Santa.lv
  • Viņa dzīve mīklaini pārtrūka zem vilciena riteņiem. Komponista Emīla Dārziņa spožais talants un skarbais liktenis

  • klausies KLAUSIES
    SAGLABĀ RAKSTU
    03.11.2026
  • Līga Blaua
    Foto: No izdevniecības «Žurnāls Santa» arhīva
    «Nav vairs atkal viena, kas bija – vienīgais…» uzzinot, ka 34 gadu vecumā traģiski miris komponists Emīls Dārziņš, rakstīja dzejnieks Kārlis Krūza. Tāds vienīgais savai tautai viņš ir arvien. 3. novembris bija Melanholiskā valša autora dzimšanas diena.

    Viņa mūžs bija traģiski īss, taču atstātais mantojums – neizmērojami vērtīgs. Emīls Dārziņš bija viens no izcilākajiem latviešu komponistiem, smalks romantiķis un mūzikas kritiķis, kurš prata cilvēka dziļākās jūtas ietērpt neaizmirstamās melodijās. Viņa radītais Melanholiskais valsis kļuvis par vienu no skaistākajām latviešu klasiskās mūzikas pērlēm, bet kora dziesmas Lauztās priedes, Senatne un Mēness starus stīgo joprojām aizkustina klausītāju sirdis. Liktenis talantīgajam skaņradim bija nežēlīgs –

    1910. gada 31. augustā, vien 34 gadu vecumā, viņa dzīvība traģiski aprāvās zem vilciena riteņiem.

    Mātes mīļais dēls

    «Pāri gaišām melodijām slīd sēru plīvuris, bet pāri skumjām melodijām – gaismas mirdzums. Savāds rudens skaistums elpo Dārziņa dziesmās. Pat viņa baltās mīlestības pierasotās dziesmās jūtama kādu sāpju smeldze,» apcerē par Emīlu Dārziņu rakstījusi Zenta Mauriņa. Viņa atstājusi arī skaidri iedomājamu Dārziņa tēlu:

    «Liels no auguma, slaiks, blonds, viegli viļņainiem, kupliem matiem,

    kuros it kā aizķērušies saules stari, pareiziem sejas pantiem, mazliet piemiegtām acīm, vāri smalkjūtīgs, ar skaidru, skanīgu sirdi, sirdsšķīsts kā Poruka Pērļu zvejnieks, mazrunīgs, sevī nogrimis, īsti latvisks savā vienkāršībā un klusumā.»

    1875. gada 22. oktobrī (pēc jaunā stila – 3. novembrī), Emīlam piedzimstot, liktenis viņam šūpulī ielicis nesavtīgu mātes mīlestību, mūzikas skaistuma izjūtu un traģisku dzīves apjausmu. Tā Emīlītim, kā māte visu mūžu viņu sauca, tika mantojumā no viņas – vistuvākā cilvēka, kāds Emīlam visus viņa nepilnos trīsdesmit piecus gadus bija māte. Nākusi no Piebalgā lielās Laimiņu dzimtas, kurā uzaugusi saticībā un darbā sastrādātā labā iztikšanā, septiņpadsmit gados pret pašas gribu izprecināta divpa­dsmit gadus par sevi vecākam Jaunpiebalgas skolotājam Andžam Dārziņam, Marija sāka savu sievas mūžu ar skumjām sirdī. Neizdzīvotajā jaunībā palika iecerētais un nepiepildīta mīlestība, kas laulībā ar Andžu Dārziņu tā arī neuzplauka, bet Marija bija krietna sieva un mīloša māte. Bērnu dēļ sirds viņai visvairāk sāpējusi.

    Kļūsti par SANTA+ lasītāju!

    Iegūsti piekļuvi labākajam saturam, jaunumiem par Tev interesējošām tēmām, podkāstiem un citiem jaunumiem mūsu portālā

    Esmu abonents. Ienākt portālā!

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti