oficiāli atzītajiem pūdeļiem. Kopumā viņi ir četri: lielais jeb standarta pūdelis, vidējais, miniatūrais un toipūdelis. Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas standartā toipūdeļa augstums skaustā ir 24–28 centimetri.
No medībām līdz pilsētu parkiem
Grūti iedomāties, ka mazais pūdelītis ar piemīlīgo pričenīti reiz bijis darba suns. Pūdeļu senči tika izmantoti ūdensputnu medībām, palīdzot medniekiem no ūdens iznest medījumu. Blīvais, cirtainais kažoks pasargāja suņa ķermeni no aukstuma, bet tradicionālajam pūdeļa cirpumam bija arī praktisks pamatojums – atsevišķās ķermeņa vietās atstāja vairāk apmatojuma aizsardzībai, savukārt citur to saīsināja, lai atvieglotu kustības ūdenī. Laika gaitā pūdeļi kļuva par iecienītiem kompanjoniem un elegantā izskata dēļ iemantoja popularitāti arī aristokrātu un turīgu ļaužu vidū. Mūsdienās pūdelis bieži sastopams gan suņu izstādēs, gan pilsētu parkos, gan sociālo mediju fotogrāfijās.
Kāpēc kļuvuši tik populāri?
Pirmkārt – izskats. Aprikožu toņa, sarkanie, brūnie, melnie un baltie pūdeļi izskatās atšķirīgi, taču visiem raksturīgs kupls, cirtains kažoks un izteiksmīga sejiņa. Atkarībā no frizūras suns var gan izskatīties eleganti aristokrātisks, gan līdzināties mazam dzīvam lācēnam.
Otrkārt – izmērs. Toipūdelis ir piemērots dzīvei pilsētas dzīvoklī, viņu ir vieglāk paņemt līdzi ceļojumā, un ikdienā tam nav nepieciešama milzīga teritorija.
Treškārt – apmatojums.
Pūdeļi parasti mazāk met spalvu nekā daudzas citas šķirnes. Tas ir būtisks pluss cilvēkiem, kuri nevēlas, lai mājoklī visur mētātos suņa apmatojums. Tomēr apgalvojums, ka pūdeļi ir pilnīgi hipoalerģiski, ir mīts. Alerģiju var izraisīt ne tikai apmatojums, bet arī ādas daļiņas un siekalās esošie alergēni, tātad nav garantijas, ka alerģiskam cilvēkam nebūs nekādu simptomu.
Ceturtkārt – gudrība. Pūdeļi ir inteliģenti, ātri mācās un labprāt sadarbojas ar cilvēku. Viņiem patīk apgūt komandas un trikus un būt notikumu centrā. Tieši šī īpašību kombinācija padara viņus par tik pievilcīgiem kompanjoniem.
ŠĶIRNES PRIEKŠROCĪBAS
- Lieliski piemērots dzīvei pilsētā un nelielā mājoklī.
- Gudrs un viegli apmācāms.
- Tikpat kā nemet spalvu.
- Patīk apgūt trikus un sadarboties ar cilvēku.
- Ideāls kompanjons cilvēkam, kurš vēlas aktīvi iesaistīties suņa dzīvē.
ŠĶIRNES TRŪKUMI
- Kažokam vajadzīga regulāra ķemmēšana un profesionāla kopšana.
- Ļoti pieķeras saimniekam un slikti panes ilgstošu vientulību, ja nav tai pakāpeniski pieradināts.
- Nepieciešamas regulāras pastaigas, apmācība un prāta nodarbināšana.
- Mazā auguma dēļ ir fiziski trauslāks un vieglāk savainojams.
- Iespējamas ceļa skriemeļa, zobu un acu veselības problēmas.
- Uzturēšana var izmaksāt vairāk, nekā sākotnēji šķiet, jo jāparedz regulāra kažoka kopšana un veterinārā aprūpe.
Mazs ķermenītis, liels raksturs
Viena no biežākajām kļūdām, izvēloties mazu suni, ir pieņēmums, ka viņam vajag mazāk uzmanības un nodarbju. Toipūdelis ir enerģisks, zinātkārs un ļoti vērīgs suns, kuram nepieciešamas gan garas pastaigas, gan rotaļas, gan prāta nodarbināšana. Ņem vērā, ka pūdeļi ātri pamana cilvēka ieradumus. Ja saimnieks vienmēr piekāpjas, kad suns uzstājīgi pieprasa uzmanību, mazais gudrinieks drīz vien sapratīs, kā panākt savu. Svarīgi jau no kucēna vecuma mācīt sunim paklausību, apmeklēt ar viņu suņu skoliņu, pieradināt pie dažādām situācijām un cilvēkiem, kā arī pakāpeniski apgūt mierīgu palikšanu vienatnē. Pārmērīga lutināšana un atteikšanās no apmācības tikai tāpēc, ka suns ir mazs, nākotnē var radīt uzvedības problēmas.
Toipūdelis var būt lielisks ģimenes kompanjons, taču viņa mazais augums nozīmē arī fizisku trauslumu. Maziem bērniem jāiemāca, ka suni nedrīkst raut aiz apmatojuma, strauji celt vai saspiest apskāvienā.
Skaistums prasa darbu
Par kažoka kopšanu toipūdeļa saimniekam jādomā īpaši rūpīgi. Pūdeļa apmatojums aug nepārtraukti un parasti izkrīt maz, turklāt tam ir tendence savelties kamolos. Ja sunim izvēlēta garāka frizūra, kažoks rūpīgi jāķemmē līdz pat ādai. Ar pāris vilcieniem pa muguru nepietiks! Ja savēlumi netiek laikus izķemmēti, tie kļūst blīvi, velk ādu un var radīt sunim sāpes. Profesionāla kažoka kopšana parasti nepieciešama ik pēc 4–6 nedēļām – atkarībā no frizūras, kažoka struktūras un tā, cik rūpīgi saimnieks to kopj mājās.
Toipūdeļa regulārajā aprūpē ietilpst arī nagu apgriešana, ausu pārbaude un zobu tīrīšana, jo mazajiem suņiem zobakmens un periodonta slimību risks ir īpaši liels. Gaišiem pūdeļiem mēdz būt pamanāmi brūngani asaru nosēdumi ap acīm. Acu kaktiņus var saudzīgi notīrīt, taču, ja ir pastiprināta asarošana, apsārtums vai izdalījumi, jākonsultējas ar veterinārārstu. Arī ausis regulāri jāpārbauda.
Cik maksā?
Tas atkarīgs no audzētavas, izcelsmes, vecāku veselības pārbaužu rezultātiem, ciltsrakstiem un citiem faktoriem. Arī pieprasījums pēc konkrētas krāsas vai izmēra var ietekmēt cenu. Latvijā, pērkot kucēnu no atbildīga audzētāja, cena būs 1500–3000 eiro. Protams, jārēķinās arī ar regulāriem izdevumiem par kvalitatīvu barību, veterināro aprūpi, vakcināciju, profilaktiskajiem izmeklējumiem, kažoka kopšanu un zobu higiēnu. Var būt nepieciešami arī apdrošināšanas izdevumi un neparedzētas ārstēšanas izmaksas. Tāpēc pirms kucēna iegādes ir vērts aprēķināt ne tikai sākotnējo cenu, bet arī ikmēneša uzturēšanas izmaksas un padomāt labi, vai vispār vari to atļauties.
Kāpēc viņus tik ļoti iemīl?
Toipūdelis ir veiksmīga maza auguma, inteliģences un dzīvespriecīga rakstura kombinācija. Viņš var kļūt par lielisku kompanjonu cilvēkam, kurš vēlas iesaistīties suņa ikdienā, apmācīt viņu, doties pastaigās un veltīt laiku kopšanai. Taču pūdelis nav dzīva rotaļlieta vai modes aksesuārs. Viņam ir savas vajadzības, emocijas un raksturs. Čirkainītis var būt ļoti pieķēries savam cilvēkam, taču viņam nepieciešamas arī robežas, socializācija un iespēja būt sunim – skriet, ostīt, rotaļāties un izzināt pasauli.
SVARĪGI
Jābūt piesardzīgiem pret piedāvājumiem iegādāties tā sauktos teacup, micro vai tiny toy pūdeļus. Tie nav atsevišķi Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas (FCI) atzīti pūdeļa izmēri. Ja audzēšanā galvenais mērķis ir iegūt iespējami mazāku suni, var palielināties risks, ka dzīvniekam būs veselības problēmas. Tāpēc nevajadzētu izvēlēties kucēnu tikai tāpēc, ka tas ir mazākais metienā.
